Atcels prasību par IVN sašķidrinātās dabasgāzes termināļiem ar peldošām piestātnēm
- Autors: LETA
Foto - skultelng.lv
Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija otrdien atbalstīja priekšlikumu, ka peldošām kuģu piestātnēm ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) procedūra nebūs jāveic. Līdz ar to IVN procedūra būtu nepieciešama tikai tām kuģu piestātnēm, kas ir savienotas ar zemi jeb piesaistītas gruntij.
Komisijā atbalstītie Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) virzītie grozījumi likumā "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" gan neattieksies uz Skultes sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināļa projektu, jo tā piestātnei esot plānots savienojums ar zemi, apgalvo VARAM pārstāvji. Vēstulē komisijai VARAM skaidro, ka šie grozījumi virzīti, pieļaujot iespēju, ka Latvijā varētu attīstīties arī citi LNG projekti.
VARAM valsts sekretāra vietnieks Andris Ķēniņš aģentūrai LETA skaidroja, ka tādējādi Latvijas regulējums tiek salāgots ar Eiropas Savienības (ES) direktīvas nosacījumiem. Iepriekš Latvija atbilstoši tā laika "tendencei pārregulēt" ES normas, tās bija noteikusi stingrākas par ES prasībām, skaidroja Ķēniņš.
Izmaiņas nav paredzēts kādam konkrētam projektam, bet gan, lai nodrošinātu ES normām atbilstošu regulējumu, ja nākotnē kāds virzītu peldošas piestātnes projekta īstenošanu, skaidroja Ķēniņš. VARAM valsts sekretāra vietnieks uzsvēra, ka arī šādam projektam būtu jāveic cits - sākotnējais IVN.
Minētais regulējums neattieksies uz Skultes LNG termināļa izveidi, jo, kā skaidroja gan Ķēniņš, gan VARAM valsts sekretāra vietniece Ilze Oša, Skultes LNG termināļa projekta attīstītāji ir informējuši, ka tas būs sasaistīts ar zemi. Kā tas tehniski ir iecerēts, esot jāvaicā termināļa projekta attīstītājiem un Vides pārraudzības valsts birojam (VPVB).
Tāpat komisija atbalstīja normu saistītajā Enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai nepieciešamās atvieglotās energoapgādes būvju būvniecības kārtības likumprojektā, kas paredzēs, ka Ministru kabinets pieņems lēmumu arī par paredzētās darbības akceptēšanu vai atteikumu attiecībā uz būvēm Latvijas iekšējos jūras ūdeņos un teritoriālajā jūrā, kas izmantojamas energoapgādē, un tām nepieciešamās sadales, pārvades vai uzglabāšanas infrastruktūras būvniecību.
Kā aģentūrai LETA skaidroja Oša, minētais atvieglojums attieksies arī uz Skultes LNG termināli, lai nodrošinātu lēmumu pieņemšanu īsākos termiņos. Valdība akceptu varēs sniegt, ja būs veikts IVN atbilstoši likumam "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" un būs saņemts VPVB atzinums par to. Ķēniņš pastāstīja, ka Skultes LNG termināļa attīstītāji informējuši, ka tuvākajā laikā plāno VPVB iesniegt IVN gala ziņojumu.
VPVB, lai samazinātu termiņus atzinuma sagatavošanai par Skultes LNG termināli, plānojis piesaistīt arī ārštata ekspertus. Dokumenta sagatavošanu birojs plāno sākt uzreiz pēc IVN ziņojuma saņemšanas un sagatavot to īsākā termiņā nekā regulējumā noteiktās 60 dienas, vēstulē Tautsaimniecības komisijai skaidro ministrijas pārstāvji. VARAM norāda, ka valdība konceptuāli atbalstījusi atsevišķa likumprojekta sagatavošanu attiecībā uz Skultes LNG termināļa būvniecību.
Enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai nepieciešamās atvieglotās energoapgādes būvju būvniecības kārtības likumprojekts sākotnēji ar citu nosaukumu - "Likums par atviegloto kārtību vēja elektrostaciju būvniecībai enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai" - tika virzīts kā regulējums tikai vēja elektrostaciju jomā.
Komisija otrdien konceptuāli noslēdza darbu pie šī likumprojekta, taču to vēl turpinās skatīt arī nākamnedēļ, kad arī varētu pieņemt lēmumu par tā virzīšanu uz Saeimu galīgajā lasījumā. Nedēļu laika paredzēts dot, lai juristi novērstu kādas iespējamas pretrunas sagatavotajās normās.
Uzņēmēji sākotnēji virzīto likumprojekta variantu attiecībā uz vēja elektrostaciju būvniecībai paredzēto regulējumu asi kritizēja. Pašlaik likumprojekta sagatavošanas procesam komisijā seko un savu viedokli izsaka arī uzņēmēju pārstāvji.
Komisija otrdien strādāja arī pie citiem jautājumiem. Deputāti izskatīšanai galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Atkritumu apsaimniekošanas likumā, kurā cita starpā noteikts, ka atkritumu apsaimniekošanas reģionos ietilpstošās pašvaldības līdz 2023.gada 30.jūnijam izstrādā un apstiprina atkritumu apsaimniekošanas reģionālos plānus vai atkritumu apsaimniekošanas plānu pašvaldības administratīvajai teritorijai, ja pašvaldība nepiekrīt apstiprināt atkritumu apsaimniekošanas reģionālo plānu, laikposmam līdz 2027.gada 30.decembrim.
Komisijas atbalstu nesaņēma pašvaldību pārstāvju aicinājums minēto 2023.gada 30.jūniju termiņu pagarināt līdz 2024.gada 1.janvārim, ņemot vērā kavēšanos ar reģionu robežu noteikšanu. VARAM pārstāve komisijas sēdē skaidroja, ka termiņa maiņa nav vajadzīga, jo esot tikai viena pašvaldība, kas nav piekritusi attiecīgajai reģionu robežu noteikšanai.