Deputāta amata kandidātiem atšķiras redzējumi, vai gāzi labāk aizstāt ar vēja vai atomenerģiju
- Autors: LETA
Foto - arhīvs
Gaidāmo 14.Saeimas vēlēšanu deputāta kandidātiem ir atšķirīgi redzējumi, kā panākt Latvijas energoneatkarību un aizstāt gāzes lietošanu, tas atklājās partiju pārstāvju debatēs par vides jautājumiem, kuras organizēja iniciatīva "Zaļais barometrs".
Kodolenerģijai Eiropas Savienībā ir svarīga loma, lai sasniegtu vides mērķus, taču Baltijas valstīs tas nav nopietni apsverams energoresurss, jo šeit priekšrocības ir vēja un saules enerģijai, uzskata parlamentā pašlaik nepārstāvētās partijas "Progresīvie" deputāta amata kandidāts Edmunds Cepurītis.
Vecās paaudzes lielie atomelektrostaciju reaktori neesot konkurētspējīgi izmaksu ziņā, savukārt jaunās paaudzes reaktoru piedāvājuma neesot, tos neesot iespējams sagatavot īsā laika periodā, lēsa partijas pārstāvis.
Jautāts, ar kādiem enerģijas resursiem politiskais spēks plāno aizstāt gāzi un naftu, Cepurītis minēja, ka būtu jāatstāj vieta uzņēmēju tehnoloģisko inovāciju iespējām, taču, visticamāk, uzsvars būtu jāliek uz vēja elektrostaciju veidošanu. "Ja šobrīd Latvijā izveidotu vēja parkus tādā pašā blīvumā kā Austrijā, mēs tikai ar vēja enerģiju saražotu vairāk elektrības nekā mēs patērējam," klāstīja politiķis, kurš uzskata, ka atjaunojamo resursu izmantošanu enerģētikā kavējis ""Latvijas gāzes" spēcīgais lobijs Ekonomikas ministrijā (EM)".
Citas parlamentā nepārstāvētās partijas "Latvija pirmajā vietā" pārstāvis Edmunds Zivtiņš uzskata, ka gāzes un naftas aizstāšanā būtu jāizmanto tieši atomelekrostaciju enerģija, veidojot jaunās paaudzes reaktorus. Arī vēja parku projektus kandidāts vērtēja pozitīvi, tomēr tieši atomenerģija esot vislētākais energoresurss pasaulē.
Valdošajā koalīcijā esošās "Jaunās vienotības" (JV) pārstāvis, Salaspils novada domes priekšsēdētājs Raimonds Čudars pauda, ka energoneatkarības nodrošināšanai ir jāizmanto elektroenerģija, veicinot tās izmantošanu siltumapgādē. Viņaprāt, apkurē neatkarība būtu panākama ar siltumsūkņu uzstādīšanu, tomēr tam ir nepieciešams liels apjoms salīdzinoši lētas elektroenerģijas. Pēc JV pārstāvja teiktā, palu laikā Daugavas kaskāde ražo krietni vairāk enerģijas nekā valsts patērē, taču sausajā laikā ir lielas cenu svārstības, tāpēc jaudas var tikt izlīdzinātas ar vēja ģeneratoriem.
Atomelektrostaciju veidošana ir vērtējama, ja runā par jaunās paaudzes reaktoriem, savu personīgo viedokli pauda Čudars.
Nacionālās apvienības (NA) pārstāvis Jānis Eglīts norādīja uz "Latvenergo" un "Latvijas valsts meži" dibināto vēja parku veidošanas kopuzņēmumu, sakot, ka tas ir liels solis uz priekšu. Tāpat viņš minēja saules enerģiju un lauksaimniecības biogāzu stacijas. Iespējas ir, un ir jāļauj virzīties un notikt attīstībai, atzīmēja deputāta amata kandidāts.
Runājot par atomelektrostaciju veidošanu, Eglīts pauda, ka ir jāvērtē izmaksas pret kopējo ieguvumu. Atomelektrostaciju būvniecība nevar būt pašmērķis, tam ir jākalpo sabiedrības interesēm, atzīmēja NA pārstāvis.