Pabriks: Ar sabiedrotajiem NATO vienojāmies, ka jāpaātrina tūlītējais militārais atbalsts Ukrainai
- Autors: LETA
Foto - Aizsardzības ministrija
Ar sabiedrotajiem un partneriem NATO panākta vienošanās, ka jāpaātrina tūlītēji sniedzamais militārais atbalsts Ukrainai, lai pēc iespējas ātrāk ietekmētu situāciju frontē par labu Ukrainas bruņotajiem spēkiem, atklāja aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP).
Kā informēja Aizsardzības ministrijas pārstāve Gunta Krevica, no 15.jūnija līdz 17.jūnijam Pabriks uzturējās darba vizītē Briselē, Beļģijā, kur tika aizvadītas NATO aizsardzības ministru un kontaktgrupas Ukrainas aizsardzības jautājumos sanāksmes, kā arī vairākas divpusējās tikšanās.
"Šīs dienas Briselē tika aizvadītas produktīvi. Ar sabiedrotajiem un partneriem vienojāmies, ka ir nepieciešams paātrināt tūlītēji sniedzamo militāro atbalstu Ukrainai, lai pēc iespējas ātrāk ietekmētu situāciju frontē par labu Ukrainas bruņotajiem spēkiem," pauž Pabriks.
Ministrs arī vērsis uzmanību, ka ir jāmeklē risinājumi NATO atturēšanas un aizsardzības politikas stiprināšanā, īpašu uzmanību pievēršot tieši alianses austrumu flangam. "Attiecībā uz šo vēl tiks turpināts darbs līdz NATO samitam Madridē, kurā tad arī tiks pieņemti lēmumi," skaidro Pabriks.
ASV vadītās kontaktgrupas Ukrainas aizsardzības jautājumos sanāksmē vairāk nekā 40 valstu aizsardzības ministri, tajā skaitā arī Pabriks, vienojās arī par nepieciešamību izstrādāt virkni procedūras, kas ilgtermiņā nodrošinātu militārā atbalsta sniegšanu Ukrainai tik ilgi, cik tas būs nepieciešams, lai atspēkotu Krievijas resursu priekšrocības.
Savukārt attiecībā uz NATO stiprināšanu secināts, ka sabiedrotie arvien vairāk iegulda gan savu aizsardzības spēju modernizēšanā, gan NATO misijās un operācijās, kas norāda uz alianses progresu, taču tai ir jādara vēl vairāk, lai varētu turpināt risināt aktuālos un iespējamos nākotnes izaicinājumus.
Turklāt NATO ir jābūt gatavai jebkādiem draudiem un izaicinājumiem jebkurā laikā, tāpēc ir jāstiprina dalībvalstu kaujas spējas visās jomās, tostarp jūrā, lai aizsargātu kritisko zemūdens infrastruktūru, norāda AM. Šādi tiks demonstrēta arī apņemšanās aizsargāt un aizstāvēt katru NATO teritorijas centimetru.
Tāpat Briselē Pabrikam notika vairākas divpusējās tikšanās ar ASV aizsardzības sekretāru Loidu Ostinu, Kanādas nacionālās aizsardzības ministri Anitu Anandu, Albānijas aizsardzības ministru Niko Peleši un Dānijas aizsardzības ministru Mortenu Bodskovu.
Pabriks Kanādas kolēģei izteica pateicību par Kanādas ieguldījumu, uzņemoties vadošo lomu NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupā Latvijā, kā arī par vienotas pozīcijas ieturēšanu NATO aizsardzības ministru sanāksmē saistībā ar aktuālajiem alianses adaptācijas jautājumiem.
Savukārt ar Albāniju tika parakstīts savstarpējās sadarbības memorands par divpusējo sadarbības veicināšanu aizsardzības jomā, kā arī tika pārrunāti aktuālie jautājumi, gatavojoties NATO samitam. Turklāt Pabriks pauda atbalstu Albānijas integrācijai Eiropas Savienībā, kura pašlaik ir ceļā uz pievienošanos ES, norāda AM.
Tikšanās laikā ar Dānijas aizsardzības ministru Pabriks pārrunāja turpmākos soļus NATO aizsardzības un atturēšanas politikas nostiprināšanā un parakstīja grozījumus savstarpējās sadarbības līgumā, kas uzlabos informācijas apmaiņu aizsardzības jomā starp abām valstīm.
"Sadarbība ar Dāniju mums ir ļoti nozīmīga, jo īpaši saistībā ar daudznacionālā divīzijas štāba "Ziemeļi" Ādažos attīstību, kurā pašlaik ir izvietoti vairāk nekā 800 dāņu karavīri. Dānija sniedz vērā ņemamu ieguldījumu NATO austrumu flanga aizsardzībā, Nacionālo bruņoto spēku (NBS) attīstībā un politiskajā atbalstā Latvijai," uzsver Pabriks.
Pašlaik kaujas grupu vada Kanāda, apvienojot aptuveni 1700 karavīru no Albānijas, Čehijas, Itālijas, Islandes, Kanādas, Melnkalnes, Polijas, Slovākijas, Slovēnijas un Spānijas, kuri rotācijas kārtībā pilda dienesta pienākumus Latvijā, piedaloties mācībās kopā ar NBS.