Menu
 

Kas lācītim vēderā. Kofera ceļš jeb Kas notiek lidostas aizkulisēs Apriņķis.lv

  • Autors:  Una Griškeviča
Kas lācītim vēderā. Kofera ceļš jeb Kas notiek lidostas aizkulisēs Foto: Una Griškeviča

Ja pirms pāris mēnešiem, atgriežoties no ceļojuma, man lidostā "Rīga" nebūtu nācies gaidīt bagāžu vismaz 40 minūtes, es laikam nebūtu aizdomājusies par to, kā dzīve rit lidostas "aizkulisēs" – pasažieriem neredzamajā daļā. Taču patiesībā tā ir vesela pasaule, kuru visnotaļ precīzi savā romānā "Lidosta" 1968. gadā aprakstījis amerikāņu rakstnieks Artūrs Heilijs.

"Lai gan kopš grāmatas iznākšanas pagājuši jau 50 gadi, būtībā nekas daudz nav mainījies," sarunā atzina lidostas virszemes pakalpojumu sniegšanas uzņēmuma "Havas Latvia" vadītājs Simons Zitcers, kurš uz vairākām stundām iejutās gida lomā un izrādīja savu saimniecību, kurā ietilpst ne tikai rūpes par pasažieru bagāžu.

"Drošība ir pirmajā vietā!"

Lidostā "Rīgas Apriņķa Avīze" viesojas tā sauktajā "pīķa" stundā, kad vienlaikus aizlido un atlido krietni daudz lidmašīnu, un tas redzams arī lidostas zālē, kur valda pamatīga rosība. Šī ir bagāžas ceļa redzamā daļa: to nosver, piestiprina birku, kurā norādīts galamērķis, un tālāk koferi pa slīdošo lentu cits aiz cita dodas uz drošības pārbaudi.

Jautāts, vai var gadīties tā, ka soma, kuras galamērķis ir Milāna, aizceļo, piemēram, uz Minheni, Simons Zitcers atzīst, ka var, bet tas esot milzīgs izņēmums: "Pirmkārt, krāvēji pirms bagāžas sašķirošanas pa ratiņiem vēlreiz apskata birkas. Otrkārt, lidmašīnā tiek iekrauts noteikts skaits somu, tās pārskaitot, un nepieciešamības gadījumā tas tiek salīdzināts arī ar bagāžas sarakstu. Ja kaut kas nesaskan, viss tiek pārskaitīts vēlreiz, un reizēm var nākties visu bagāžu krāmēt ārā un iekraut vēlreiz." Savukārt aizdomīgo somu īpašnieki tiek meklēti. Droši vien daudzi no mums lidostas skaļruņos dzirdējuši paziņojumu: "Pasažieri tāds un tāds, lūdzu, pienāciet pie informācijas centra!" Ja pasažieris nepienāk, soma gluži vienkārši paliek lidostā – līdz visu apstākļu noskaidrošanai. Bagāžas pārbaudei ir pamatots iemesls – gan 2001. gada 11. septembra traģiskie notikumi Amerikā, gan incidenti pirms tam. Tieši šā iemesla dēļ lidostās savulaik ieviesta drošības pārbaude, un, kā vēl un vēlreiz atkārto S. Zitcers, – lai kā šī procedūra mūs kaitinātu, drošība ir pirmajā vietā.

Telpā, kur koferi tiek krauti bagāžas ratiņos, lai pēc tam tos nogādātu uz attiecīgo lidmašīnu, strādājošajiem arī jāspēj laikus noreaģēt, kur katrai bagāžas vienībai jānonāk un kura soma kur tiek sūtīta. Te notiek arī ne-Šengenas bagāžas 100% drošības pārbaude, izlases kārtībā – arī atkārtota pārbaude. Vēl te redzama liela kaudze ar virvēm, štropēm un citiem palīglīdzekļiem, kas domāti bīstamās un lielgabarīta bagāžas un kravas nostiprināšanai. "Pats galvenais ir sasiet mezglu pareizi, lai bagāžas krāvējs, kurš galapunktā to izkrāmē, mezglu var atsiet nepiņķerējoties, jo tā atkal pazūd dārgās sekundes," teic Simons un uzskatāmi parāda, kādam jābūt mezglam un cik garu auklas galu vajadzētu atstāt brīvu.


"Svētdienu vakaros, kad ap plkst. 22.00–22.30 vienlaikus ielido, piemēram, 27 lidmašīnas, rodas sastrēgumi, tāpēc bagāžas izkrāmēšana un piegāde pasažieriem noteikto 20 minūšu laikā kļūst par lielu izaicinājumu," neslēpj "Havas Latvia" vadītājs Simons Zitcers.

