Sabiedrību gatavina lielākai migrantu plūsmai ^{Apriņķis.lv}

Mucenieku ciems nu jau ir pieradis būt par migrantu miestu. 2015. gadā iedzīvotāju vidū valdīja satraukums par arvien pieaugošo svešinieku skaitu, tobrīd vēl tikai iecerēto patvēruma meklētāju centra paplašināšanu un cietuma būvniecību aizturētajiem ārzemniekiem, bet pašlaik ar šo situāciju jau sarasts. Migrantu ir daudz vairāk, pērnvasar karantīnas laikā pieredzēti arī nemieri, tomēr toreizējā Ropažu novada mēra, tagadējā pagasta pārvaldnieka Zigurda Blausa paredzējums, ka Mucenieki kļūs par patvēruma meklētāju ciematu bez vietējiem iedzīvotājiem, nepiepildījās. “Migranti nāk un aiziet, un nekas slikts nenotiek, vien atsevišķi sīki incidenti,” konstatē pārvaldnieks.

Nu, piemēram, ja patvēruma centra klienti turpat pie veikaliņa sadomā alus pudeles korķēt vaļā, pašvaldības policijai jāveic izskaidrojošais darbs. Uz ielas dzert nedrīkst, vietējiem arī nepatīk. Bet citādi nekādu nopietnu konfliktsituāciju starp migrantiem un vietējiem iedzīvotājiem vai kārtības uzturētājiem neesot. Sociālajos tīklos gan pa laikam var manīt atskaņas no kādiem kašķiem 16. autobusā, bet arī – nekas nopietns. Taču, kas notiks, ja migranti Latvijā ieradīsies vēl lielākā skaitā?

Varam sagaidīt arī ukraiņus

Baltkrievijas un Krievijas inspirētā hibrīdoperācija uz Latvijas robežas turpinās. Katru dienu zaļo robežu noziedzīgā ceļā cenšas šķērsot vairāki desmiti migrantu – pamatā Irākā savervēti. Un jaunu jaudu šai migrācijas plūsmai var piešķirt karadarbības atjaunošanās Ukrainā. Pašlaik pie Ukrainas robežas Krievija koncentrējusi vairāk nekā 100 000 karavīru. Vēl 30 000 ir nosūtīti uz mācībām Baltkrievijā. Un komplektā plašs bruņojuma spektrs, sākot no stratēģiskajiem bumbvedējiem, iznīcinātājiem un tankiem, beidzot ar raķešu sistēmām un artilēriju. Vienlaikus Krievijas manevri notiek arī Melnajā un Azovas jūrā, iespējams, tiks bloķētas Ukrainas ostas.

Ja sāksies liels karš, sagaidāms, ka tie Ukrainas civiliedzīvotāji, kas nav gatavi iesaistīties savas zemes aizstāvībā un kam būs iespēja izbraukt, to izmantos. Lietuva un Igaunija jau ir sākušas gatavoties pastiprinātai migrantu plūsmai. Igauņu apsvērums ir vienkāršs: viņu valstī pašlaik dzīvo un strādā aptuveni 50 000 ukraiņu. Ja atsāksies karš, viņu radinieki Ukrainā varētu meklēt patvērumu Igaunijā. Latvijā dzīvo aptuveni 45 000 ukraiņu, un arī viņiem ir radi etniskajā dzimtenē. Protams, patvēruma piešķiršana vienlaikus lielam skaitam Ukrainas pilsoņu būtu politisks lēmums, jo Latvija nerobežojas ar Ukrainu un attiecīgi nav tuvākā drošā valsts. Taču ir tās sabiedrotā.

Arī Latvija jau gatavojas migrantu lielākam pieplūdumam, taču vismaz pagaidām pamatā saistībā ar Baltkrievijas iesūtītajiem irākiešiem un citiem labākas dzīves vai nepatikšanu meklētājiem. Pagājušajā gadā viņu skaits pieauga no dažiem nelegāļiem nedēļā līdz 60 un 70 cilvēkiem dienā.

