Aptauja: trīs ceturtdaļas strādājošo satrauc stress, kas saistīts ar ikdienas darba pienākumu izpildi
- Autors: Apriņķis.lv
Foto - arhīvs
Vairāk nekā ceturtdaļa (27%) darbinieku kopumā ir atzinuši, ka uzņēmumā vai iestādē, kurā viņi strādā, notiek strīdi vai domstarpības starp vadītāju un darbiniekiem par dažādiem darba drošības un veselības aizsardzības jautājumiem, liecina pētījumu kompānijas “Kantar” jaunākā darba ņēmēju aptauja. Savukārt divas trešdaļas (66%) darbinieku ir norādījuši, ka viņu uzņēmumā vai iestādē šādi strīdi nenotiek praktiski nekad. Raksturīgi, ka ar strīdiem un domstarpībām biežāk saskaras strādājošie, kuru pakļautībā ir citi darbinieki.
Sīkāk vērtējot psihoemocionālos riskus, atklājas, ka absolūto vairākumu darbinieku Latvijā satrauc stress, kas saistīts ar ikdienas darba pienākumu izpildi (75%). Savukārt 37% strādājošo satrauc iebiedēšana vai “psiholoģiskais terors” darbavietā, piemēram, apvainošana, pazemošana vai uzbrukums no kolēģu vai vadības puses. 24% darbinieku savā darbavietā izjūt bailes saistībā ar vardarbību vai tās draudiem.
Vērojams, ka stress, kas saistīts ar ikdienas darba pienākumu izpildi, caurmērā biežāk satrauc tieši sievietes, speciālistus, izglītības, veselības un sociālās aprūpes jomās nodarbinātos, kā arī valsts vai pašvaldības sektorā strādājošos.
Raksturīgi, ka iebiedēšana vai “psiholoģiskais terors”, kā arī bailes saistībā ar vardarbību, tās draudiem vidēji biežāk “ļoti satrauc” veselības un sociālās aprūpes jomas darbiniekus. “Psiholoģiskais terors” darbavietā rada psihoemocionālus riskus, un caurmērā biežāk satrauc arī valsts un pašvaldības sektora, kā arī NVO darbiniekus.
Psihosociālais risks, ar kuru salīdzinoši visbiežāk saskaras uzņēmumu un iestāžu darbinieki, ir laika trūkums (42%). Tālāk minēšanas biežuma ziņā seko darbs ar sarežģītiem klientiem, pacientiem, skolniekiem utt. (36%), problēmas vadības un darbinieku attiecībās (31%), nespēja ietekmēt sava darba organizāciju (31%), slikta komunikācija starp vadību un darbiniekiem (31%), garas vai neregulāras darba stundas (31%) un neskaidra cilvēkresursu politika (30%).
Savukārt katrs ceturtais strādājošais darbā saskaras ar vāju sadarbību kolēģu starpā (24%), aptuveni katrs piektais – ar darba vietas nedrošību, nepastāvību (18%) un katrs desmitais – ar diskrimināciju dzimuma, vecuma, etniskās piederības u.c. dēļ.
Rezultāti atklāj, ka laika trūkums kā “psihosociālais risks” biežāk skar vadītājus un augstākā līmeņa speciālistus, kā arī izglītības jomā strādājošos. Arī garas darba stundas kā problēmu salīdzinoši biežāk uzsver izglītības jomā nodarbinātie.
Dažādu apmācību nodrošināšana (46%) ir tas veids, ko darba devēji izmanto salīdzinoši biežāk, lai novērstu psihosociālos riskus uzņēmumos un iestādēs. Nākamais biežāk izmantotais rīcības veids ir izmaiņas darba organizācijā (37%), tālāk izmantošanas biežuma ziņā seko izmaiņas darba laika sistēmā (30%) un darba vietas pārplānošana (27%). Būtiski retāk darba devēji risku novēršanai izmanto sistemātisku konfliktu risināšanas kārtības plānošanu (18%) un konfidenciālas darbinieku konsultācijas (16%).