Menu
 

"Krievu pasaule" piedzīvo sakāvi Kauguros Apriņķis.lv

  • Autors:  Ritvars Raits
Ludzānietis Deniss Barteckis “Kūriņā” telefoniski pasūtīja pusdienas un rezervēja galdiņu. Pirms iešanas uz kafejnīcu stingri piešuva pie krekla Georga lenti, lai to nevarētu noraut. Foto – publicitātes Ludzānietis Deniss Barteckis “Kūriņā” telefoniski pasūtīja pusdienas un rezervēja galdiņu. Pirms iešanas uz kafejnīcu stingri piešuva pie krekla Georga lenti, lai to nevarētu noraut. Foto – publicitātes

Rīgas rajona tiesas Jūrmalā tiesnese Ilze Freimane izskatīja civillietu trīs fizisku personu prasībā pret Kauguru uzņēmumu “Kūriņš” par publisku atvainošanos saistībā ar to, ka viņi kā patērētāji, kuriem pie apģērba piespraustas Georga lentes dēļ tika atteikta apkalpošana kafejnīcā, tika diskriminēti atšķirīgu vēstures notikumu interpretācijas un politisko uzskatu dēļ. Ar tiesas spriedumu šī prasība tika noraidīta.

24.februārī Krievijas Federācijas bruņotie spēki iebruka Ukrainā, kur militārajā frontē cieš pamatīgus zaudējumus, tādēļ savas dusmas un naidu izgāž uz civiliedzīvotājiem, spīdzinot, izvarojot un slepkavojot tos. Tieši tagad visiem arvien skaidrāks kļūst, kas tad īsti ir šīs ļaunuma impērijas tik bieži piesauktā “krievu pasaule”, kuras interešu sfērā ietilpst ne tikai Ukraina, bet arī citas Krievijas kaimiņvalstis, tostarp Latvija. Jūrmalas kafejnīcas “Kūriņš” īpašnieks Arnis Ābelītis pirms diviem gadiem atteicās apkalpot apmeklētājus, kas bija greznojušies ar “krievu pasaules” simbolu – Georga lenti –, par ko viņa uzņēmums tika iesūdzēts tiesā.

Arī tas savā ziņā ir karš, tāpēc prieks, ka Kauguru “Kūriņš” savā kaujā guvis uzvaru!

“Uzvaras dienas” svinības neizjauc pat Covid-19

2020.gada pavasarī visā pasaulē jau pilnā sparā plosījās Covid-19 izraisītā pandēmija. Tās dēļ Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienu 4. maijā mēs drīkstējām svinēt tikai ģimenes lokā vai attālināti jeb virtuāli. 9. maija tā dēvētās lielās uzvaras dienas svinības Latvijā, bet jo īpaši Uzvaras parkā Rīgā, valstī izsludinātie epidemioloģiskās drošības pasākumi bija ietekmējuši samērā maz. Pie pieminekļa, kas padomju laikos tika uzcelts par godu okupantiem, kas Latviju un Rīgu atbrīvoja no citiem okupantiem, tāpat nāca un pulcējās tūkstošiem šo Krievijas Federācijā tik populāro svētku svinētāju.

Starp citu, pat pašā Krievijā togad šo svētku laikā tāda pulcēšanās nenotika, jo varasiestādes to bija liegušas. Mūsu Uzvaras parkā izpalika tikai “atbrīvotāju” pēcteču rīkotais salūts un galvaspilsētas ielās nedevās “nemirstīgo pulka” gājiens, toties policijas uzsākto administratīvo lietvedību skaits pret kārtību pārkāpušajiem svinētājiem nebija neko daudz mazāks kā ierasts – vismaz pāris desmiti.

Kā lēsa notikumu aculiecinieki, pie okupantu pieminekļa tajā sestdienā kopumā pabija vismaz divdesmit pieci tūkstoši svinētāju. Lielākā daļa – greznojušies ar tā dēvētajām Georga lentēm, kurām ar 9. maija svinībām vēsturiska sakara nekad nav bijis. Tām gan ir sakars ar kādu citu karadarbību, kas jau kopš 2014. gada notiek Ukrainas teritorijā – Donbasā. Tur separātisti, kas faktiski darbojās kā teroristi, šīs lentes izmantoja par pazīšanās zīmi. Visiem bija skaidrs, ka daudzām šīm militārpersonām ir vistiešākais sakars ar Krieviju, tikai Krievijas Federācija to nekaunīgi noliedza.

