Menu
 

Projektā "Par tīrām upēm" pieteikti gandrīz 70 aizsprosti uz Latvijas upēm, tostarp Pierīgā

  • Autors:  Apriņķis.lv
Caurteka uz Sveķupītes netālu no ietekas Lenčupē. Publicitātes foto Caurteka uz Sveķupītes netālu no ietekas Lenčupē. Publicitātes foto

Pateicoties sabiedrības iesaistei, minerālūdens zīmola “Mangaļi” projektā “Par tīrām upēm” apkopoti teju 70 aizsprosti, kas atrodas uz Latvijas upēm. No tiem Pasaules Dabas fonda eksperti izvērtējušu un atlasījuši 10 aizsprostus, kas apgrūtina upju tecējumu un kuru nojaukšana tuvākajā nākotnē būtu nozīmīga Latvijas upju ekosistēmas uzlabošanai, informē projekta komunikācijas pārstāve Elīna Vaivode.

“Projektā “Par tīrām upēm” tika pieteikti dažāda veida aizsprosti, sākot no koku sanesumiem un bebru radītiem aizsprostiem līdz pat hidroelektrostacijām. Šāda veida projekts un pētījums ar sabiedrības iesaisti Latvijā notika pirmo reizi, tādēļ esam pateicīgi par iedzīvotāju izrādīto interesi un iesaisti. Svarīgi arī izskaidrot, ka ne visi aizsprosti ir līdzvērtīgi slikti. Piemēram, situācija ar bebru aizsprostiem Latvijā ir ļoti sarežģīta, jo, lai arī bebru radītie aizsprosti aptur ūdens tecējumu, tie ir dabīga daļa no ekosistēmas un tos nevar salīdzināt ar cilvēku radītiem šķēršļiem. No iegūtajiem datiem esam atlasījuši 10 aizsprostus, kuru nojaukšana, balstoties uz veikto izpēti, būtu īpaši pozitīvs pienesums upju ekosistēmas uzlabošanā,” saka Pasaules Dabas fonda Baltijas jūras un saldūdens programmas vadītāja Magda Jentgena.

M.Jentgena skaidro: “Gan pasaulē, gan Latvijā novērotā tendence liecina, ka upes zaudē savu dabisko, brīvo tecējumu aizsprostu dēļ. Ir īpaši svarīgi saglabāt upes dabisko tecējumu, jo tas kalpo kā upes aizsarglīdzeklis. Ja upe plūst brīvi, tad zivis var migrēt un nārstot, tādā veidā saglabājot to populācijas. Ja upe ir brīvi plūstoša, ar līkumiem, straujtecēm un lēniem posmiem, ūdenī ir augstāks skābekļa daudzums, un bioloģiskās daļiņas ūdenī ātrāk sadalās, tādā veidā uzturot augstāku ūdens kvalitāti un samazinot eitrofikāciju problēmu, kas ļoti izteikti skar Latvijas ūdeņus un Baltijas jūru.”


Caurteka uz Pietēnupes pie ietekas Lielajā Juglā.

Minerālūdens zīmols “Mangaļi” 2021.gadā uzsāka iniciatīvu, apņemoties ilgtermiņā rūpēties par Latvijas upju ūdens kvalitātes uzlabošanu un iedzīvotāju izpratnes veicināšanu, lai saglabātu dabas kvalitāti un arī nākamās paaudzes varētu izbaudīt tās sniegtās iespējas. Projekta tīmekļvietnē www.partiramupem.lv cilvēki tika aicināti iesniegt uz Latvijas upēm pamanītus aizsprostus vai caurtekas. Iegūtie dati tika apstrādāti un nodoti Pasaules Dabas fonda ekspertiem, kuri pētījuma rezultātā noteica 10 aizsprostus, kas nodara nozīmīgu kaitējumu kopējai Latvijas upju ekosistēmai, vēsta E.Vaivode.

