Menu
 

Aptauja: 44% iedzīvotāju vēlas pensiju atstāt mantojumā

  • Autors:  LETA
Foto - pexels.com Foto - pexels.com

Latvijā 44% iedzīvotāju vēlas pensiju atstāt mantojumā, tomēr tikai puse no viņiem ir veikusi reālas darbības, iesniedzot iesniegumu Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā (VSAA), lai tas notiktu, liecina "Luminor" bankas veiktās aptaujas rezultāti.

Kopš 2020.gada Latvijas iedzīvotāji var izvēlēties norādīt, kas mantos viņu pensijas otrā līmeņa uzkrājumus, ja pašam neizdosies pensijas vecumu sagaidīt, tomēr līdz šim savu izvēli izdarījuši vien 21,6% šī pensiju līmeņa dalībnieku, liecina VSAA informācija. Uzkrāto var atstāt mantojumā tuviniekiem, pievienot konkrētas personas pensiju kapitālam vai atstāt valsts budžetā.

"Luminor" veiktajā aptaujā 44% iedzīvotāju norāda, ka ir izdarījuši izvēli pensiju atstāt mantojumā, tomēr tikai aptuveni puse no viņiem ir uzrakstījusi iesniegumu VSAA, lai tas patiešām notiktu.

Bankas veiktā aptauja liecina, ka 23% jeb aptuveni katrs ceturtais Latvijas iedzīvotājs par pensijas otrā līmeņa uzkrājuma mantošanas iespēju nav informēts, bet 15% šis jautājums vispār neinteresē. Visvairāk nepietiekami informēto un neieinteresēto personu ir vecuma grupā no 18 līdz 25 gadiem.

Valsts fondēto pensiju likums paredz, ka pensiju otrā līmeņa dalībnieks savu uzkrājumu šajā pensiju līmenī var vai nu nodot mantojumā Civillikuma noteiktajā kārtībā, vai pievienot kādas izvēlētas personas otrā pensiju līmeņa kapitālam. Tāpat Latvijas iedzīvotājiem ir iespēja visu uzkrājumu ieskaitīt valsts budžetā, kas notiek arī gadījumos, kad cilvēks nav norādījis savu izvēli par pensijas mantošanas iespējām.

VSAA dati liecina, ka trīs ceturtdaļās jeb aptuveni 78% no saņemtajiem iesniegumiem cilvēki izvēlējušies savu pensijas uzkrājumu nodot mantojumā Civillikuma noteiktajā kārtībā, 20% pievienot konkrētas personas fondētajam pensijas kapitālam, bet 2% - ieskaitīt valsts pensiju speciālajā budžetā.

Līdzīgi kā otrā pensiju līmeņa uzkrājums arī iemaksas trešajā pensiju līmenī ir mantojamas un pieder krājējam. Turklāt līgumā var norādīt cilvēkus, kas saņems šo kapitālu vienkāršotā kārtībā, salīdzinot ar Civillikumā noteikto standarta mantošanas kārtību, kas mēdz būt salīdzinoši sarežģīta un laikietilpīga.

Aptauja ir veikta novembrī sadarbībā ar pētījumu centru "Norstat", aptaujājot 1005 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 74 gadiem.

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.