Menu
 

SIF: Nepieciešams vienkāršot latviešu valodas kursu nodrošināšanas sistēmu

  • Autors:  LETA
Foto - arhīvs Foto - arhīvs

Latviešu valodas apguvei A1 un A2 līmeņos nepieciešams vienkāršot valodas kursu nodrošināšanas sistēmu, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē šādu nostāju pauda Sabiedrības integrācijas fonda sekretariāta direktore Zaiga Pūce.

Diskutējot par latviešu valodas mācību pieejamību Latvijā, Pūce pauda nostāju, ka nepieciešams vienkāršot sistēmu, kā cilvēkiem, kam nepieciešams mācīties latviešu valodu, nodrošināt valodas kursu iespējas. Esošais regulējums nosaka, ka sākumā nepieciešams "cilvēku kategorizēt", lai pēc tam informētu, kura iestāde viņam var piedāvāt latviešu valodas mācības, kas ir laikietilpīgs un sadrumstalots process.

Pūce rosina vismaz A1 un A2 līmenī vienkāršot latviešu valodas mācību kursu nodrošināšanu un ļaut kopējā programmā mācīties visiem interesentiem neatkarīgi no "cilvēka kategorijas". Pūce piebilda, ka SIF piešķirtais finansējums latviešu valodas kursu nodrošināšanai ir 30 000 eiro, kas esot pārāk maz.

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārstāvji komisijas sēdē norādīja, ka galvenās valsts valodas apguves mērķa grupas ir diaspora, reemigranti, patvēruma meklētāji un bēgļi, trešo valstu pilsoņi un starptautiskās aizsardzības personas, bezdarbnieki un darba meklētāji, Ukrainas iedzīvotāji un mazākumtautību bērni.

IZM galvenie atbalsta veidi esot atbalsta sniegšana bērnam valodas prasmes apguvei, pedagogu sagatavošana un profesionālā pilnveide, mācību materiālu nodrošināšana metodoloģiskajam atbalstam, kā arī valsts valodas prasmes pārbaudes nodrošināšana.

Pēc IZM sniegtajām aplēsēm, valodu mācīšanās varētu būt nepieciešama aptuveni 500 remigrantu bērnu, 4340 Ukrainas bēgļu bērniem, kā arī aptuveni 13 000 mazākumtautību pirmsskolas vecuma bērnu un ap 43 000 mazākumtautību skolēnu formālajā izglītībā. IZM atzīmēja, ka šīs aplēses neaptver cilvēkus, kas izmanto dažādus digitālās mācības līdzekļus, vai bērnus, kas iegūst neformālo izglītību. IZM informēja, ka kopš 2014.gada valsts valodas apmācības nodrošinātas 763 pedagogiem un 15 tālākizglītības speciālistiem. 

Valsts valodas prasmes pārbaudi laika posmā no 2019. līdz 2021.gadam kārtojuši 9598 pretendenti, tostarp darba vajadzībām tā kārtota 74,7% gadījumu, bet pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanai un Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusa iegūšanai - 25,3% gadījumu. No pārbaudes kārtotājiem 45% bijuši strādājošie, 46,7% - bezdarbnieki un darba meklētāji, bet 8,3% - citu kategoriju pārstāvji, piemēram, studenti vai pensionāri. No pārbaudes kārtotājiem 44% bija ārzemnieki, 42,4% - Latvijas pilsoņi, bet 13,6% - Latvijas nepilsoņi. 41% no pretendentiem eksāmenu nokārtojuši A līmenī, tai skaitā 16% nokārtoja A1 līmenī un 25% nokārtoja A2 līmenī, 23% nokārtoja B līmenī, bet 9% nokārtoja C līmenī.

Savukārt Rīgas domes Apkaimju attīstības un sabiedrības integrācijas pārvaldes priekšniece Ilona Stalidzāne informēja, ka Rīgas pašvaldības valodas prasmes ieguvi pieaugušajiem piedāvā no 2011.gada un tiek piedāvāts apgūt latviešu valodu līdz B2 līmenim. Šajā laikā kurus iespējas izmantojuši ap 14 000 cilvēku.

Novembra beigās komisija atkārtoti plāno spriest, kā koordinēt latviešu valodas apguves sistēmu. Komisija arī uzklausīja vēstures skolotājus, kas pauda satraukumu par vēstures mācību priekšmeta saturu, skaidrojot, ka tas ir zemā līmenī un nevelta pietiekamu uzmanību politikai un ekonomikai, kas ir būtiski vēstures aspekti.

Valsts izglītības un satura centra (VISC) vadītāja Liene Voroņenko norādīja, ka ir plānots vērtēt vairākus mācību priekšmetus un to norisi atbilstoši jaunajam mācību saturam. Informāciju par jaunā satura ietekmi uz mācību priekšmetiem VISC vēl ievācot un plašāku izvērtējumu varētu gaidīti nākamgad. Arī par vēstures mācību priekšmeta saturu sīkāk plānots spriest kādā no nākamajām komisijas sēdēm.

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.