Pētījums: 70% Latvijas iedzīvotāju pēdējā mēneša laikā ir izjutuši miega traucējumus
- Autors: Apriņķis.lv
Foto - pixabay.com
Pētījumu un konsultāciju kompānijas “Kantar” martā veiktais pētījums liecina, ka 70% Latvijas iedzīvotāju pēdējā mēneša laikā ir izjutuši dažādus miega traucējumus, piemēram, bezmiegu, mošanos naktīs, neizgulēšanās sajūtu, sliktus sapņus. 43% iedzīvotāju miega traucējumus izjūt pat katru nakti vai vairākas reizes nedēļā. Katrs ceturtais Latvijas iedzīvotājs (24%) pēdējā mēneša laikā miega traucējumus nav izjutis.
Iezīmējas sakarība, ka iedzīvotāji ar krievu (vai citu) sarunvalodu ģimenē (32%) salīdzinoši biežāk nekā iedzīvotāji ar latviešu sarunvalodu ģimenē (20%) ir norādījuši, ka pēdējā mēneša laikā viņi miega traucējumus nav izjutuši.
Miega traucējumus caurmērā biežāk ir izjutuši iedzīvotāji, kuriem ir vidēji augsti ģimenes ienākumi (701–1000 eiro uz vienu cilvēku mēnesī). Miega traucējumus katru nakti salīdzinoši biežāk ir izjutušas tieši sociāli neaizsargātākās grupas – nestrādājoši pensionāri, personas ar invaliditāti, ilgstoši darbnespējīgas personas, kā arī aptaujātie ar zemiem personīgajiem ienākumiem (līdz 300 eiro) mēnesī.
85% Latvijas iedzīvotāju vērtējumā karš Ukrainā kopumā ir negatīvi ietekmējis viņu emocionālo stāvokli
Pētījuma rezultāti liecina, ka absolūtā vairuma (85%) Latvijas iedzīvotāju vērtējumā pašreizējie ģeopolitiskie notikumi – karš Ukrainā – ir negatīvi ietekmējis viņu emocionālo stāvokli. Vairāk nekā ceturto daļu (28%) iedzīvotāju tas ir ļoti lielā mērā ietekmējis; teju trešo daļu (31%) iedzīvotāju – lielā mērā ietekmējis, bet ceturto daļu (25%) iedzīvotāju – nedaudz ietekmējis. Savukārt desmitā daļa (10%) iedzīvotāju ir norādījuši, ka karš Ukrainā kopumā nav negatīvi ietekmējis viņu emocionālo stāvokli, bet 5% iedzīvotāju nav varējuši sniegt konkrētu atbildi šajā jautājumā.
Karš Ukrainā viņu emocionālo stāvokli ir ietekmējis negatīvi, iedzīvotāji ar latviešu sarunvalodu ģimenē (89%) ir norādījuši salīdzinoši biežāk nekā iedzīvotāji ar krievu (vai citu) sarunvalodu ģimenē (78%). 16% aptaujāto iedzīvotāju ar krievu (vai citu) sarunvalodu ģimenē ir atzinuši, ka karš Ukrainā viņu emocionālo stāvokli kopumā nav ietekmējis, kamēr iedzīvotāju ar latviešu sarunvalodu vidū šis rādītājs ir divas reizes zemāks (7%).
Latvijas iedzīvotāji ar augstāko izglītību, vadītāji, augstākā līmeņa speciālisti salīdzinoši biežāk nekā iedzīvotāji ar pamatizglītību, strādnieki, bezdarbnieki ir uzsvēruši, ka karš Ukrainā ir negatīvi ietekmējis viņu emocionālo stāvokli. Jāuzsver, ka ģeopolitiskie notikumi – karš Ukrainā būtiski biežāk nekā vidēji negatīvi ir ietekmējis arī skolniekus un studentus.