Aptauja: 91% Latvijas iedzīvotāju vismaz reizi dzīvē ir sēņojuši
- Autors: Apriņķis.lv
Foto - publicitātes
Latvijas iedzīvotāju vidū sēņošana ir populāra nodarbe, un absolūti lielākā daļa – 91% no “Mēness aptiekas” un pētījumu aģentūras “Norstat” veiktās aptaujas dalībniekiem – apstiprinājuši, ka vismaz reizi dzīvē ir sēņojuši. Turklāt 28% ir tik aktīvi sēņošanas cienītāji, ka izmanto katru iespēju doties uz mežu pēc sēnēm.
Starp tiem, kuri izmanto katru iespēju sēņot, 30% ir sievietes un 25% vīrieši. Sēņošana populārākā ir Vidzemes iedzīvotāju vidū – 42% apgalvojuši, ka izmanto katru iespēju sēņot. Tādu ir 33% Latgales, 30% Zemgales, 28% Pierīgas un Kurzemes un tikai 20% starp Rīgas iedzīvotājiem. Aktīvākie sēņotāji ir vecumā no 50 līdz 74 gadiem, bet vismazāk to, kuri izmanto katru iespēju sēņot, ir vecumā no 18 līdz 29 gadiem.
Aptaujā 50% respondentu apstiprinājuši, ka sēņo reti, savukārt 14% norādījuši, ka sēņojuši tikai pāris reizes dzīvē. Tādu sēņotāju visvairāk ir starp gados jaunākajiem respondentiem un rīdziniekiem.
“Pēc aptaujas datiem redzams, ka to, kuri nekad nav sēņojuši, visvairāk (15%) ir vecumā no 18 līdz 29 gadiem, kā arī Rīgā dzīvojošo – 11%. Savukārt 50% noradījuši, ka sēņo reti. Ja šādi cilvēki bez labām zināšanām par ēdamajām sēnēm tomēr izlemj doties sēņot, potenciāli viņiem ir lielākais risks grozā ielikt kādu neēdamu sēni un saindēties pašiem vai saindēt citus sēņu mērces baudītājus, ” uzsver “Mēness aptiekas” farmaceits Vadims Brižaņs.
“Diemžēl arī tiem, kuri ir ilggadēji sēņotāji gadās saindēšanās, jo izlemts pamēģināt arī sēnes, kas ir līdzīgas, piemēram, kādai sociālajos tīklos tobrīd plaši apspriestai un ieteiktai sēnei. Ja par kādu sēni neesat 100% pārliecināti, ka tā ir ēdama, atstājiet mežā! Tāpat nevajadzētu iegādāties sēnes, ko paši nepazīstat. Ja tomēr saindēšanās notiek ar indīgām, bojātām vai nepareizi sagatavotām sēnēm, nekavējoties nepieciešama mediķu palīdzība!”
Vadims Brižaņs atzīst, ka sēņošana veselībai ir laba aktīvā atpūta, jo cilvēks vairākas stundas atrodas svaigā gaisā, aktīvi staigā, prieks par atrastajām sēnēm veicina endofrīnu izstrādāšanos organismā, tādējādi arī veicinot imunitāti un mazinot stresu.
“Tomēr jārēķinās, ka tā ir arī papildu slodze organismam, un katram jāizvērtē savi spēki – meža reljefā, visticamāk, būs kāpumi un kritumi, vajadzēs tikt pāri kādam nokritušam kokam vai grāvim u.tml. Sēņotājam līdzi noteikti vajadzētu būt dzeramajam ūdenim, kādam enerģijas avotam, medikamentiem, ko lieto ikdienā, iespējams, noderēs arī plāksteris. Noteikti par došanos konkrētā mežā ir jāpabrīdina tuvinieki, draugi vai kaimiņi un līdzi jāņem pilnībā uzlādēts mobilais tālrunis.”