NDK vadītājs uzsver dienestu sagatavotības un žoga nozīmi robežas ar Baltkrieviju apsardzībai
- Autors: LETA
Foto - Saeimas administrācija
Latvijas dienesti ir atbilstoši sagatavojošies robežas ar Baltkrieviju aizsardzībā, reizē vēl nepieciešams uzbūvēt žogu robežas apsardzībai, aģentūrai LETA atzina Saeimas Nacionālās drošības komisijas (NDK) priekšsēdētājs Māris Kučinskis (ZZS).
Vaicāts par to, vai pastāv iespēja, ka pavasarī, uzlabojoties laika apstākļiem, Latvijai varētu būt jāsaskaras ar Lukašenko režīma jauniem mēģinājumus iespiest mūsu valstī šoreiz vēl vairāk - simtiem vai dažus tūkstošus - cilvēku no citām valstīm, Kučinskis vērsa uzmanību, ka Baltkrievijā pastāv diktatūra, kur lēmumi var tikt pieņemti vienpersoniski un nav zināms, kas tās līderim ienāks prātā.
Reizē NDK vadītājs vērsa uzmanību, ka līdzšinējie mēģinājumi iespiest cilvēkus Latvijā, Lietuvā un Polijā ir radījuši nesalīdzināmi lielākas problēmas pašā Baltkrievijā, kur ciemi ir pilni ar ārvalstu iedzīvotājiem un kas Baltkrievijai prasa naudas tēriņus un citus resursus. Salīdzinājumā ar apstākļiem, kādos imigrantiem jādzīvo Baltkrievijā, Latvijas patvērumu meklētāju izmitināšanas centrs "Mucenieki" vērtējams kā "paradīze", piebilda NDK vadītājs.
Pašlaik nav informācijas, ka kaimiņvalsts režīms gaidītu siltāku laiku, lai vēl vairāk pastiprinātu ārvalstnieku centienus iekļūt Latvijā, atzīmēja Kučinskis. Politiķis arī norādīja, ka Lukašenko režīms centās veikt spiedienu pret Eiropas Savienību (ES), lai kaut ko iegūtu, bet neieguva nekādu pretimnākšanu.
Pozitīvi vērtējams, ka kopīgās mācībās, arī sagatavojot nepieciešamo tehnisko aprīkojumu un rīcības plānu, atbildīgie dienesti, arī zemessargi un robežsargi ir sagatavojušies robežas apsardzībai. Taču atpaliek pašas robežas fiziskā nostiprināšana, tāpēc svarīgi uzbūvēt žogu uz robežas, pauda Kučinskis.
Politiķis norādīja, ka esam gatavi arī tam, ja situācija eskalētos lielākā apmērā, bet tas jau būtu plašāks pret ES vērsts hibrīdkara stāvoklis, kurā varētu saņemt lielāku palīdzību no ES. Kučinskis arī uzsvēra sadarbības ar Igauniju, Lietuvu un Poliju nozīmi situācijas risināšanā.
Jau vēstīts, ka papildus jau uzbūvētajiem 37 kilometriem pagaidu žoga plānots izvietot vēl 22,8 kilometrus pagaidu žoga, paralēli strādājot pie robežas pastāvīgās infrastruktūras izbūves.
Tāpat vēl jāizbūvē Latvijas un Baltkrievijas valsts robežas josla 172,9 kilometru garumā, tai skaitā pastāvīgais žogs 134 kilometru garumā.
Kā ziņots, kopš 10.augusta, kad pierobežā tika izsludināta ārkārtējā situācija, kopumā no valsts robežas nelikumīgas šķērsošanas ir atturēti ap 4000 cilvēku.
Kopš ārkārtējās situācijas ieviešanas humānu apsvērumu dēļ nav liegta valsts robežas šķērsošana ap 100 cilvēkiem, savukārt kopumā šogad aizturēti nepilni 500 valsts robežu nelikumīgi šķērsojuši trešo valstu pilsoņi.
Ņemot vērā pastiprinātu nelegālās imigrācijas spiedienu, Latvijas valdība Ludzas, Krāslavas, Augšdaugavas novados, kā arī Daugavpilī izsludinājusi ārkārtējo situāciju. Vasarā valdība to izsludināja no 11.augusta līdz 10.novembrim, bet vēlāk tā pagarināta līdz 10.februārim.
Baltkrievijas diktatora Aleksandra Lukašenko režīma izvērstā hibrīduzbrukuma ietvaros kopš šā gada pavasara notikuši centieni Latvijā, Lietuvā un Polijā no Baltkrievijas iesūtīt tūkstošiem nelegālo imigrantu, kuru lielākā daļa kā tūristi ieradušies Baltkrievijā no Irākas.