Menu
 

Eksperti: Valsts pārvaldes efektivitāte ir ilgtermiņa jautājums un prasa investīcijas

  • Autors:  Apriņķis.lv
Foto - publicitātes Foto - publicitātes

Biznesa augstskolasTurība” viedokļu ringā “Kā uzlabot valsts pārvaldes darbu –  tērēt mazāk, bet efektīvāk?” eksperti vienisprātis atzina, ka efektivitātes paaugstināšana ir ilgtermiņa jautājums un tā vienmēr sākotnēji būs saistīta ar lielākām investīcijām, informēja augstskolā.

“Vienota funkcijas izveide vienmēr prasa  kaut kādus papildu kapitālieguldījumus – būtībā ir jāinvestē, lai pēc tam ietaupītu. Bieži vien mēs pažēlojam to sākotnējo investīciju, lai pēc kāda laika tas kļūtu efektīvāk, gan arī lētāk,“ diskusijā norādīja izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša. 

Arī valsts kontrolieris Rolands Irklis  atzina, ka nav tā, ka “mēs [valsts pārvalde] tērētu izcili vairāk kā citas valstis. Bieži vien problēma ir tā, ka tērējam ne tām pareizākajām lietām. Un, domājot par rezultātu un lielu mērķu sasniegšanu, dažreiz ir jāiegulda nauda reformā, lai to sasniegtu. [..] Lai tērētu mazāk un pareizāk, vispirms ir jāiegulda ekstra, lai to rezultātu sasniegtu. Galvenais uzdevums ir saprast, kas traucē sasniegt to rezultatīvo rādītāju, nevis veikt vienkārši darbības”. 

Biznesa augstskolas “Turība” Uzņēmējdarbības vadības fakultātes dekāne Zane Driņķe akcentēja trīs pamatpīlārus ceļā uz valsts pārvaldes efektivitātes uzlabošanu: pirmkārt, cilvēkresursus (cilvēkresursu kapacitāte un jauda, darba ražīgums uz vienu darbaspēku valsts pārvaldē), otrkārt, digitalizāciju un digitālo transformāciju, treškārt, rezultātus un mērījumus, kas saistīti ar stratēģijas izstrādi.

Runājot par cilvēkresursiem, Biznesa augstskolas “Turība” Komunikācijas virziena vadītāja Jana Bunkus norādīja, ka pērn veiktā pētījuma “Valsts pārvaldes efektīva darbība konkurētspējas paaugstināšanai” dalībnieki akcentēja, ka  zemais atalgojums valsts pārvaldē neļauj piesaistīt jaunus, izglītotus profesionāļus, kuri sniegtu šo efektīvo procesu un stratēģisko redzējumu. Arī valsts pārvaldes elastīgums un reputācija ir cieši saistīti ar efektivitātes jautājumu.

Savukārt Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis uzsvēra, ka valsts pārvaldes lielākā problēma nav elastīguma trūkums, bet gan virzīšanās uz mērķi. “Mums ir lieliski politikas plānošanas dokumenti, pamatnostādnes dažādās jomās. Jautājums, cik lielā mērā mēs esam to spējīgi izpildīt – sākot ar Nacionālo attīstības plānu, ko esam nodefinējuši, kā mēs sasniedzam šos rādītājus.”

Viņš arī vērsa uzmanību uz vēl vienu aspektu, kā var novērtēt valsts pārvaldi, un tas ir  uzticēšanās rādītājs. Pēc pieejamajiem datiem, Latvijas iedzīvotāji kopumā (vairāk kā 60%), ar publiskajiem pakalpojumiem ir apmierināti, bet ir divas nozares – izglītība un veselība, kur sniegtos pakalpojumus  iedzīvotāji vērtē kritiski zemi.  Tāpēc viņš uzskata, ka “mums ir jāfokusējas uz lielākajām problēmām,” J.Citskovski citē Biznesa augstskolā “TurĪba”.

Pēc viņateiktā, arī digitalizācijas jomā “valsts ar savām publiskajām investīcijām digitālajos jautājums sen jau ir  Eiropas priekšgalā,  protams, ar atsevišķiem trūkumiem”. Šajā  jomā zemākie rādītāji ir attiecināmi uz sabiedrības digitālajām prasmēm un uzņēmējdarbības jomas digitalizāciju.

Valsts kontrolieris, definējot efektīvu valsts pārvaldi, uzsvēra, ka  tā ir tāda, kas sasniedz nospraustos rezultātus un mērķus. “Bieži vien tas, ko mēs redzam, notiek atskaitīšanās par kādām stratēģijām un izpildi, atskaitās par darbībām, bet galvenais ir rezultāti – mums ir izglītotāka sabiedrība,  mums ir veselāka sabiedrība, drošāka sabiedrība. Un jāmēra, vai mēs ar tiem plāniem un stratēģijām esam šos rezultātus sasnieguši,” atzina R.Irklis.

Tam piekrita arī izglītības un zinātnes ministre, atzīstot, ka valsts pārvaldei primāri ir jāredz mērķis un kā šos mērķi sasniegt. Tāpat svarīgi ir cilvēkresursi un kompetences uzlabošana. “Tas ir lietu komplekss, kas ir runa par reputāciju.  Paši novērtējam tos cilvēkus, kas tur strādā, un ļaujam attīstīties. Ir jāinvestē valsts pārvaldes cilvēkos, viņiem jādod pietiekama apmācība, lai varētu kvalitatīvi darīt savu darbu.”

Diskusijas dalībnieki ieskicēja arī nepieciešamību regulāri veikt valsts pārvaldes iestāžu pašnovērtējumu, jo tas  ir arī viens no veiksmīgiem rīkiem, kas ļauj ieraudzīt tās lietas, kas ir nepieciešams uzlabot un mainīt.  “Stāsts ir par regulāru procesu uzmanīšanu, pieskatīšanu gan iekšēji, gan ārēji. Un te svarīga lieta ir līderība un to, ko neredzēju pētījuma secinājumos – pārneses vājums. Mums ir daudz labu dokumentu un maz ieviešanas rīku – mēs nemākam no tā dokumenta nonākt līdz patiesai realizācijai,” pauda A.Čakša.

23.janvārī notikušo viedokļu ringa “Kā uzlabot valsts pārvaldes darbu –  tērēt mazāk, bet efektīvāk?” pilno ierakstu iespējams noskatīties Biznesa augstskolas “Turība” “Facebook” lapā.

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.