Kur glabāt kodolatkritumus? ^{Apriņķis.lv}

Demontāžai pietrūkst līdzekļu

Salaspils kodolreaktora kopējā teritorija, kurā ietilpst arī ēku komplekss, ir 4,1872 hektārus plaša, apjozta ar betona žogu un dzeloņdrātīm. Savulaik tas bija viens no lielākajiem darba devējiem pilsētā – šeit strādāja vairāk nekā 200 darbinieku, taču nu jau vairākus gadus objektā nesaimnieko arī Latvijas Universitātes Ķīmiskās fizikas institūta pētnieki. No 2012. līdz 2015. gadam kodolreaktors bija nodots apsaimniekošanā Latvijas Universitātei, kura plānoja tā teritorijā izveidot jaunu zinātnisko centru, tomēr tirgus apstākļu izmaiņu dēļ šīs ieceres realizēšana tika pārtraukta.

Salaspils kodolreaktoru slēdza 1998. gadā. Svaigā kodoldegviela 2005. gadā tika izvesta uz Krievijas Federāciju, turpat 2008. gadā nogādāta arī lietotā kodoldegviela. No 2010. gada finansējuma trūkuma dēļ kodolreaktora likvidēšanas process ir apstājies. No 1999. gada līdz šim brīdim demontāžas procesā ir paveikti apmēram 10 procenti no iecerētā kopējā darbu apjoma, proti, demontēts pirmais un otrais dzesēšanas kontūrs un siltummaiņi, kas lietoti ūdens attīrīšanai, demontētas reaktora vadības un aizsardzības sistēmas un jonizācijas kameras, demontēti vertikālie eksperimentālie kanāli, demontētas zinātniski eksperimentālās iekārtas un to bioloģiskā aizsardzība.

Kodolreaktora apsaimniekošanu šobrīd veic VSIA "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs", nodrošinot bīstamā objekta diennakts apsardzi, kā arī veicot teritorijas monitoringu, lai pārliecinātos, ka no kodolreaktora neizdalās radioaktīvas vielas. Monitoringa ietvaros augsnē, gruntsūdenī, lietusūdenī un kanalizācijas ūdenī tiek mērīts beta un gamma starojums, kā arī tritija koncentrācija. 

Salaspils kodolreaktors un "Radons"

Termiņi, kuros bija paredzēta Salaspils kodolreaktora demontāža, vairākkārt atlikti. Iepriekšējo valdību pārstāvji solīja to izdarīt līdz 2015. gadam. Demontāžas gaitā tika plānots izvest no reaktora zāles aptuveni 250 dzelzsbetona konteinerus ar radioaktīvajiem atkritumiem. Aptuveni 200 bija paredzēts novietot sabrukšanas glabātavā "Radonā".

Un tieši ar radioaktīvo atkritumu noglabāšanas problēmām ir saistīta ieilgusī Salaspils kodolreaktora demontāža. Oskars Vizbulis skaidro, ka nav iespējams kodolreaktoru nojaukt, ja nav atrasta vieta, kur demontāžas laikā radītos atkritumus noglabāt. Baldones "Radona" pašreizējā jauda ir nepietiekama, lai spētu sabrukšanas glabātavā uzņemt visus Salaspils kodolatkritumus. "Tā kā abu objektu projektēšana un izbūve ir cieši saistītas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija patlaban virza izskatīšanai Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu gan par jaunas radioaktīvo atkritumu tvertnes, ilgtermiņa glabātavas un esošo radioaktīvo atkritumu tvertņu pārsegšanas projekta izstrādi "Radonā", gan par Salaspils kodolreaktora izpētes un demontāžas projekta izstrādi."

Šobrīd no radioaktīvo atkritumu glabātavā "Radons" izveidotajām septiņām radioaktīvo atkritumu apglabāšanas tvertnēm ekspluatācijā atrodas divas tvertnes. Pārējās ir pilnībā aizpildītas un pārklātas ar daudzslāņu pārklājumu.

Abi projekti viens no otra atkarīgi

Kā "Rīgas Apriņķa Avīzei" paskaidroja Oskars Vizbulis, Salaspils kodolreaktora demontāžas un Baldonē izvietotās radioaktīvo atkritumu glabātavas "Radons" būvniecības iepirkumu pārtraukšana nozīmē to, ka tie tiks papildināti un uzlaboti, ņemot vērā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas lēmumus un norādes. Abi iepirkumi ir viens no otra atkarīgi, jo kodolreaktoru nedrīkst demontēt, kamēr nav izbūvēta vieta, kur apglabāt un uzglabāt demontāžas laikā radušos radioaktīvos atkritumus.

Pārlieku lielo izmaksu dēļ Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija šovasar nolēma pārtraukt Salaspils kodolreaktora likvidācijas un radioaktīvo atkritumu glabātavas "Radons" paplašināšanas iepirkumus, tā vietā piedāvājot veikt jaunu iepirkumu būvprojektu izstrādei.

Valsts budžetā paredzētais finansējums šiem projektiem attiecīgi bija 2,07 miljoni eiro un 5,66 miljoni eiro. Iepirkumi tika sludināti divas reizes, taču abas reizes pretendentu piedāvājumi ievērojami pārsniedza valsts rezervētos līdzekļus šim mērķim. Līdz ar to ministrija piedāvāja veikt jaunu iepirkumu gan jaunas radioaktīvo atkritumu glabāšanas tvertnes izbūves projektēšanai, gan Salaspils kodolreaktora likvidēšanai, kas, ministrijas ieskatā, "ļaus iegūt aktualizētu kontroltāmi faktiski nepieciešamajām izmaksām šo projektu īstenošanai".

Plānots, ka "Radona" izbūves projektēšanu varētu veikt viena gada laikā, bet kodolreaktora demontāžas darbu projektēšanu – divu gadu laikā.