Menu
 

Aptauja: 63% Latvijas iedzīvotāji kūtri iesaistās apkaimes kopienas aktivitātēs

  • Autors:  Apriņķis.lv
Foto - publicitātes Foto - publicitātes

Kopīgas aktivitātes, iespēja dalīties zināšanās un pieredzē, lielisks atbalsts mājokļa drošības uzturēšanā – tie ir galvenie iemesli, kāpēc 38% Latvijas iedzīvotāju ir svarīgi iekļauties savas dzīvesvietas apkaimes kopienā, liecina nekustamo īpašumu attīstītāja “Bonava Latvija” aptauja. Savukārt kā lielāko apkaimju kopienu izaicinājumu iedzīvotāji min spēju panākt un uzturēt regulāru iedzīvotāju līdzdalību kopienas aktivitātēs – uz to norāda katrs otrais aptaujātais.

Termins “kopiena” Latvijas iedzīvotājiem lielākoties asociējas ar cilvēku grupu, ko vieno kopīgas vērtības un intereses un kas sniedz atbalstu, zināšanas un iedvesmu grupai piederīgajiem (80%), informēja aptaujas autori. Daudz retāk kopienu redz kā kopīgu organizatorisko un ekonomisko resursu pārvaldnieku (31%) vai vidi un teritoriju, kurai persona jūtas piederīga (31%). Tomēr arī šos aspektus nevajadzētu novērtēt par zemu, uzsver “Bonava Latvija” pārdošanas un mārketinga vadītājs Kaspars Ekša. Vēlme būt piederīgiem kopienai lielā mērā saistās tieši ar pārliecību, ka kopiena spēj veicināt vietējo problēmu risināšanu (66%) un apkaimes attīstību (58%).

“Kā rāda aptaujas rezultāti, apkaimes kopienas ir pieejamas apmēram trešajai daļai Latvijas iedzīvotāju. Tiesa, apmēram tikpat daudz cilvēku nemaz nezina, vai viņu dzīvesvietas tuvumā darbojas kāda iedzīvotāju pašorganizācijas grupa. Pieaugot informētībai, varētu augt arī vēlme iesaistīties šādās grupās. Nesen veiktajā “Bonava” pētījumā vairākās Eiropas valstīs noskaidrots, ka cilvēki patiesībā ļoti labprāt iesaistās gan dažādās saviesīgās aktivitātēs, gan apkārtnes labiekārtošanas darbos kopā ar kaimiņiem, tomēr daudzi norāda – šādu pasākumu iniciatoru varētu būt vairāk,” skaidro K. Ekša.

Tikai 25% to Latvijas iedzīvotāju, kam ir svarīga piederība kopienai, paši būtu gatavi aktīvi līdzdarboties tās aktivitātēs, kamēr 63% prognozē neregulāru iesaisti, bet 6% izvēlētos palikt tikai vērotāju pozīcijā. Tas skaidrojams ar kopumā zemu pilsonisko aktivitāti: nepieciešamība ziedot savu laiku un resursus ir galvenais iemesls, kādēļ Latvijas iedzīvotāji nevēlas būt piederīgi apkaimes kopienai. Šāda argumentācija īpaši bieži raksturīga iedzīvotājiem 30–39 gadu vecumā (80%).

Vēl viens iemesls, kas attur Latvijas iedzīvotājus no iesaistīšanās apkaimes kopienas darbā, ir pārliecība, ka kopienas pieņemtie lēmumi ne vienmēr atbilst pašu individuālajiem uzskatiem (36%). Vēl ceturtajai daļai jeb 26% iedzīvotāju kopienas intereses ir mazsvarīgas, jo viņus interesē tikai pašu mājoklis.

“Protams, savas mājas katram ir vissvarīgākās. Tomēr “Bonava” pētījums rāda, ka māju sajūta veidojas tur, kur cilvēks jūtas droši, bet pārliecību par drošību vairo labas attiecības ar kaimiņiem. Mēs dzīvojam straujā laikmetā, kas liek katru dienu pagūt ļoti daudz, tāpēc savu brīvo laiku cilvēki labprātāk atvēl vienkārši būšanai mājās vai vaļaspriekiem. Taču reizēm pavisam neliela piepūle un laika ieguldījums, paveicot savai kopienai noderīgu darbu, var ļaut justies daudz harmoniskāk savā dzīvesvietā. Labas kaimiņu attiecības vieglāk un dabiskāk veidojas tur, kur cilvēki pavada laiku kopā, un ieguvēji ir tie, kuru namu pagalmos ir kopīgas atpūtas zonas – kopienai svarīgos jautājumus šeit var pārrunāt, kopā pieskatot bērnus vai baudot pikniku,” izteicies K. Ekša.

Piederība apkaimes kopienai var izpausties arī kā savstarpēja izlīdzēšana, pieskatot vienam otra mājokli saimnieku prombūtnes laikā. Visbiežāk iedzīvotāji kaimiņiem lūguši pieskatīt savu mājokli, lai tajā neiekļūtu nepiederošas personas (63%), 51% gadījumu lūgums bijis saistīts ar mājdzīvnieku pieskatīšanu saimnieku prombūtnes laikā, bet 37% gadījumu kaimiņiem uzticēts aplaistīt telpaugus.

“Ēkās ar videonovērošanu un nožogotās teritorijās cilvēki jūtas drošāk, tomēr nekas nav tik efektīvs kā kaimiņu modrās acis. Ja mēs varam uzticēties cilvēkiem, kuri dzīvo līdzās, ikdiena ir daudz drošāka un ērtāka. Vienlaikus arī pašiem ir jāspēj radīt uzticēšanos savos kaimiņos, un iesaistīšanās apkaimes kopienas aktivitātēs ir lielisks veids, kā to īstenot,” iesaka K. Ekša.

Tiesa, Latvijas iedzīvotāju attiecības ar kaimiņiem patlaban biežāk ir raksturojamas kā distancētas (52%). Tikai 16% iedzīvotāju savus kaimiņus pazīst ļoti labi un attiecības sauc par draudzīgām. Rīga izceļas ar vislielāko distanci kaimiņu attiecībās – 63% gadījumu tās raksturo vien pavirša sasveicināšanās vai arī kaimiņi nav pilnībā pazīstami, bet mazāka distance kaimiņu attiecībās kopumā raksturīga iedzīvotājiem, kas mīt privātmājās.

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.