Menu
 

Pētījums: Latvijas iedzīvotāju mobilitāte sarukusi

  • Autors:  LETA
Foto - arhīvs Foto - arhīvs

Pagājušajā gadā 73% Latvijas iedzīvotāju vismaz vienreiz dienā pārvietojās ārpus mājas un vidēji dienā viens iedzīvotājs mēroja 32,2 kilometrus, kā arī ceļā vidēji patērēja 80 minūtes, liecina Centrālās statistikas pārvaldes aptauja par iedzīvotāju pārvietošanos.

Par mobiliem uzskata tos iedzīvotājus, kas aptaujas dienā vismaz vienu reizi pārvietojās ārpus savas mājvietas. Pērn šādu cilvēku skaits samazinājies par sešiem procentpunktiem, salīdzinot ar 2017.gadā.

Kājām viens iedzīvotājs vidēji dienā noiet 3,1 kilometru, kas ir par 0,4 kilometriem vairāk nekā 2017.gadā.

Visbiežākais pārvietošanās iemesls bija darbs, kā arī iepirkšanās un atpūta.

Darbdienās iedzīvotāju mobilitāte bija augstāka nekā brīvdienās un svētku dienās. Darbdienās pārvietojušies 76%, bet brīvdienas - 65,8%.

Darba dienās pārvietojās 82,7%, bet brīvdienās - 69% Latvijas iedzīvotāju. Pērn bija par 6,7 procentpunktiem mazāk iedzīvotāju, kuri pārvietojās darba dienās, kas varētu būt skaidrojama ar Covid-19 ietekmē radīto iespēju strādāt un mācīties attālināti.

Ceturtdaļa jeb 25% iedzīvotāju aptaujas dienā palika mājās, jo tiem bija īslaicīgas vai ilgstošas veselības problēmas, bija brīvdiena skolā vai darbā, nebija nepieciešamības kaut kur doties vai arī bija cits iemesls, kādēļ nepārvietoties, bija attālinātais darbs vai mācības, traucēja laika apstākļi vai iedzīvotāji nepārvietojās drošības apsvērumu dēļ. Vēl 2% iedzīvotāju aptaujas dienā pārvietojās ārpus Latvijas teritorijas.

Pērn vidēji vienam Latvijas iedzīvotājam bija 2,8 pārvietošanās dienā, bet 2017.gadā - 2,7. Darba dienās pārvietošanās skaits bija lielāks, turpretī brīvdienās - mazāks.

Vislielākais pārvietošanās skaits dienā tāpat kā 2017.gadā bija saistīts ar kādas personas pavadīšanu, visbiežāk - bērnu pavadīšana uz skolu vai pirmskolas iestādi, kam sekoja iepirkšanās, cits nolūks un darbs.

Pērn lielāko pārvietošanās skaitu dienā pēc transporta veida veikuši vieglo automobiļu vadītāji un to pasažieri, kā arī iedzīvotāji, kas pārvietojas ar velosipēdu un kājām.

Ja salīdzina pārvietošanos skaitu pēc vieglo automobiļu degvielas veida, tad automobiļu īpašnieki ar benzīna iekšdedzes dzinēju veica vairāk braucienus dienā.

Vidēji dienā Latvijas iedzīvotāji visilgāko laiku - 82 minūtes - pavadīja braucienos ar vilcienu, vidēji dienā veicot 59 kilometrus. Ar vieglo automobili kā šoferis iedzīvotājs ceļā pavadīja 68 minūtes, vidēji mērojot 47 kilometrus, bet kā pasažieris - 59 minūtes, vidēji mērojot 44 kilometrus, ar autobusu - 64 minūtes un 23 kilometrus, ar velosipēdu - 55 minūtes un desmit kilometrus, ar elektrisko mikromobilitātes līdzekli, piemēram, skrejriteni - 55 minūtes un 14 kilometrus, ar kājām - 51 minūti un 3,1 kilometru, ar tramvaju - 47 minūtes un astoņus kilometrus, bet ar trolejbusu - 45 minūtes un vidēji deviņus kilometrus.

Latvijā kopumā dienā pārvietošanās attālums bija 32,2 kilometri, bet pilsētās un to svārstmigrāciju zonās tas bija par 11,2 kilometriem mazāks. Arī 2017.gadā bija vērojama līdzīga tendence par dienā veikto attālumu - 20,4 kilometrus pilsētās un to svārstmigrāciju zonās un 29,6 kilometrus Latvijā kopumā.

Garākos attālumus dienā īsajos braucienos līdz 300 kilometrus 2017.gadā veica automobiļi, kas aprīkoti ar dīzeļdegvielas dzinējiem, taču 2021.gadā garākās distances dienā veica automobiļi ar autogāzes/benzīna dzinējiem - 60,3 kilometrus.

Līdzīgi kā 2017.gadā vislielākais attālums mērots un visilgākais laiks pavadīts darījumu braucienos pa Latviju. 

Arī 2021.gadā Latvijas iedzīvotāji visbiežāk iepirkās, iespējams, dodoties uz veikalu ar kājām, jo tika izvēlēti veikali, kas atrodas dzīvesvietas tuvumā, tāpēc arī vidējais pārvietošanās attālums uz veikalu dienā ir vismazākais.

Attiecībā uz automobiļu noslogojums izpētīts, ka vidējais cilvēku skaits automobilī brauciena laikā Latvijā bija 1,7 cilvēki, bet urbānajās zonās šis rādītājs bija 1,5. Cilvēku skaits automobilī būtiski atšķiras darbdienās, kad braucienā bija 1,5, un brīvdienās un svētku dienās, kad brauciena laikā bija 2,2.

Ja 2017.gadā visi Latvijas iedzīvotāji vecumā no 15 līdz 84 gadiem veica 12 miljardus pasažierkilometru, tad 2021.gadā - par miljardu mazāk. Tie ir 7290 pasažierkilometru gadā vienam iedzīvotājam, kas būtu vairāk nekā trīs reizes mērot ceļu līdz Parīzei.

Ar vieglo automobili veikti 9,7 miljardi pasažierkilometru, bet ar kājām 3,9% no kopējiem pasažierkilometriem.

Ilgtspējīgi pārvietošanās veidi ir pārvietošanās ar kājām, velosipēdu, ar elektrisko mikromobilitātes līdzekli, sabiedrisko transportu, automobiļiem, kas aprīkoti ar elektrisko vai hibrīda dzinēju un izmanto multimodālo transporta sistēmu.

Divi miljardi pasažierkilometru jeb 16% no visiem veiktajiem pasažierkilometriem 2017.gadā tika veikti, izmantojot ilgtspējīgus pārvietošanās veidus. Pērn bija vērojams samazinājums, jo no visiem pasažierkilometriem 13% jeb 1,5 miljardi veikti, izmantojot ilgtspējīgus pārvietošanās veidus.

Aptauja veikta no 2021.gada augusta beigām līdz decembra sākumam, tajā ar nejaušās gadījuma izlases metodi tika atlasīti 9000 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 15 līdz 84 gadiem. Aptaujas atbildēšanas līmenis bija 60,4%. Latvijā šādu aptauju, ievērojot "Eurostat" rekomendācijas par pasažieru mobilitātes statistiku, veica otro reizi.

Aptauja līdzfinansēta no Eiropas Savienības budžeta.

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.