Aptauja: ar kādu no diskriminācijas veidiem saskārušies 40 procenti Latvijas iedzīvotāju
- Autors: Apriņķis.lv
Foto - pexels.com
Labklājības ministrijas uzdevumā ir veiktajā sabiedriskās domas aptaujā par sabiedrības izpratni par diskriminācijas aspektiem secināts, ka visizplatītākais diskriminācijas veids Latvijā ir tas, ka persona tiek uzskatīta par pārāk jaunu vai pārāk vecu (51%). Ar diskrimināciju saskaras gandrīz katrs otrais romu tautības respondents (46%), diskriminācija etniskās piederības dēļ ierindojas trešajā vietā – tā uzskata 44% aptaujāto respondentu.
Pētījumā iegūtie dati liecina, ka 40% Latvijas sabiedrības pārstāvju ir saskārušies ar diskrimināciju, ko iespējams skaidrot dažādi. Iespējams, kaut kur ir novērojams diskriminācijas izplatības pieaugums, bet var arī būt, ka sabiedrībā kopumā pieaug spēja atpazīt diskrimināciju. Nav izslēgts arī, ka sabiedrības pārstāvji izjūt lielāku pārliecību un drošības sajūtu, kas ļauj viņiem runāt par piedzīvoto diskrimināciju u.c., norāda Labklājības ministrijā.
Aptaujas mērķis bija noskaidrot iedzīvotāju viedokli un izpratni par diskrimināciju dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai ticības, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas dēļ un salīdzināt iegūtos datus ar 2019. gadā veiktā “Eirobarometer” pētījuma par diskrimināciju Eiropas Savienībā rezultātiem.
Aptaujas rezultāti un informācija tiks izmantoti, veidojot sociālās iekļaušanas politiku un īstenojot sabiedrības izglītošanas un informēšanas pasākumus, kā arī, lai organizētu mērķtiecīgus atbalsta un tematiskos pasākumus diskriminācijas mazināšanai, sabiedrības izpratnes un informētības paaugstināšanai par diskriminācijas aizlieguma principu.
Labklājības ministrija atgādina, ka diskriminācija ir nepamatota atšķirīga attieksme kāda aizliegta pamata dēļ: dzimums, rase, ādas krāsa, vecums, invaliditāte, reliģiskā vai politiskā pārliecība, nacionālā vai sociālā izcelsme, mantiskais vai ģimenes stāvoklis, seksuālā orientācija vai citi apstākļi. Diskriminācija izpaužas kā noteiktu personu vai kādas personas grupas pārstāvju nonākšana nelabvēlīgā situācijā, pamatojoties uz dažādām personiskām iezīmēm – sensitīvām pazīmēm (piemēram, dzimums, vecums, invaliditāte, etniskā izcelsme u.c.), kas nav pamatotas un objektīvi attaisnojamas.