Muceniekiem top pierobežas versija

Valsts robežsardzes publiskotā statistika ir šāda: no 2021. gada 10. augusta, kad pierobežas novados tika izsludināta ārkārtējā situācija, līdz 10. februārim no valsts robežas nelikumīgas šķērsošanas atturēti 5888 cilvēki. Te gan jāņem vērā, ka vienas un tās pašas grupas mēģina forsēt robežu pa vairākiem lāgiem. Tātad reālais noziedznieku skaits ir mazāks. 121 nelegālim tomēr izdevies iekļūt Latvijā uz ilgāku laiku, pamatojoties uz humāniem apsvērumiem.

Pirmajos krīzes mēnešos daudzās migrantu grupās līdzi tika ņemti slimnieki vai bērni – tie kalpoja par dzīvajiem vairogiem un līdzekli eiropiešu līdzjūtības mehānisma iedarbināšanai. Ja ielaiž nepilngadīgo, ielaiž arī pieaugušos, kas uzdodas par viņa tuviniekiem.Līdz ārkārtējās situācijas izsludināšanai visus robežpārkāpējus šņorēja ciet un lika Mucenieku cietumā, tagad liek patvēruma meklētāju centrā otrā ielas pusē. Taču tagad bērnu krājumi izsīkuši un humānu apsvērumu dēļ iekļūt Eiropā izdodas retāk.

Pērnruden karantīnas laikā patvēruma centrs Muceniekos bija pārpildīts, bet nu jau atkal tajā notiek vienmērīga ienācēju rotācija. Lielākā daļa te nav uz palikšanu, pat ja patvēruma pieprasījumu iesniedz Latvijai. Taču, ja humānu vai kādu citu apsvērumu dēļ valstī ielaisto migrantu skaits būtiski pieaugs, Mucenieku uzņemšanas jauda ātri vien būs izsmelta. Te vietas pietiek 400 personām. Tāpēc Iekšlietu ministrija jau ir lūkojusies pēc brīviem īpašumiem tuvāk robežai, runājusi ar pašvaldībām.

Pirmais atsaucies Alūksnes novads. Liepnas pagastā pirms četriem gadiem tika slēgts liels bērnunams, kurā mitinājās bāreņi no visas Latvijas. Milzīgā, tukšā un neglītā silikātķieģeļu ēka pēc 700 000 eiro vērta remonta būs gluži labi piemērota migrantu izmitināšanai. Protams, arī te pagasta cilvēki raizējas – tāpat kā 2015. gadā Mucenieku ļaudis. Liepnā pašlaik dzīvo aptuveni 600 iedzīvotāju. Migrantu centra plānotā ietilpība ir 250 personām. Bet, protams, ja būs vajadzīgs – izmitinās arī vairāk. Iekšlietu ministrija pašvaldībai solījusi, ka tādi īsti krimināli elementi uz Liepnu vesti netiks, tos tāpat kā līdz šim gādās uz Mucenieku cietumu.

Taču, kas to lai zina, kā viss beigās izvērsīsies. Pagasta pārvalde lēš, ka puse Liepnas iedzīvotāju pret migrantu izmitināšanu noskaņota negatīvi, taču viņiem šai lietā nav nekādas teikšanas. Kā valdība ar pašvaldību vienosies, tā būs. Un vienojušās, ka jau šoruden Liepnas migrantu centram nepieciešamības gadījumā jāspēj atslogot Mucenieki. Bet varbūt arī agrāk, ja par to parūpēsies Krievija un Baltkrievija.

Brisele sirgst ar velkamismu

Stāstā par migrantiem ir vēl kāds būtisks aspekts, par ko īpaši rūpējas atvērto durvju politikas atbalstītāji – tā dēvētie velkamisti. Viņi migrantus nešķiro, viņiem visi ir bēgļi – arī tie, kam nav ne no kā jābēg, arī ekonomiskie migranti, cilvēktirgotāji, islāma radikāļi, robežpārkāpēji un bērnu ekspluatētāji. Visi. Vienā maisā sabāzti gan politisko režīmu vajātie, gan šo režīmu atbalstītāji. Šāda politika un uzskati tiek uzspiesti visaugstākajā Eiropas Savienības institūciju līmenī, un šobrīd pastāv bažas, ka migrantu hibrīduzbrukuma skartajām valstīm tiks atņemts vienīgais mehānisms plūsmas savaldīšanai – migrantu atstumšana. Praksē tas nozīmē, ka migranti fiziski ienāk Latvijas teritorijā, turpat pierobežā tiek pārtverti un citā vietā padzīti atpakaļ uz Baltkrieviju.