“Kūriņš” – 9. maija īstais varonis

Latvijas pamatnācijai šī okupantu pēcteču izrādīšanās vienmēr bijusi netīkama un ļoti nomācoša. Tāpēc nacionāli noskaņotajai tautas daļai uzreiz pēc 2020. gada 9. maija kā malks svaiga gaisa nāca ziņa par Kauguru kafejnīcā “Kūriņš” notikušo incidentu, kurā ar Georga lentēm greznojušies “uzvaras svētku” svinētāji tika nostādīti fakta priekšā – vai nu lentes tiek noņemtas un noslēptas, vai arī viņus neviens neapkalpos. Šo ultimātu pieteica kafejnīcas īpašnieks Arnis Ābelītis. Georga lenšu nēsātāji viņa prasību atteicās izpildīt, tāpēc palika bez svētku pusdienām. Par tādu rīcību kafejnīca “Kūriņš” plašsaziņas līdzekļos pat tika nodēvēta par 9. maija īsto varoni.

Droši vien plašāka sabiedrība par šo notikumu nebūtu uzzinājusi, ja ne aizvainoto apmeklētāju sūkstīšanās sociālajos tīklos. 10. maijā kāda Nadja Petrova sociālo tīklu platformā “Facebook” ievietoja ierakstu, kurā krieviski vēstīja: “Vakar, Lielās uzvaras dienā, mēs ar ģimeni devāmies uz Jūrmalas restorānu “Kūriņš”, kas atrodas Kauguros jūras krastā, lai papusdienotu. Bet agresīvais restorāna saimnieks Arnis Ābelītis – starp citu, Jūrmalas domes deputāts – pieprasīja, lai mēs noņemam Georga lentes vai lai vācamies ārā. Mēs, protams tās nost neņēmām, apgriezāmies un aizgājām!”

Ar to Nadjai vēl nebija gana, un tajā pašā ierakstā viņa centās arī citus atrunāt no šīs kafejnīcas apmeklēšanas: “Pretīga sajūta bija, to nevar atstāstīt. Dzīvē mēs savu kāju šajā fašistiskajā vietā vairs nespersim! P.S. Un, starp citu, mēs ienācām no jūras puses, ārā izgājām ielas pusē, bet tur starp galdiem uz akmeņiem starp nelieliem latviešu simboliem greznojās milzīga fašistiskā simbolika! Jums pašiem jālemj, iet uz turieni vai neiet, bet es nevarēju par to neuzrakstīt!”

Palīgā aizvainotajiem steidz “krievu pasaule”

Tobrīd izskatījās, ka bez pusdienām palikušās ģimenes pārstāve apmierināsies ar šo ierakstu feisbukā. Tā gan nenotika, jo, kā var saprast, savās dziļākajās jūtās aizskartajiem Petroviem palīgā steidzās biedrība, kuras nosaukums tagad Ukrainā notiekošā kara kontekstā vērtējams neviennozīmīgi – “Latvijas krievu pasaule”. Tieši tāpat kā tagad Ukrainā, arī Latvijā “krievu pasaule” miera vietā centās diktēt savus noteikumus. Biedrības vadītājs Ruslans Pankratovs 9. maija incidentu “Kūriņā” sociālajos tīklos jau atstāstīja pa savam, piemelodams, ka Georga lentes nēsātāji no kafejnīcas tikuši izdzīti tāpēc, ka ir krievi.

Pankratovs arī pats vēlējās pārliecināties, vai tiešām “Kūriņā” netiek apkalpoti Georga lentes nēsātāji. Lai to izdarītu, viņš kompānijā uzaicināja kādu Alvi Pīlāgu, kurš pēdējā laikā plašāk pazīstams kā jurists, kurš sadarbojas ar Krievijas Federācijas vēstniecību Latvijā, sniedzot konsultācijas Krievijas pilsoņiem Latvijā. Varbūt mazāk zināms ir fakts, ka Pīlāgs ir bijušais Finanšu policijas darbinieks, kura karjera kā valsts amatpersonai beidzās 2008. gadā, kad Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs viņu un vēl vienu Finanšu policijas darbinieku – Ivo Viti – aizturēja aizdomās par kukuļņemšanu.

