Ruks sola atlaist policistus par pavēļu nepildīšanu saistībā ar kārtības uzturēšanu pie pieminekļa Pārdaugavā (papildināta)

Ruks ceturtdien Latvijas Radio atgādināja, ka saistībā ar 10.maija notikumiem ir sākta dienesta pārbaude un jau patlaban ir iezīmējies, ka par augstākstāvošas vadības pavēļu nepildīšanu kārtības uzturēšanai pie pieminekļa amatus nāksies zaudēt policistiem, tostarp, vadošiem likumsargiem. Vienlaikus viņš apliecināja, ka nav iemesla mainīt VP Rīgas reģiona vadību, jo laicīgi dotās pavēles uz vietas nepildīja zemāka līmeņa komandieri.

Ruks norādīja, ka policijas resursu uz vietas bija pietiekami, taču šie policisti "neparādīja mugurkaulu" un neizpildīja vadības pavēles, tajā skaitā no VP priekšnieka.

Lai arī kārtības nodrošināšanā šāda mēroga nesakcionēta pasākumā nav VP priekšniekam nav jādodas, Ruks apliecināja, ka bija devies 10.maijā uz pieminekli, lai pārņemtu vadību.

Ruks skaidroja, ka piemineklis nevienu brīdi nebija atstāts bez uzraudzības, tostarp, jau sākot ar 24.februāri, kad Krievija sāka plašu iebrukumu Ukrainā. 9.maijā bija noorganizēti pietiekami policisti spēki, un 10.maijā rītā pie pieminekļa arī norīkoti daži policisti, tomēr vienlaikus Ruks nenoliedza, ka speciāls kārtības nodrošināšanas plāns netika gatavots. 10.maijā pakāpeniski pieaugot cilvēku skaitam policijā izsludināta trauksme un iesaistīts Speciālo uzdevumu bataljons.

"Ja policijas amatpersonas, tostarp Rīgas pašvaldības policijas, kas atradās uz vietas, redzot šos likumpārkāpumus būtu rīkojušies izlēmīgāk... Pandēmijas laikā cilvēki kaut kādā ziņā bija pieraduši strādāt tādā "soft" (maigā) pieejā, kad vairāk nodarbojas ar skaidrojošo darbu, lai neraisītu fizisko konfrontāciju," pauda amatpersona.

Pie pieminekļa, acīmredzot, bijusi pārorientēšanās situācija, kad grūti inspektoram "pārlauzt sevi" un likt pārtraukt pārkāpumu. "Ja nebeidz, tad momentā ir jāseko aizturēšanai, bet tas netika izdarīts," norādīja Ruks.

"Arī tiešo komandieru rīcība manā skatījumā bija neprofesionāla, jo pavēles no augšas, tajā skaitā no manis tika dotas konkrētas pavēles ar konkrētām rīcībām. Es fiziski uz vietas ierados, jo pats sapratu, ka bez manis nekas tur nenotiks. Es braucu un pārņēmu vadību, kaut gan mums ir pietiekami daudz profesionāļu, kas būtu spējīgi to izdarīt," uzsvēra Ruks.

Vienlaikus Ruks norādīja, ka policijas iekšējās problēmas ir izgaismojušās, neskatoties uz visām esošajām instruktāžām, atjaunotiem reaģēšanas plāniem, mācību organizēšanām un līdzšinējo pieredzi kārtības uzturēšanos. "Šobrīd ir grūtības varbūt pārlauzt sevī to, ka tā tante jādzen prom," piebilda Ruks.

Ruks nenoliedza, ka patlaban policijā personāls "ir tāds, kāds ir" un tas vēsturiski veidojies, tomēr jau no kara sākuma policijā tiek veikta dažādu iekšējo risku apzināšana un lojalitātes akcentēšana valstij. Šo procesu kontrolē ne tikai pati VP, bet arī Valsts drošības dienests un Iekšējās drošības birojs. Lojalitātes jautājums policijā mērķtiecīgi aktualizēts tikai 2014.gadā, kad Krievija okupēja Krimu un noorganizēja grupējumus iebrukumam Ukrainā.

Runājot par lojalitāti, Ruks minēja to, ka patlaban ir policisti, kuriem pienākumu veikšanai nav nepieciešama pielaide valsts noslēpumam. Viņaprāt, pielaide būtu vajadzīga visiem likumsargiem. "Šeit ir jautājums, vai vispār VP var strādāt cilvēks, kuram nevar uzticēt valsts noslēpumu. Manā skatījumā, tur nav ko darīt," piebilda Ruks. Ņemot vērā minēto, Ruks attiecīgi domājis par iespējamiem grozījumiem normatīvajā regulējumā.

Ruks intervijā arī pastāstīja, ka policijas izpētītais par iepriekšējiem gadiem liecina, ka ziedi no pieminekļa, ieskaitot, traktortehniku aizvākti arī nākamajā dienā pēc 9.maija, tomēr tolaik nekādi protesti nav sekojuši.

"Man ir aizdomas, ka, to, protams, arī pētīs valsts drošības iestādes, proti, visticamāk, mērķtiecīgi tika meklēts iegansts, lai radītu šādu situāciju, organizētu un attiecīgi notiktu 10.maijā šī slavināšana un tiktu izveidota varbūt Kremļa saimniekam propagandas materiāls," norādīja Ruks, vienlaikus pieļaujot, ka iemeslu pulcēties varēja atrast "no jeb kā."

Jau vēstīts, ka, neraugoties uz aicinājumiem 9.maijā pieminēt Krievijas agresijas upurus Ukrainā un nepulcēties pie padomju režīma memoriāliem, Rīgā, pie padomju pieminekļa Pārdaugavā, devās cilvēki, lai arī ievērojami mazākā skaitā nekā citus gadus.

Nākamās dienas rītā ziedi no pieminekļa tika aizvākti, kā rezultātā pie pieminekļa atkal tika pulcēti cilvēki. Vakarpusē pāris simti sanākušo jau uzvedās agresīvi un bravūrīgi, tostarp slavinot Krieviju un attaisnojot tās agresiju Ukrainā.

Saistībā ar notikumiem 10.maijā pie padomju pieminekļa Pārdaugavā policija sākusi trīs kriminālprocesus un 20 administratīvā pārkāpuma procesus. Administratīvā pārkāpuma procesi sākti arī pret bijušajiem Rīgas domniekiem Alekseju Rosļikovu, Vadimu Baraņņiku un Saeimas deputāti Regīnu Ločmeli (S).