Kariņš: Stratēģiskās komunikācijas mērķis ir padarīt mūsu valsti triecienizturīgāku pret dažāda veida dezinformāciju

Valdība otrdien skatīja konceptuālo ziņojumu par valsts stratēģisko komunikāciju un informatīvās telpas drošību 2023.-2027.gadam, un premjers norādīja, ka "redzams, ka Krievijas agresija, kas vērsta pret Ukrainu, ir ne tikai artilērijas šāviņi pa gaisu, bet arī tas, kas iziet komunikatīvajā telpā", tāpēc plānots, ka valdības pārstāvjiem tiks rīkotas dažāda veida apmācības un semināri kopā ar stratēģiskās komunikācijas departamentu un citiem ekspertiem informatīvās telpas drošībai. Kariņš norādīja, ka "šis ir jauns un papildinošs aizsardzības virziens komunikatīvajā telpā, kas ir papildus mūsu militārajai drošībai un mūsu iekšējai drošībai".

Valsts kanceleja (VK) norāda, ka koncepcijā ietvertais stratēģiskās komunikācijas un informatīvās telpas drošības koordinācijas modelis būs izmantojams gan ikdienā, gan krīzes un apdraudējuma gadījumos un konkrēti pasākumi ļaus pakāpeniski sasniegt augstu valsts pārvaldes un sabiedrības noturības līmeni pret ārējiem un iekšējiem iejaukšanās riskiem demokrātiskos procesos un informatīvajā telpā. Īstenojot koncepcijā paredzētos risinājumus, sabiedrībā tiks stiprināta piederības sajūta Latvijai, Eiropai un tās vērtībām, pakāpeniski pieaugs iedzīvotāju atbalsts un uzticēšanās valdības rīcībpolitikai.

Koncepcijas mērķis ir Krievijas īstenotā kara apstākļos veicināt Latvijas valsts pārvaldes un sabiedrības noturību pret dažādām manipulācijām, tostarp dezinformāciju un informācijas ietekmēšanas operācijām, tuvāko piecu gadu laikā stiprinot visus trīs informatīvās telpas drošības pīlārus - valsts stratēģiskās komunikācijas spējas, mediju vidi un sabiedrības medijpratību un informācijpratību.

Koncepcijā 2023.-2027.gadam izvirzīti seši darbības pamatvirzieni, tostarp valsts stratēģiskās komunikācijas ieviešana un spēju attīstība, informatīvās telpas noturības pasākumi pret drošības apdraudējumiem un mediju vides stiprināšana un pilnveidošana. Tāpat pamatvirzienos iekļauta iesaistīta un pret informatīvās telpas apdraudējumiem noturīga sabiedrība, partnerība ar organizētu pilsonisko sabiedrību, privāto un akadēmisko sektoru, kā arī starptautiskā sadarbība.

VK Stratēģiskās komunikācijas koordinācijas departamenta vadītājs Rihards Bambals norāda, ka "VK ir izpildījusi valdības uzdevumu attīstīt centralizētu stratēģiskās komunikācijas un informatīvās telpas drošības koordinācijas modeli, izstrādājot pirmo šāda veida koncepciju Latvijā. Ņemot vērā Krievijas un citu autoritāro režīmu informatīvā kara spējas un potenciālos nodomus tās pielietot pret mūsu valsti un sabiedrību, mums aktīvi jārīkojas, jo koncepcijas ieviešana jāuzsāk nekavējoties, cieši sadarbojoties valsts pārvaldei un pašvaldībām, drošības dienestiem, neatkarīgajām institūcijām, kā arī iesaistot nevalstisko, akadēmisko, privāto sektoru un plašāku sabiedrību."

Paredzēts, ka VK koncepciju ieviesīs, izmantojot daļēji decentralizētu pārvaldības un koordinācijas modeli, vienlaikus nodrošinot visaptverošu valsts un pašvaldību institūciju iesaisti. Stratēģiskā līmenī VK nodrošinās vidēja termiņa un ilgtermiņa pasākumu plānošanu un starpinstitucionālu koordināciju ikdienā, kā arī krīzes un apdraudējuma situācijās. Taktiskā un operatīvā līmenī valsts pārvaldes institūcijas atbilstoši kompetencei decentralizēti plānos un īstenos savus stratēģiskās komunikācijas plānus un stratēģijas, kā arī iesaistīsies informatīvās telpas drošības stiprināšanā.

VK izstrādājusi koncepciju sadarbībā ar vairāk nekā 20 valsts pārvaldes institūcijām un dienestiem, kas kopā būs atbildīgi par vairāk nekā 40 konkrētu pasākumu īstenošanu atbilstoši ieviešanas plānam nākamajiem pieciem gadiem. VK uzraudzīs un koordinēs koncepcijas ieviešanas gaitu, tostarp no 2024.gada reizi gadā ziņos par sasniegtajiem rezultātiem.