Menu
 

Valsts prezidents: Satversmei nepieciešams papildinājums par pamattiesībām digitālajā vidē

  • Autors:  LETA
Foto - Valsts prezidenta kanceleja Foto - Valsts prezidenta kanceleja

Satversmei nepieciešams papildinājums ar jaunām normām par pamattiesībām digitālā vidē, šādu nostāju Latvijas Zinātņu akadēmijas un Valsts prezidenta kancelejas kopīgi rīkotajā starptautiskajā zinātniskajā konferencē "Latvijas Republikas Satversmei 100" pauda Valsts prezidents Egils Levits.

"Par nākotni domājot, uzskatu, ka ir laiks sākt diskusiju par vēl vienu nelielu, taču svarīgu Satversmes papildinājumu, proti, ar jaunu normu par pamattiesībām digitālajā vidē," norādīja Valsts prezidents.

Valsts prezidents skaidroja, ka papildinājums nepieciešams, lai nodrošinātu cilvēku tiesības digitālajā vidē, nodrošinātos pret demokrātijas krīzes pazīmēm un cilvēku autonomijas apdraudējumu, kas saistīts ar to, ka cilvēku sociālās attīstības ar vien vairāk vada digitālās tehnoloģijas.

Juristiem, konstitucionālajiem juristiem un konstitucionālajam likumdevējam ir laiks par šo papildinājumu domāt, uzskata Levits. Prezidents informēja, ka tuvākajā laikā rosinās diskusiju par šo jautājumu.

Satversmes tiesas priekšsēdētāja vietnieks Aldis Laviņš atzīmēja, ka uz Satversmes papildināšanu jāskatās no nākotnes perspektīvas, jo pamatlikums noteiks valsts iekārtu vēl vairākās paaudzēs. Ir jāsaprot, kā rezultāts ietekmēs Latviju, tostarp Eiropas kontekstā, lai sekmētu brīvas un demokrātiskas valsts attīstību, pauda Satversmes tiesas priekšsēdētājas vietnieks.

Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ivars Kalviņš atzīmēja, ka viens no konferences "Latvijas Republikas Satversmei 100" mērķiem ir paraudzīties uz Satversmi mūsdienu skatījumā, izvērtējot tās lomu pagātnē un attīstības ceļus nākotnē.

"Šobrīd svarīgi atcerēties, ka mūsu vēsture nav tikai karu, režīmu, okupācijas varu un pretošanās kustību vēsture, tā ir arī demokrātijas un tiesiskuma vēsture," piebilda konferences organizācijas komisijas priekšsēdētājs Guntis Zemītis.

Viņš atzīmēja, ka Baltijas valstis nereti dēvē par jaunām demokrātijām, ar to saprotot periodu pēc Padomju savienības sabrukuma, taču tiek aizmirsts, ka Baltijas valstis, līdzīgi kā Vācija, pirms 100 gadiem pieteica sevi kā modernas demokrātijas valstis, dažās jomās aizsteidzoties priekšā vecajām demokrātijām, nododot suverēno varu tautai, piešķirot vēlēšanu tiesības abiem dzimumiem, respektējot nacionālo minoritāšu tiesības.

Levita skatījumā, Latvijas Satversmes vērtības ir daļa no Eiropas Savienības (ES) kopējām vērtībām. Prezidents dalījās ar savu pieredzi, 2014.gadā pabeidzot dabu pie Satversmes ievada, tajos iekļaujot četrus virsprincipus: demokrātijas, tiesiskas valsts, sociāli atbildīgas valsts un nacionālas valsts virsprincipus.

"Šie četri virsprincipi veido Satversmes struktūras un atbilstoši pamatlikumam īstenotās valsts politikas pamatus, ko sargā Satversmes tiesa," skaidroja Valsts prezidents.

Vērtības ir gan ES, gan dalībvalstu leģitimitātes avots. Pēdējos gados ES līmenī šis leģitimitātes avots, kas veido arī Latvijas fundamentus, ir ieplaisājis, izteicās Levits. Gan ar politiskiem, gan tiesiskiem līdzekļiem šīs problēmas tiek mēģināts mazināt, taču tas ne vienmēr izdodas, vērtēja politiķis.

"Atkal esam kara draudu priekšā. Krievija apdraud Ukrainu. Atbilde agresijai ir visu Eiropas demokrātisko valstu efektīva solidaritāte ar šīs agresijas upuri," sacīja Valsts prezidents.

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.