Trīs nozīmīgākos aizsprostus no saraksta tuvāko gadu laikā plānots nojaukt, tādējādi atjaunojot dabisko upju tecējumu, norāda projekta komunikācijas pārstāve. Šie aizsprosti ir:

  • caurteka uz Pietēnupes pie ietekas Lielajā Juglā, kas caur Pierīgas ezeriem ietek Rīgas jūras līcī. Tā ir zivīm nepārvarama caurteka, kura padara visu upes augšteci tām nepieejamu, tādējādi radot nelabvēlīgu ietekmi uz kopējo upes ekosistēmu un zivju populāciju;
  • caurteka uz Sveķupītes netālu no ietekas Lenčupē, kas ietek Gaujā. Šī caurteka ir pārāk sekla, tādēļ arī tā ir zivīm nepārvarama. Caurteku padziļinot, upe tiktu atvērta gan ceļotājzivju, gan pārējo zivju sugu migrācijai. Sveķupīte atrodas Gaujas Nacionālā parka teritorijā, un tās augštecē atrodamas vērtīgas taimiņa nārsta teritorijas;
  • Bejas dambis uz Alūksnes upes. Tas ir nefunkcionējošs dambis, kurā patlaban nenotiek nekāda veida saimnieciskā darbība. Pēc šī dambja likvidēšanas upe tiktu atvērta visas ūdens dzīvības migrācijai. Jebkurai ūdens dzīvnieku sugai ir svarīgi pārvietoties, gan meklējot labākus barošanās, gan vairošanās apstākļus.


Bejas dambis uz Alūksnes upes.

Papildus minētajiem aizsprostiem Pasaules Dabas fonds no cilvēku iesūtītajiem pieteikumiem atlasījis arī tādus aizsprostus kā:

  • Ropažu dambi uz Lielās Juglas,
  • cilvēka radītu aizsprostu dīķsaimniecības vajadzībām uz Rēzeknes upes,
  • dzelzceļa tiltu ar caurteku uz Siliņupītes,
  • Staiceles dambi uz Salacas,
  • koku sagāzumus Vesetas upē,
  • caurteku Gosupes upē,
  • bijušās hidroelektrostacijas dambi uz Vaives upes.

“Esam pateicīgi ikvienam, kas atsaucās un dalījās ar dabā novērotajiem aizsprostiem, tādējādi sniedzot savu artavu Latvijas upju ūdens kvalitātes uzlabošanā. Redzam, ka lielai daļai Latvijas iedzīvotāju patiesi rūp mūsu upju stāvoklis. To apliecina arī “Mangaļu” veiktā sabiedrības aptauja*, kurā 68% Latvijas iedzīvotāju atzina, ka ir satraukti par pieaugošo piesārņojumu Latvijas upēs, un aptuveni puse no respondentiem norādīja, ka Latvijā pārāk maz tiek runāts par upju un to krastu tīrību un sakopšanu. Upes ir dabas dzīvības ritējums. Ja ritējums tiek iztraucēts vai apgrūtināts, zūd dabā noteiktais līdzsvars. Līdzīgi kā cilvēka asinsrite nodrošina veselīgu organisma stāvokli, tāpat upes rada dzīvu ekosistēmu. Un tikai kopīgi mēs varam palīdzēt mūsu Latvija upēm,” pauž SIA “Cido grupa” mārketinga vadītāja Ilze Auziņa-Grabeca.

* Tiešsaistes aptauju veica minerālūdens zīmols "Mangaļi" laika posmā no 2021.gada 7. līdz 14.jūlijam sadarbībā ar pētījumu aģentūru "Norstat". Aptaujā piedalījās 1004 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 74 gadiem.

1 komentārs

  • Skabarga
    Skabarga Svētdiena, 29 Maijs 2022 17:41 Komentāra saite

    Precizēsim - 1. uz Alūksnes upes bez Bejas dambja ir vēl 5 aizsprosti; 2. "ar sabiedrības iesaisti..." ir jau noticis ne viens vien upju projekts; 3. un arī kāds aizsprosts likvidēts nereklamējoties. Pilnībā atbalstu aprakstītās darbības!

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.