Aptauja: Piektdaļa iedzīvotāju uzskata, ka sākuši dzīvot veselīgāk

Aptaujā 52% respondentu pauduši, ka viņu dzīvesveids nemainījās, 22% sniedza atbildi, ka dzīvesveids kopumā kļuva neveselīgāks, bet vēl 7% konkrētu viedokli sniegt nevarēja.

Analizējot datus pēc respondentu dzimuma, atklājās, ka sievietes nedaudz biežāk sniegušas atbildi, ka viņu dzīvesveids pērn kļuvis veselīgāks - viņu vidū šis rādītājs ir 20%, kamēr vīriešiem - 18%. Tikmēr 50% sieviešu un 55% vīriešu dzīvesveids iepriekšējā gadā kopumā nav mainījies, 23% sieviešu un tikpat vīriešu tas kļuvis neveselīgāks, bet vēl 8% sieviešu un 5% vīriešu konkrētu viedokli sniegt nevarēja.

Pēc ģimenē lietotās sarunvalodas 20% latviešu un 14% krievvalodīgo savu dzīvesveidu 2022.gadā vērtēja kā veselīgāku nekā pirms tam, 52% latviešu un 51% krievvalodīgo dzīvesveids neesot mainījies, 22% latviešu un 28% krievvalodīgo tas kopumā kļuvis neveselīgāks, bet vēl 6% latviešu un 8% krievvalodīgo konkrētu viedokli sniegt nevarēja.

Salīdzinot rezultātus pēc izglītības līmeņa, aptaujā secināts, ka respondenti ar iegūtu augstāko izglītību biežāk norādījuši, ka pagājušajā gadā viņu dzīvesveids ir kļuvis veselīgāks - viņu vidū šādu atbildi sniedza 23%, kamēr respondentiem ar vidējo izglītību - 10%. Dzīvesveida izmaiņas pērn nebija 50% ar iegūtu augstāko izglītību un 57% vidējo izglītību ieguvušo respondentu, dzīvesveids kopumā neveselīgāks kļuvis 19% aptaujāto augstāko izglītību ieguvušo grupā un 27% ar vidējo izglītību, bet vēl attiecīgi 7% un 6% konkrētu viedokli sniegt nevarēja.

Savukārt pēc apdzīvotās vietas tipa lauku iedzīvotāji visbiežāk norādījuši, ka viņu dzīvesveids aizvadītajā gadā ir kļuvis veselīgāks - viņu vidū šādu atbildi sniedza 26%, kamēr Rīgas iedzīvotājiem šis rādītājs ir 16%, bet citās pilsētās dzīvojošajiem - 19%.

Aptauja veikta sadarbībā ar interneta pētījumu kompāniju "Gemius", no 12. līdz 13.janvārim aptaujājot 1610 respondentus.