Menu
 

Stukāns: Juristu nespēja nokārtot prokurora amata kandidātu testu liecina par nekvalitatīvu vidusskolas izglītību iepriekšējos gados

  • Autors:  LETA
Foto - Valsts kanceleja Foto - Valsts kanceleja

Juristu nespēja nokārtot prokurora amata kandidātu atlases vispārējo un juridisko zināšanu pārbaudījuma pirmās kārtas testu liecina par nekvalitatīvu vidusskolas izglītību iepriekšējos gados, aģentūrai LETA ar prokuratūras preses sekretāres Aigas Eidukas starpniecību atzina ģenerālprokurors Juris Stukāns.

LETA jau rakstīja, ka nesen prokurora amata kandidātu atlases vispārējo un juridisko zināšanu pārbaudījuma pirmās kārtas tests atkal uzrādījis vājas zināšanas pretendentu vidū, turklāt testa aizpildītājiem grūtības sagādāja nosaukt pat Latvijas Neatkarības atjaunošanas dienu un vecumu, no kura iestājas kriminālatbildība.

Prokurora amata kandidāta tests nav sarežģīts, turklāt lielākā daļa jautājumu ir par juridiskām tēmām un tikai neliela daļa uzdevumu ir par elementārām vispārējām zināšanām. Nesen veiktā atlases pārbaudījuma sliktie rezultāti nav pirmā reize, kad juristi šajā testā uzrāda vājas zināšanas, līdz ar to tas nav liels pārsteigums, norādīja Stukāns.

"Prokurors nav ierindas jurists, bet par cilvēku likteņiem lemjoša amatpersona. Tas nozīmē, ka mums ir nepieciešami kvalitatīvi sagatavoti juristi. Ja patlaban kandidāti nespēj pareizi atbildēt, no kāda vecuma iestājas kriminālatbildība, tad kā šādi cilvēki nākotnē spēs īstenot savus prokurora pienākumus un panākt taisnīgu un objektīvu lietas novešanu līdz galam?" retoriski norādīja Stukāns.

Patlaban par prokurora amata kandidātiem piesakās cilvēki, kuri vidusskolu un augstskolu beiguši pirms vairākiem gadiem, tāpēc Stukāns cer, ka valsts plānotās izglītības reformas tuvākajos gados dos arī labāk sagatavotus juristus-prokurora amata kandidātus.

Tāpat Stukāns atkārtoja jau vairākkārt paša publiski pausto par to, ka Latvijā jau vairāk nekā desmit gadus nav specializēta augstskola likumsargu sagatavošanai un šādas augstskolas neesamība arī ir iemesls kāpēc juristiem ir vājas zināšanas. Ņemot vērā minēto, ģenerālprokurors pauda cerību, ka situācija varētu uzlaboties, realizējoties Iekšlietu ministrijas plānam par Iekšējās drošības akadēmijas veidošanu konsorcijā.

Jau ziņots, ka pirmajā kārtā prokurora amata pretendentam bija jāizpilda tests, kurā iekļauti vispārīgi krimināltiesību, kriminālprocesuālo tiesību, tajā skaitā starptautiskās sadarbības, un atsevišķi vispārīgi civiltiesību jautājumi, kā arī jautājumi par valsts vēsturi, kultūru un loģiku.

Atbildot kopumā uz 40 jautājumiem un iegūstot vismaz 30 punktus, pretendents tiek pielaists pārbaudījuma otrajai kārtai.

Uz šo pārbaudījumu bija pieteikušies 58 pretendenti, ieradās 45, no kuriem vien tikai pieci veiksmīgi izpildīja testu un tika pielaisti pārbaudījuma otrajai kārtai.

Pretendentiem grūtības sagādāja vairāki juridisko zināšanu jautājumi, piemēram, tikai trešā daļa pretendentu varēja pareizi atbildēt uz jautājumu par personas vecumu saukšanai pie kriminālatbildības. Krimināllikumā teikts, ka pie kriminālatbildības saucama fiziskā persona, kas līdz nozieguma izdarīšanas dienai sasniegusi 14 vecumu. Mazgadīgais, tas ir, persona, kas nav sasniegusi 14 gadu vecumu, pie kriminālatbildības nav saucams.

Mazāk nekā puse varēja pareizi atbildēt par dalības jēdzienu, kas uzskatāms par vienu no elementārākajiem jautājumiem krimināltiesībās, piektā daļa varēja pareizi atbildēt, kas ir Eiropas apcietinājuma lēmums, un tikai trešā daļa pretendentu zināja, ka īstie brāļi un māsas atrodas otrajā radniecības pakāpē.

Pretendentiem grūtības sagādāja arī jautājums par Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienu. Desmit prokurora amata pretendenti nevarēja pareizi atbildēt, ka šī diena ir 4.maijs.

LETA jau rakstīja septembrī, ka toreiz vienā no izsludinātajām pretendentu atlasēm uz prokurora amatu vispārējo un juridisko zināšanu pārbaudījumu spējuši nokārtot vien trīs no 26 prokurora amata pretendentiem.

Jūnijā arī noritēja atlases pārbaudījuma pirmā kārta. Tajā bija pieteikušies 89 pretendenti, taču uz pārbaudījuma pirmo kārtu ieradās 72, no kuriem tikai desmit pretendenti veiksmīgi izpildīja testu un tika pielaisti pārbaudījuma otrajai kārtai.

Iepriekšējos gados vispārējo un juridisko zināšanu pārbaudījuma pirmajās kārtās bez juridiskas dabas jautājumiem piedāvāti atbilžu varianti uz tādiem jautājumiem kā, piemēram, kurš ir dziesmas "Saule, Pērkons, Daugava" mūzikas autors un kurā datumā ir Brīvības cīnītāju piemiņas diena. Tāpat testā bijuši tādi jautājumi kā, piemēram, kurš ir Brīvības pieminekļa autors, kura ir Latvijas garākā upe, cik Latvijā ir novadu.

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.