Menu
 

"Putnu fabrika "Ķekava"": Baltijas valstīs 80% patērētāju priekšroku dod svaigai gaļai

  • Autors:  LETA
Foto - arhīvs Foto - arhīvs

Baltijas valstīs 80% patērētāju priekšroku dod svaigai gaļai, nevis gatavajai produkcijai, intervijā aģentūrai LETA sacīja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Andrjus Pranckevičs.

Vienlaikus viņš atzīmēja, ka tendence pirkt jau sagatavotus produktus arī pieaug - vasaras sezonā populāri ir grila kategorijas produkti, savukārt Ziemassvētku laikā priekšroka tiek dota produktiem, kas uzreiz liekami cepeškrāsnī. Šāda tipa produktu pārdošanas apmēri pieaug katru gadu.

Savukārt citās Eiropas valstīs, kā norādīja Pranckevičs, tendence ir pilnīgi pretēja un vairāk tiek pirkti produkti, kas ir jau gatavi vai pusgatavi ēšanai, nevis svaigā gaļa.

"Cilvēkiem nav laika gatavot maltītes, trūkst tradīciju, iemaņu utt. Baltijas valstīs un Rietumeiropa šajā ziņā ļoti atšķiras. Mēs tādēļ daudz pūļu veltām jaunu produktu radīšanā, attīstībai, kā desas, marinētie produkti, cepšanai gatavie produkti utt.," stāstīja Pranckevičs.

Viņš atzīmēja, ka pēdējā pusgada laikā no partneru lielveikaliem Eiropā dzirdēts, ka cilvēki sāk pamazām taupīt uz pārtiku un pāriet no dārgākiem produktiem, tostarp gaļas, uz lētākām alternatīvām - graudaugu produktiem, pastām, putrām un citiem.

"Eiropas statistikā pēdējā laikā ir redzams neliels gaļas un gaļas produktu patēriņa samazinājums. Baltijas valstīs mūsu partneri lielveikalos būtisku samazinājumu nenovēro, bet kuru katru mēnesi to gaida un jūt, ka klienti ir piesardzīgi attiecībā uz cenu, vēlas tērēt mazāk un cilvēkiem ir mazāk naudas," teica Pranckevičs.

Viņš gan uzsvēra, ka līdz šim pārdošanas apmēros kritums nav novērots, un tas liecina, ka cilvēki arvien vairāk un vairāk pērk akcijas preces un gaida atlaides.

"Inflācija, protams, mums nenāk par labu, taču tajā pašā laikā nav tik daudz jūtama, kā citās produktu kategorijās, jo mājputnu gaļa ir viens no pamatproduktiem līdzās maizei, pienam. Šī ir kategorija, kura taupīšanas režīmā cieš pati, pati pēdējā," atzina Pranckevičs, norādot, ka uzņēmumā ar pārdošanu veicas labi, un ir eksporta valstis, kurās pārdošanas apjomi pieaug.

Viņš uzsvēra, ka pašreizējā krīze ir izmaksu krīze, nevis pārdošanas krīze, un lai tirgus sakārtotos, ir jātiek galā ar izmaksām.

"Mēs ceram, ka līdz ar ziemas beigām samazināsies apkures rēķini un komunālie maksājumi un cilvēkiem paliks vairāk naudas. (...) Arī psiholoģiski ziema ir grūtāks laiks, kad cilvēki cenšas ietaupīt pat, ja ir nauda, cenšas netērēt, bet paglabāt katram gadījumam. Ceram, ka pavasarī un vasarā situācija uzlabosies, emocionāli kļūs vieglāk," atzīmēja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs.

"Putnu fabrika "Ķekava"" finanšu gadā, kas ilga no 2020.gada 1.jūlija līdz 2021.gada 30.jūnijam, strādāja ar 72,994 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 3,1% mazāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas zaudējumi palielinājās 2,7 reizes un bija 2,199 miljoni eiro.

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.