Iedzīvotāju prognozes: energoresursu cenu dēļ uzņēmēji cels preču un pakalpojumu cenas
- Autors: Apriņķis.lv
Grafika - pixabay.com
Lai cīnītos ar energoresursu cenu pieaugumu, iedzīvotāji uzskata, ka lielākā daļa jeb 68% uzņēmēju palielinās preču un pakalpojumu cenas un paredzamajā krīzē cietīs pārtikas ražošanas nozare, kā arī mazie un vidējie uzņēmumi. Šādi dati iegūti aptaujā, ko pēc “Baltic International Bank SE” pasūtījuma veica pētījumu kompānija “Norstat”.
Latvijas iedzīvotājiem tika vaicāts, kā, viņuprāt, lielākā daļa uzņēmēju cīnīsies ar energoresursu cenu pieaugumu tuvākajā laikā, un lielākā daļa jeb 68% sacīja, ka palielinās preču un pakalpojumu cenas pircējiem, savukārt tikai 10% respondentu pauda, ka uzņēmēji ne tikai palielinās preču un pakalpojumu cenas, bet arī samazinās savu peļņas daļu. Trešā biežākā nosauktā atbilde, ko izvēlējās 5% iedzīvotāju, bija – “apsvērs biznesa slēgšanu”.
Visskeptiskākie ir iedzīvotāji vecumā no 60 līdz 74 gadiem, kuri 74% gadījumu pauda viedokli, ka uzņēmēji, visdrīzāk, paaugstinās preču un pakalpojumu cenas, lai cīnītos ar energoresursu cenu pieaugumu. Iedzīvotāji ar pamatizglītību tikai 46% gadījumu izvēlējās šo atbildi, pretstatā vidēji speciālās un augstākās izglītības pārstāvjiem, kuri to pauda attiecīgi 70% un 69%.
Jautājot, kuru nozaru uzņēmēji, energoresrusu cenu pieaugumu sajutīs visvairāk, 56% respondentu norādīja, ka tie būs pārtikas ražotāji, bet 47% pauda, ka mazie uzņēmumi jebkurā nozarē. Trešajā vietā ar 40% ierindojās metālapstrāde, kam sekoja transporta pakalpojumu sniedzēji, viesmīlības nozare un vieglā rūpniecība.
“Iedzīvotāju aptaujas rezultāti liecina, ka cilvēki gatavojas tam, ka pārtika kļūs dārgāka, kas nozīmē papildu ikdienas izdevumus, ar kuriem jārēķinās. Līdztekus citiem maksājumiem, šis ir kritisks rādītājs, jo ietekmē pilnīgi visus cilvēkus Latvijā, tāpēc lēmumu pieņēmējiem un politiķiem ieteicams jau tagad sākt meklēt risinājumus tam, lai nepakļautu lielu skaitu sabiedības nabadzības riskam,” paudis “Baltic International Bank SE” mārketinga vadītājs Jānis Līcis.
Analizējot datus padziļināti, var secināt, ka par metālapstrādes nozari īpaši nobažījušies ir vīrieši, jo 47% norādīja, ka šī nozare īpaši smagi cietīs energoresursu cenu pieauguma dēļ – pretstatā 34% sieviešu. Savukārt sievietes vairāk satraucas par viesmīlības (viesnīcas, viesu nami, sabiedriskā ēdināšana) jomu. 36% gadījumu pauda viedokli, ka energoresursu cenas to būtiski ietekmēs, bet šo atbildi izvēlējas tikai 28% vīriešu.
Vaicājot, kā valsts varētu palīdzēt uzņēmumiem, lai pārvarētu energoresursu cenu pieaugumu, 42% atbildēja, ka jāmeklē komplekss risinājums, ietverot gan nodokļu jautājumus, gan maksimālās cenas noteikšanu energoresursiem. Tikpat daudz respondentu uzskata, ka pietiktu tikai ar regulētas augstākās cenas noteikšanu gāzei, elektrībai un degvielai. Savukārt 26% norādīja, ka energoresursu cenu pieaugumu atrisināt var palīdzēt Eiropas Savienības atbalsts.
Analizējot iedzīvotāju aptaujas datus padziļināti, tās rīkotāji secina, ka sievietes biežāk (31%) paļaujas uz Eiropas Savienības atbalstu, bet vīrieši ir skeptiskāki (tikai 26%). Tāpat arī jaunieši paļaujas, ka Eiropa palīdzēs pārdzīvot energoresursu krīzi, jo 33% uzskata, ka Eiropas Savienība sniegs atbalstu – pretstatā citām vecuma grupām, kas šo atbildi izvēlējās retāk.