Provokatori nāk strīpām vien…

Tā nu Pankratovs un Pīlāgs, apkārušies ar uzkrītoši lielām Georga lentēm, arī devās uz “Kūriņu”, lai tur veiktu savu provokatīvo eksperimentu. Galvenais runātājs bija Pīlāgs, bet Pankratovs, kā var saprast no video, ko viņš pēc tam publiskoja, slepeni filmēja. Pankratovs savu provokāciju droši vien uzskatīja par izdevušos, ja reiz pēc tam sociālo tīklu platformā “Facebook” rakstīja, ka latvieti Pīlāgu neapkalpoja piespraustas lentes dēļ, bet viņu pašu, protams, tikai tāpēc, ka viņš ir krievs.

Citreiz “Kūriņa” tuvumā manītas vēl pāris odiozas personas jeb krievu tiesību aizstāvji Latvijā Einārs Graudiņš un Vladimirs Lindermans. Bijis pat gadījums, kad “Kūriņa” personālam nācās lūgt policijas palīdzību… Starp citu, arī pirms incidenta ar Petroviem Kauguru kafejnīcai nelabvēļu netrūka, piemēram, 2017. gada naktī uz 11. maiju esot mēģināts to nodedzināt, izmantojot tā dēvētos Molotova kokteiļus.

Līdzīgu provokāciju veica arī kāds ludzānietis Deniss Barteckis, kurš sevi pozicionē kā blogeri. Viņa sekotāji šim eksperimentam pat saziedoja pieklājīgu summu. Barteckis pēc tam lielījās un sniedza intervijas, ka galdiņu un bagātīgas pusdienas “Kūriņā” telefoniski esot pasūtījis dažas dienas iepriekš. Pirms iešanas uz kafejnīcu Georga lenti stingri piešuvis pie krekla, lai pat noraut to nevarētu. Iespējams, ka šis provokators bija cerējis, ka arī netiks apkalpots, bet speciāli viņam sašmorētos cūkas stilbus kafejnīcas darbinieki atdos suņiem. Tā gan nenotika, Barteckis savu pasūtījumu saņēma. Pēc tam vēl izlielījās, ka neapkalpošanas gadījumā būtu devies taisni uz tiesu…

Gadu pēc incidenta vēršas tiesā

Kamēr Barteckis ar sūdzēšanu tiesā tikai draudēja, “Latvijas krievu pasaules” pamudinātā un atbalstītā Petrovu ģimene rīkojās. Kā feisbukā savus sekotājus informēja Nadja Petrova, vispirms viņa rakstījusi sūdzības Valsts policijai, Ģenerālprokuratūrai un Tiesībsargam. Par saņemto atbilžu saturu gan Nadja noklusēja.

Laikam jau viņas cerības šīs iestādes neattaisnoja. Gandrīz gadu pēc incidenta jeb 2021. gada 28. aprīlī Rīgas rajona tiesa saņēma prasības pieteikumus no četrām fiziskām un vienas juridiskas personas – no Romana Petrova, Nadeždas Petrovas, Nataļjas Molčanovas, Ruslana Pankratova un biedrības “Latvijas krievu pasaule”. Prasītāji vēlējās, lai uzņēmums “Kūriņš” publiski atvainojas par goda un cieņas aizskārumu, bet par morālo kaitējumu vēlējās saņemt simbolisku kompensāciju viena eiro apmērā. Pankratova un viņa vadītās biedrības pieteikumus tiesa neesot pieņēmusi, jo tajos konstatēti trūkumi. Laikam jau jurists Pīlāgs nebija savu uzdevumu augstumos…

