Menu
 

Aptauja: teju puse Latvijas iedzīvotāju pērn iekrājumiem novirzījusi mazāk par 1% no ikmēneša ienākumiem

  • Autors:  Apriņķis.lv
Foto - pixabay.com Foto - pixabay.com

Būtisks cenu pieaugums ikdienas patēriņa precēm pērn radījis izaicinošus apstākļus, liekot Latvijas iedzīvotājiem rūpīgi pārskatīt ikdienas tēriņus. 45% respondentu norādījuši, ka augsto izdevumu dēļ nespēj veidot iekrājumus, kā arī nelolo cerības uz finansiālās situācijas izmaiņām šogad, liecina “Ferratum” veiktā “Insights” aptauja.

Inflācijas ietekme 2022. gadā ataino Latvijas iedzīvotāju skaudro ikdienas realitāti – 45% respondentu pērn nav spējuši veidot iekrājumus, kas pārsniedz 1% no viņu ikmēneša ienākumiem, praktiski neveidojot finanšu rezerves. Ja šos datus salīdzina ar 2021. gadu, tad pieaugošo izdevumu iespaidā rādītājs ir pieaudzis teju par 30%, norādot uz būtisku Latvijas iedzīvotāju labklājības samazināšanos. Tostarp pieaudzis arī to iedzīvotāju skaits, kuriem izdevies veidot iekrājumus 1% līdz 10% apmērā no ikmēneša ienākumiem, sasniedzot teju trešdaļu jeb 29% Latvijas respondentu.

Salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, kur veikts pētījums, ikdienas patēriņa preču un pakalpojumu cenu pieaugums viskrasāk ietekmējis tos iedzīvotājus, kuri veidoja iekrājumus, tam novirzot līdz 20% no ikmēneša ienākumiem – pērn tas samazinājies līdz 10% slieksnim.

Pērn Latvijā teju četras reizes – no 19% līdz 5% – sarucis to iedzīvotāju skaits, kuri spējuši veidot iekrājumus 21% līdz 30% apmērā no saviem ikmēneša ienākumiem. Vidēji Eiropā šo iedzīvotāju skaits pērn ir sarucis trīs reizes – no 13% līdz 4%.

Kā satraucošs vērtējams fakts, ka vairums Latvijas iedzīvotāju jeb teju 43% respondentu nelolo cerības uz finansiālās situācijas uzlabošanos šajā gadā, norādot, ka tā nemainīsies. Savukārt trešo daļu jeb 29% respondentu māc raizes par finansiālās situācijas pasliktināšanos, kas liecina par satraukumu pat pamatvajadzību apmierināšanai, nerunājot par impulsa pirkumu veikšanu vai finanšu nepietiekamību, lai veiktu lielākus pirkumus.

Tuvojoties vasaras sezonai, kas līdz ar sevi nes arī papildu izdevumus mājsaimniecībām, apkopoti pieci viegli īstenojami padomi, kā ietaupīt naudu, rūpējoties par mājsaimniecības iekrājumiem gada aukstajam periodam:

#1: Plānojiet atvaļinājumu gudri un savlaicīgi

Ceļošana rada prieku ikvienam, tomēr pārdomāta ceļojumu plānošana var ļaut arī būtiski ietaupīt. Teju visā Eiropā un citās pasaules valstīs vasaras sezona ir atvaļinājumu laiks, kuru tūrisma industrija izmanto, palielinot pakalpojumu cenas, piemēram, naktsmītnēm, lidojumu biļetēm, aktīvās atpūtas iespējām.

Ceļot maija beigas vai augusta nogalē var būt vienlīdz aizraujoši kā ceļot jūlijā, vienlaikus krietni ietaupot? Izbaudiet karsto tūristu sezonu Latvijā, vasaru pagarinot citviet ārvalstīs pēc tam, kad ir noslēgusies aktīvā tūrisma sezona.

#2: Izmantojiet bezmaksas sniegtās iespējas bērnu un jauniešu izklaidei

Bieži skolēnu vasaras brīvlaiks ir izaicinājums strādājošiem vecākiem, vēloties nodrošināt skolēniem izglītojošu un izklaidējošu vasaras aktivitāšu programmu. Tomēr kā nometnes, tā pulciņi, kuros skolēni pavada brīvo laiku, prasa būtiskus naudas līdzekļus.

Iepazīstiniet skolēnus ar pilsētas bibliotēku sniegtajām iespējām, apmeklējiet bezmaksas brīvdabas koncertus un izrādes, ko organizē pašvaldība, iepazīstiet muzejus un izstādes, piedalieties jauniešiem paredzētās sporta nodarbībās. Par bezmaksas iespējām aicinām interesēties jūsu pašvaldības informatīvajās vietnēs.

#3: Atsakieties no abonementiem, kuri nav aktuāli

Vai esiet rēķinājuši, cik ļoti varētu ieekonomēt, ja atteiktos no dažādiem ikmēneša abonementiem, kuru apmaksa jau ir kļuvusi par šķietamu ieradumu? Siltais laiks sniedz iespēju doties ārpus telpām, tostarp, izvēloties sportot ārā, nevis izmantot sporta zāles sniegtās iespējas. Aprēķiniet, cik lielu ietaupījumu vasaras periodā sniegs atteikšanās no veiktajiem abonementiem vai konsultējieties ar pakalpojumu sniedzējiem par abonementu “iesaldēšanas” iespējām, jo vasara ir īstais laiks, lai dotos izbraucienos ar velosipēdu, pievienotos bezmaksas vingrošanai parkos, ko nodrošina pilsētas pašvaldība, peldētos jūrā vai ezeros, vai apmeklētu pilsētas atvērtos sporta laukumus, lai uzturētu sevi labā fiziskā formā.

#4: Izmantojiet garos un gaišos vasaras vakarus

Tā vietā, lai vakaros skatītos iecienītākās televīzijas pārraides, izmantojiet garo un gaišo vasaras vakaru iespējas, baudot laiku brīvā dabā. Tādējādi ietaupīsiet elektroenerģiju, lieki nedarbinot elektroierīces un iekštelpu apgaismojumu, kā arī uzlabosiet pašsajūtu un, iespējams, pat fizisko formu, ja vakarus izmantosiet, piemēram, garākam skrējienam vai peldei netālu esošajā ūdenstilpnē.

Tostarp vasara ir īstais laiks, lai veidotu ieradumu pastaigām, uz darbu dodoties ar kājām vai ar velosipēdu, tādējādi ietaupot degvielas izdevumus vai sabiedriskā transporta biļešu izmaksas.

#5: Atvēsiniet telpas pārdomāti

Pēdējo gadu vasaras Latvijā ar augstu gaisa temperatūru spēj konkurēt ar siltajām zemēm. Šādi apstākļi ir mudinājuši iedzīvotājus ierīkot telpās gaisa kondicionierus, kuri būtiski palielina elektroenerģijas patēriņu. Tomēr nelielu ikdienas paradumu ieviešana var būt līdzvērtīga gaisa kondicioniera sniegtajām priekšrocībām, nepatērējot elektroenerģiju, piemēram, dienas saulainajā laikā, logus aizklājiet ar žalūzijām vai gaismu atstarojošiem aizkariem, neļaujot telpās ieplūst saules gaismai, kas sakarsē tās; vēdiniet telpas agri no rītiem vai vēlu vakaros, telpās ļaujot ieplūst vēsākam gaisam.

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.