LU profesors: Neatkarīgi no tehnoloģiju attīstības cilvēkfaktora nozīme darba procesā tikai pieaugs

Kā skaidro Kaļķis, mūsdienās, lai sasniegtu organizācijas mērķus, vajadzīgi zinoši, prasmīgi, spējīgi pielāgoties dažādām situācijām, uz pārmaiņām vērsti darbinieki. Pārmaiņām jāsākas ne tikai no organizācijas vadības, bet arī darba ņēmējiem ir jāpieņem un jāizprot pārmaiņu nepieciešamība organizācijā, lai ātrāk, kvalitatīvāk, efektīvāk varētu paveikt darba uzdevumus un sekmīgi sasniegtu organizācijas mērķus.

Kaļķis izceļ, ka cilvēka darba aizvietošanai jau šodien aizvien biežāk tiek izmantoti roboti, sistēmas, programmas, algoritmi. Saistībā ar to aktuāls ir jautājums par jauno darba organizācijas modeļa izstrādāšanu un cilvēka - robota mijiedarbības, kas vērsta uz drošību darbā, izpēti, lai uzlabotu darba efektivitāti un ražīgumu.

Kaļķis uzskata, ka tehnoloģiju modernizācija, komunikāciju, pakalpojumu un ražošanas sistēmu uzlabojumi sniedz ne tikai būtiskus atvieglojumus darbā, bet arī rada cilvēkam jaunus izaicinājumus attīstīt jaunas kompetences mainīgos darba un biznesa vides apstākļos, piemēram, nepārtraukti sevi pilnveidojot, apgūstot jaunākās tehnoloģijas un attīstot darba prasmes.

Neraugoties uz to, Kaļķis uzsver, ka cilvēkfaktora nozīme gan uzņēmējdarbībā, gan darba tirgū kopumā ir izteikti augoša visos tās vairākos aspektos - šīs salīdzinoši jaunās jomas speciālisti, īpaši ar doktora zinātnisko grādu, būs arvien vairāk pieprasīti darba tirgū.

Kā skaidro profesors, darba tirgū būs vajadzīgas jaunas prasmes un kompetences saistībā ar cilvēkfaktoru, drošību darbā un arodveselību, kā arī spēja pārvaldīt mūsdienu industriālās organizācijas aizvien pieaugošā mākslīgā intelekta un biotehnoloģiju attīstībā. To apstiprinot arī Latvijas Ekonomikas ministrijas prognozes, ka tuvākajos gados arī Latvijā pietrūks speciālistu inženierzinātņu, dabaszinātņu, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomās.

Saskaņā ar jaunākajiem Pasaules Bankas pētījumiem cilvēkresursi veido divas trešdaļas no nācijas bagātības. Pētījumā norādīts, ka spēcīgi cilvēkresursi, ko atbalsta augstas kvalitātes un starptautiski konkurētspējīgas augstākās izglītības iestādes, ir valstu labklājības pamats un augstākās izglītības iestādēm nepieciešams tāds akadēmiskais personāls, kas spēj veikt pētniecisko, studiju un administratīvo darbu.

Reaģējot uz šiem procesiem darba tirgū, LU ir izveidota jauna starpnozaru doktora studiju programma "Cilvēkfaktors, drošība darbā un arodveselība", kas turpmāk nodrošinās speciālistu ar doktora zinātnisko grādu sagatavošanu vairākās zinātnes disciplīnās, kas ietver inženiertehniskās disciplīnas - informāciju tehnoloģijas un digitalizāciju, darba un veselības aizsardzības jomu, tai skaitā drošību kultūru, dizainu, psiholoģiju un pedagoģiju, vadībzinātnes.