Pētījums: jaunā mazumtirdzniecības realitāte – pārtikas rezerves un e-veikalu popularitāte
- Autors: Apriņķis.lv
“Maxima Latvija” Biznesa analītikas departamenta direktore Jeļena Popjonoka un sabiedriskās domas pētījuma centra "SKDS" direktors Arnis Kaktiņš. Foto – publicitātes
Jaunākajā “”Maxima” mazumtirdzniecības kompass” pētījumā secināts, ka pasaules notikumu ietekmē ir mainījušies iedzīvotāju iepirkšanās paradumi. Jaunākie dati liecina, ka gandrīz 80% iedzīvotāju šobrīd pieturas pie pēdējo divu gadu laikā jauniegūtajiem pārtikas iegādes un ēšanas paradumiem, un tikai 4% plāno atgriezties pie sākotnējās rīcības.
Eksperti ir izcēluši aktuālākās tendences iedzīvotāju paradumos, īpaši uzsverot pandēmijas paliekošo “mantojumu” – pārtikas rezervju veidošanu un e-veikalu popularitāti, kas, viņuprāt, saglabās aktualitāti arī šogad.
Pakāpeniski atdzimst klātienes iepirkšanās
Lai gan lielveikalu formāts ikdienas pirkumu veikšanai ir saglabājis līdera pozīcijas iedzīvotāju vidū arī pandēmijas apstākļos, šī formāta popularitāte, salīdzinot ar 2019. gadu, t.i. pirms-Covid periodu, ir samazinājusies – no gandrīz 73% līdz 70%, liecina aptaujas dati. Hipermārketiem priekšroku dod gandrīz 42% respondentu, tādējādi apsteidzot mazos piemājas veikalus, kuros šogad ikdienas pirkumus izvēlas veikt 36% iedzīvotāju (2019. gadā – 41%).
Vislielākās izmaiņas pēdējo trīs gadu laikā ir skārušas mazāk populārus iepirkšanās kanālus – tirgu un e-veikalus. Kamēr tirgū šī gada pavasarī ikdienas pirkumus veica vismazākais iedzīvotāju īpatsvars (21%) kopš pētījuma uzsākšanas 2017. gadā (28%), e-veikalos novērojams straujš pieaugums – tiem priekšroku šogad deva 9% iedzīvotāju, kas ir par teju 7 procentpunktiem vairāk nekā 2019. gadā.
Uz klātienes veikaliem – retāk
Teju katrs trešais (30%) respondents atzinis, ka pēdējā gada laikā sācis iepirkties retāk. Salīdzinājumam – 2019. gadā retāk uz veikalu devušies 18% iedzīvotāju, savukārt 2021. gadā, kad veikalu apmeklējumu biežums strauji samazinājās pandēmijas ierobežojumu ietekmē, šis rādītājs izaudzis līdz 32%.
Veikalus retāk apmeklē drošības apsvērumu un līdzekļu taupīšanas nolūkos
Visbiežāk lēmumu par veikalu apmeklējumu skaita samazināšanu ir pieņēmis pats pircējs. Vairāk nekā puse (59%) Latvijas iedzīvotāju sākuši retāk apmeklēt veikalus ar mērķi ietaupīt, bet 45% – epidemioloģisko drošības apsvērumu dēļ. Krietni mazāka ietekme uz apmeklējumu biežuma samazināšanos bija ārējiem faktoriem – valstī noteiktajiem ierobežojumiem, izmaiņām mobilitātē u.c.
Nostiprinās cenas un sortimenta nozīme veikalu izvēlē
Par galvenajiem iepirkšanās vietas izvēles kritērijiem 2022. gadā iedzīvotāji ir nosaukuši veikala atrašanos pēc iespējas tuvāk mājām vai darbam (61%), preču sortimentu (45%) un zemākas cenas (44%). Līdz ar augsto inflāciju un globālajām ekonomikas norisēm, cenu faktors iedzīvotāju vidū ir kļuvis par vienu no būtiskākajiem veikala izvēles kritērijiem, nomainot pirms pandēmijas aktuālo veikala atrašanās vietu pa ceļam uz vai no darba/mācību iestādes.
Pārtikas rezerves un e-veikalu popularitāte – pandēmijas paliekošais “mantojums”
Šī gada pavasarī veiktā pētījuma ietvaros konstatēti paradumi, kas ir nostiprinājušies pēdējo trīs gadu laikā. 2020. gada martā 16% respondentu atzina, ka pēc ziņu izplatības par jauno vīrusu viņi sākuši veidot pārtikas produktu uzkrājumus, bet divus gadus vēlāk pārtikas rezerves veido jau gandrīz 26%.
Atbilstoši pētījuma rezultātiem, noturīgu izaugsmes tendenci uzrāda arī iepirkšanās e-veikalos – pirmajā pandēmijas vilnī tiešsaistē produktus biežāk sākuši iepirkt 3,5% iedzīvotāju, turpretī šogad šis rādītājs izaudzis līdz teju 20%.