Protams, pastāv iespēja, ka atsevišķiem noziedzniekiem izdodas turpināt ceļu dziļāk Eiropā nepamanītiem. Žoga, kas viņiem fiziski liegtu iekļūšanu Latvijā, joprojām nav. Taču Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena sludina, ka Eiropa žogus neceļ, iekšlietu komisāre Ilva Jūhansone pieprasa grozīt likumus, kas legalizē migrantu atstumšanu. Un te jāatgādina, ka arī vairākas Latvijas nevaldības organizācijas pērnvasar pieprasīja valsts augtākajām amatpersonām dot “iespēju pieteikties patvēruma statusam visiem tiem cilvēkiem, kas atrodas Latvijas teritorijā”, tātad paturēt iekšā katru, kam izdevies iekļūt valstī, izdarot smagu kriminālnoziegumu.

Viena no organizācijām, kas parakstīja skandalozo vēstuli, ir “Latvijas Cilvēktiesību centrs”. Un ļoti zīmīga sakarība, ka tieši šī nevaldības organizācija par ārvalstu naudu tagad īsteno projektu sabiedrības iecietības veicināšanai. Februārī tiek sākts semināru cikls “Ceļā uz iecietīgāku sabiedrību”. Mācību programmas deklarētais mērķis ir “stiprināt nevalstisko organizāciju kapacitāti neiecietības izpausmju mazināšanā un reaģēšanā, īpaši uz diskriminācijas un naida runas/noziegumu izpausmēm”. Piedalīties īpaši aicinātas “organizācijas, kas ikdienā strādā ar jauniešiem un/vai mazāk aizsargāto grupu pārstāvjiem – jauniebraucējiem (migrantiem/bēgļiem), mazākumtautībām, personām ar invaliditāti, seksuālām minoritātēm u.c.”

Ceļā uz apdraudētu sabiedrību

Projekts “Ceļā uz iecietīgāku sabiedrību – informēšana, izglītošana, atbalsts un sadarbība” tiek finansēts no publiskajiem līdzekļiem, taču ne no Latvijas un pat ne Eiropas Savienības. Naudu – vairāk nekā 100 000 eiro – nodrošina “Aktīvo iedzīvotāju fonds”, kas ir īpašs veidojums Eiropas Ekonomiskās zonas un Norvēģijas finanšu instrumenta līdzekļu sadalei. Donori ir Islande, Lihtenšteina un Norvēģija, kas ar šādām iemaksām Eiropas Savienības dalībvalstīm pērk piekļuvi Eiropas tirgum. Kopējā summa, kas atvēlēta Latvijas nevaldības sektoram, tā līdzšinējā pieredzē ir milzīga – 8 350 000 eiro. Taču pie naudas pamatā tiek organizācijas, kas jau līdz šim bijušas gana ietekmīgas un turīgas. Tādas kā “Latvijas Cilvēktiesību centrs”. Un būtiskākais, ka naudas tērēšana tiek saskaņota pa tiešo ar donoriem, uz kuriem Latvijai nav nekādas ietekmes, – Islandi, Lihtenšteinu un Norvēģiju.

Tas nekas, ka migrācijas krīzes skartās valstis Latvija, Lietuva un Polija šobrīd cīnās ar noziedzīgas migrācijas plūsmu. Saeima nule pagarinājusi ārkārtējo situāciju. Tikmēr velkamisti sabiedrībai mācīs iecietību – ka nelūgti viesi ir laipni jāuzņem Latvijā. Ekonomiskie migranti, bērnu ekspluatētāji, islāma radikāļi. Visi.