Tiesājas bez pierādījumiem

Petrovu ģimenes prasību bija paredzēts izskatīt jau pērn, bet tad iztiesāšana tika pārcelta uz šā gada 4. aprīli; civillieta tika skatīta rakstveida procesā. Tiesnese Ilze Freimane pati savu spriedumu komentēt nevēlējās, taču ar Rīgas rajona tiesas priekšsēdētājas palīdzes Ilzes Tjarves starpniecību informēja par motīviem, kas lika viņai noraidīt Petrovu ģimenes prasību: “Lietā nebija iesniegti pierādījumi, kas apliecinātu prasītāju norādītos apstākļus, ar kuriem pamatots prasījums. Arī šādu pierādījumu iesniegšana, visticamāk, nevarētu ietekmēt tiesas spriedumu, jo prasītāju norādītajās atbildētājas SIA “Kūriņš” darbībās netika konstatēta prettiesiska rīcība, kas varētu būt par pamatu morālā kaitējuma nodarīšanas fakta konstatēšanai. Tāpat tiesa nekonstatēja prasītāju kā patērētāju diskriminācijas aizlieguma pārkāpumu atbilstoši Patērētāju tiesību aizsardzības likumā paredzētajam regulējumam.”

Tiesnese Freimane vērsa uzmanību arī uz to, ka spriedums šajā civillietā vēl nav stājies spēkā, tas ir pārsūdzams Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijai divdesmit dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas, tātad – līdz 25. aprīlim. Vai Petrovu ģimene pēc zaudējuma pirmās instances tiesā to darīs? Tas nav izslēgts, tomēr jāatceras, ka pa šo laiku Latvijā un visā pasaulē tik daudz kas ir mainījies gan attieksmē pret Georga lentītēm, gan pret “uzvaras dienas” svinībām, gan arī, galu galā, pret Krieviju, kas veic karadarbību Ukrainā, atklājot savus agresora plānus un mērķus.

Vai par Georga lentes demonstrēšanu būs kriminālatbildība?

Ukrainā, kas no Krievijas ekspansijas cieš jau astoņus gadus, Georga lentes aizliegtas jau sen. Arī citās valstīs tiek pieņemti līdzīgi lēmumi. Piemēram, aprīļa sākumā Moldovas parlaments Georga lenti atzina par aizliegtu simbolu. Fiziskas un juridiskas personas, kas Moldovā izgatavos, demonstrēs vai izplatīs  šo simbolu, turpmāk tiks sodītas. Var teikt, ka arī Latvija dodas tajā pašā virzienā, tikai pagaidām mazākiem solīšiem. Kopš pagājušā gada nogales mūsu valstī ir aizliegta Georga lentes izmantošana publiskos pasākumos; par pārkāpumiem paredzēta administratīvā atbildība.

Zvērināts advokāts Egons Rusanovs nācis klajā ar priekšlikumu izdarīt grozījumus Krimināllikumā, lai par nelikumīgu atzītu publisku atbalstu šobrīd notiekošajam Krievijas Federācijas iebrukumam neatkarīgajā Ukrainā, kā arī novērstu Latvijas sabiedrības šķelšanu un naida provocēšanu, kas diemžēl šobrīd mērķtiecīgi tiek veikta, publiskajā telpā izmantojot Ukrainā iebrukušo Krievijas bruņoto spēku simboliku (piemēram, uz militārās tehnikas uzkrāsoti burti Z, V, O), kā arī bojājot Ukrainas atbalstam izkārtos karogus un citos veidos publiski nicinoši izturoties pret Ukrainas atbalsta pasākumiem, pretkara aktivitātēm utt. Par šādiem nodarījumiem paredzētais sods varētu būt brīvības atņemšana uz laiku līdz pieciem gadiem, īslaicīga brīvības atņemšana, probācijas uzraudzība, sabiedriskais darbs vai naudassods.

E.Rusanovs uzskata, ka ar potenciāli jaunās tiesību normas tvērumu tiktu atzīts par nepieļaujamu Krievijas militārās agresijas Ukrainā ietvaros šobrīd izmantoto simbolu, piemēram, burta Z vai V vai Georga lentes, lietojums publiskajā telpā, tostarp uz automašīnas vai apģērba, paužot atbalstošu nostāju un radot asociācijas ar Krievijas bruņoto spēku militārās tehnikas apzīmējumu. Tāpat par nepieļaujamu saskaņā ar normas tvērumu būtu atzīstama jebkāda agresīva pretdarbība attiecībā uz solidaritātes paušanu Ukrainai, tostarp Ukrainas valsts simbolu zaimošana. Cerēsim, ka jurista Rusanova priekšlikums sasniegs dzirdīgas ausis…

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.