Valsts prezidents: NATO sabiedroto klātbūtne Latvijā ir nepārprotams solidaritātes apliecinājums

Kā informēja Valsts prezidenta kancelejas Mediju centra vadītāja Justīne Deičmane, valsts pirmā persona atgādināja, ka Latvija kļuva par NATO alianses dalībvalsti 2004.gadā, laikā, kad Latvija tikai sāka veidot savu pašaizsardzības sistēmu.

Pēc prezidenta paustā, Krievija ir parādījusi, ka savu politisko mērķu sasniegšanai tā ir gatava pielietot militāru spēku. 2007.gada kiberuzbrukumi Igaunijā, Gruzijas teritoriju okupācija pēc "ātrā kara" 2008.gadā, Krimas nelikumīgā okupācija un aneksija, kā arī sadursmes Donbasā 2014.gadā ir uzurdījušas nepatīkamas pagātnes atmiņas.

Levits uzsvēra, ka dalība NATO vairs nav vienīgais glābiņš, tādēļ arī alianses vadība operatīvi reaģēja un nolēma uzlabot Polijas, Lietuvas, Latvijas un Igaunijas pašaizsardzības spējas, izvietojot tajās paplašinātās pastāvīgās klātbūtnes kontingentu jeb kaujas grupas.

"Gribu izteikt savu dziļāko pateicību sabiedroto karavīriem no Kanādas, Albānijas, Čehijas, Islandes, Itālijas, Melnkalnes, Polijas, Slovākijas, Slovēnijas un Spānijas, ar kuriem kopā šodien svinam vēsturisko Kanādas vadītās daudznacionālās kaujas grupas ierašanos Latvijā pirms pieciem gadiem," pauda prezidents.

Viņš skaidroja, ka lēmums izvietot kaujas grupu bija vēsturisks arī no cita viedokļa - ne tikai, lai rīkotu kopīgas mācības, bet arī lai īstenotu atturēšanas politiku. Lielākā daļa NATO sabiedroto, tai skaitā ASV un Dānija, kuru atbalsts ir tikpat būtisks, veic svarīgu darbu, aizsargājot valstis, kas atrodas "frontes pirmajās līnijās". Tas, pēc prezidenta paustā. ir nepārprotams solidaritātes apliecinājums.

"Tas liecina par NATO gatavību aizsargāt visas alianses dalībvalstis. Tas parāda arī to, ka NATO skaidri apzinās, ka apdraudējumi, kam pakļauta viena valsts, ir draudi, kas attiecas uz visu aliansi, apdraudot principus un vērtības, uz kurām balstās alianse un ko mēs turam augstā godā," norādīja prezidents.

Viņš uzsvēra, ka tādēļ arī Latvija un citas Baltijas valstis piekrita piedalīties starptautiskajās operācijās Afganistānā un Irākā. Tāpat Latvija piedalās arī operācijās Vidusjūrā, Mali un Somālijas piekrastē, kā arī ir izvietota karavīru rota Kosovā.

Levits norādīja, ka Krievijas iebrukums Ukrainā ir krasi mainījis drošības situāciju Eiropā uz ilgu laiku. Viņa ieskatā, Krievija uzstāj uz attieksmes maiņu, prasa mainīt alianses atturēšanas plānus, it īpaši Baltijas valstīs.

"Kas padara Baltijas valstis īpašas? Tas, ka esam mazas valstis ar nelielu iedzīvotāju skaitu, kā arī aiz mums nav stratēģisku interešu. Aiz mums ir tikai Baltijas jūra. Neskatoties uz to, trijām Baltijas valstīm un Krievijai, Baltkrievijai un Kaļiņingradai ir kopīgas robežas, kuru garums kopumā pārsniedz 1600 kilometri. Un, neskatoties uz iespējamo sakāvi karā ar Ukrainu, Krievija turpinās būt militāra lielvalsts šajā reģionā," pauda prezidents, uzsverot, ka nedrīkst ļaut Krievijai graut NATO solidaritāti un apņēmību aizsargāt ikvienu NATO teritorijas centimetru.

Valsts pirmā persona arīdzan uzsvēra, ka neviens nevēlas Aukstā kara atkārtojumu, taču Krievijas izraisītais karš Ukrainā parāda, ka mēģinājumi ar sekām atturēt militāru iebrukumu Baltijas valstīs vairs nevar panākt vēlamo. Bučas notikumi un mēģinājumi atgūt agrāk piederējušās teritorijas Baltijas valstīm un Eiropas iedzīvotājiem ir nepieņemami, tādēļ aizsardzības un atturēšanas politikai nākotnē ir jābalstās uz spēka metodēm.

"Mums ir jārada vēl stabilāki bruņotie spēki, kuru centrā būtu kaujas grupas ar pastiprinātu sastāvu. Uzbrukuma gadījumā katrā no Baltijas valstīm ir jābūt vismaz brigādes izmēra sabiedroto spēku vienībām, kas būtu gatavas stāties pretī iebrucējiem," atzīmēja prezidents.

Viņa ieskatā, ir jāpanāk, ka tām talkā jebkurā brīdī operatīvi var nākt atbalsta divīzijas, kā arī divīzijas līmeņa atbalsta struktūras. Prezidents pateicās Dānijai par Ādažos esošā NATO divīzijas štāba darbības organizēšanu lielā mērā, kā arī Latvijā izvietotā kājnieku bataljona nodrošināšanu. Tāpat prezidents veltīja pateicības vārdus Spānijai par Latvijai piegādātajām "NASAM" sistēmām, kuru mērķis ir nodrošināt kvalificētu vadības un kontroles sistēmu, kas sabiedroto valstu gaisa spēkiem ļauj uzreiz iegūt pārsvaru gaisa telpā.

"Šādas atbalsta struktūras arī pasargātu stratēģiski izvietotos spēkus un apgādes resursus no iznīcināšanas. Mums ir nepieciešami militārie resursi, kas ļautu īstenot uzbrukumus dziļi ienaidnieka aizmugurē, lai apstādinātu ienaidnieka vienības, pirms tās iesaistās bruņotā konfliktā. Mums ir nepieciešami kaujas helikopteri, kas iznīcinātu tās ienaidnieka vienības, kas izlaužas līdz frontes līnijai," pauda prezidents, pateicoties ASV par to, ka mācībās Latvijā pastāvīgi piedalās "Apache" lidaparāti.

Prezidents arīdzan pauda cerību, ka NATO samitā Madridē tiks pieņemti lēmumi, kas stiprinās kopējo alianses un tās dalībvalstu drošību. Tāpat viņš norādīja, ka Latvija vienmēr būs pateicīga sabiedrotajiem, kuri allaž var rēķināties, ka Latvija no savas puses darīs visu, kas no tās tiek prasīts.

Viņš akcentēja, ka pieņems lēmums palielināt aizsardzības budžetu līdz 2,5% no iekšzemes kopprodukta. Tāpat Latvija strādā pie savu militāro spēju uzlabošanas.