Darbs neapstājas ne mirkli

Par telpu, kur pienāk visa atlidojusī bagāža, mans pavadonis smej: "Šī ir karsta vieta tiešā un pārnestā nozīmē. Svētdienu vakaros, kad ap plkst. 22.00–22.30 vienlaikus ielido, piemēram, 27 lidmašīnas, rodas sastrēgumi. Iedomājieties: katrā lidmašīnā ir vismaz 100 vai vairāk pasažieru ar lielo bagāžu, kas jāizkrāmē, jāsaliek ratiņos, jāatved uz atlidošanas zonu un jāsakrāmē uz karuseļa… Un, ja lidmašīna tiek novietota attālinātā stāvvietā, pie piegādes laika vēl ir jāpieskaita arī braukšanas ceļš, tādēļ oficiāli noteiktajās 20 minūtēs, kuru laikā pirmā bagāža jānogādā pasažieriem, iekļauties kļūst vairāk nekā izaicinoši. Tāpēc dažkārt bagāžu nākas gaidīt 40 minūtes un pat ilgāk. Lidmašīnas lidostā stāv ļoti īsu brīdi – aptuveni 30 minūtes, un šajā laikā tās ir jāpaspēj gan izkraut, gan atkal iekraut un pilnībā sagatavot nākamajam lidojumam. Bagāžas transportēšana starp lidaparātu, termināli un atkal lidaparātu notiek no vairākiem sektoriem, tādēļ jau šobrīd notiek darbs pie lidostas paplašināšanas un jaunā termināļa projektēšanas. Kad pēc gadiem tas tiks uzcelts, krietni plašākas telpas tikšot atvēlētas bagāžas apkalpošanas sektoriem, rēķinoties arī ar aizvien pieaugošo pasažieru (attiecīgi arī bagāžas) skaitu. Salīdzinājumam varu minēt Vanšu tiltu: kad 80. gados to uzcēla, sastrēgumu nebija, jo bija maz automašīnu. Tāpat ir ar lidostu – telpas palikušas līdzšinējās, bet pasažieru skaits ir krietni audzis. Tādēļ "pīķa" stundās zināmā laika nogrieznī sastrēgumi ir neizbēgami. Noteiktās diennakts stundās mēs visi ar sapratni izturamies pret sastrēgumu uz tilta, bet sastrēgumus lidostā neizprotam."

Tikmēr lidlaukā norit ikdienas darbs, turklāt jāstrādā jebkādos laikapstākļos: karstumā, vējā, lietū un sniegā... Kamēr vēroju, kā krāvēji cilā smagos koferus un pa slīdošo lentu tos iekrauj un izkrauj (tie šeit netiek mesti tik brutāli, kā esmu redzējusi, piemēram, Romā), uzzinu, ka liekas galvassāpes bagāžas dienesta darbiniekiem sagādā gan koferu izvirzītie ritenīši, kas var nolūzt, gan koferi, kuru īpašnieki savai bagāžai uzvilkuši īpašus pārvalkus, – šādas somas pacelt var tikai aiz galiem, un arī tas aizkavē kraušanas procesu.


Katrs čemodāns tiek rūpīgi uzlikts uz slīdošās lentes un nogādāts vai nu lidmašīnas bagāžas nodalījumā, vai kravas ratiņos. Tas ir fiziski smags darbs, kas jāveic jebkādos laikapstākļos.

Galvenā problēma – laba darbaspēka trūkums

Pēc izsmeļošās ekskursijas Simons Zitcers atgādina, ka viņa vadītais uzņēmums rūpējas ne tikai par pasažieru bagāžu; viņa darbinieki lidlaukā regulē lidmašīnu kustību, piegādā tām ūdeni un atsūknē WC, ar speciālu traktoru palīdzību izstumj lidmašīnas no stāvvietas, ziemā lidmašīnu spārnus pārklāj ar pretapledošanas šķidrumu un dara daudz ko citu. Un, protams, kā ikviena uzņēmuma vadītājam, arī viņam jāsaskaras ar daudzām un dažādām problēmām. Lielākā no tām – laba darbaspēka trūkums un kadru mainība: "Protams, bagāžas krāmēšana ir fiziski smags darbs, kas pamatā pa spēkam ir jauniešiem. Taču viņi pieprasa tādu algu, kādu mēs maksāt nevaram. Turklāt mums tiešām ir laba alga – 1000 eiro pirms nodokļu nomaksas, tiek maksāti visi nodokļi, piedāvājam veselības apdrošināšanu un citus bonusus. Šeit bezmaksas kursos divu nedēļu laikā var apgūt visas nepieciešamās zināšanas un pēc tam saņemt sertifikātu. Taču daudzus tas gluži vienkārši neinteresē." S. Zitcers (un ne tikai viņš) domā, ka iemesls šādai attieksmei ir gan audzināšana ģimenē, gan skolā, kur no praktiskās dzīves iemācot tik maz, ka jaunieši atlūgumu mēdz sūtīt īsziņā, bet, ja jāatprasās no darba, nes mammas rakstītu zīmi. Vai šim darbam var piesaistīt plašo bezdarbnieku armiju? Izrādās, no aptuveni 1400 kandidātu, kas atbilstu pēc vecuma, darbam lidostā derot vien 20–30, taču ir viens "bet" – te pieņem tikai cilvēkus ar nevainojamu pagātni, jo darbs tomēr ir ar materiālām vērtībām. Tomēr, tā kā uzņēmums veicina karjeras izaugsmi un daudzi no šeit reiz strādājušajiem jauniešiem ir kļuvuši gan par lidmašīnu mehāniķiem, gan pilotiem, gan atraduši labu darbu aviosabiedrībās, "Havas Latvia" vadītājs nezaudē optimismu, cerot, ka atradīsies pietiekami daudz cilvēku, kam šis darbs aviācijā tomēr šķitīs gana interesants un pievilcīgs.

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.