Aptauja: gandrīz puse Latvijas iedzīvotāju ir pakļauta riskam kļūt par finanšu krāpnieku upuri

Saskaņā ar aptaujas datiem, 22% iedzīvotāju pārliecināti, ka viņi spētu atpazīt krāpniecisku īsziņu vai vēstuli, bet varētu uzķerties uz krāpniecisku zvanu. Savukārt 16% norāda, ka noteikti zina, kā atpazīt krāpniecisku zvanu, bet varētu uzspiest uz saites, kas atsūtīta īsziņā vai vēstulē. Vislielākā varbūtība kļūt par krāpnieku upuri ir 8% respondentu, kuri saka, ka viņi nezina, kā atpazīt krāpniecisku zvanu, īsziņu vai vēstuli.

20% respondentu drīzāk nevarētu atpazīt, vai lapa, kas atvērās, nospiežot uz saites, ir īsta. Savukārt 5% noteikti nevarētu atpazīt viltus internetbanku. 14% aptaujāto atzīmējuši, ka viņi īsti nezina, vai spētu atpazīt lapu, ko izveidojusi krāpnieki.

“SEB banka” apkopojusi sešas pazīmes, kam jāpievērš uzmanība pirms ievadīt internetbankā savus pieejas datus.

1.Labāk atvērt pašam

Mājaslapas adresi ieteicams ievadīt adreses joslā pašam. Nebūtu droši pieslēgties internetbankai, ja saiti uz to piedāvā meklēšanas programma, piemēram, “Google”, “Neti” vai “Yahoo”. 

Bieži vien cilvēkiem ir ieradums – ātri ierakstīt “Google”, piemēram, “seb ibanka” un tad atvērt pirmo saiti, ko piedāvā meklētājs. Apzinoties šādu darbības modeli, krāpnieki izmanto dažādus paņēmienus, lai apmānītu banku klientus. Viens no paņēmieniem ir apmaksāta “Google” reklāma. Proti, samaksājot par reklāmu “Google”, krāpnieki panāk, ka, ievadot meklētāja noteiktos internetbankas atslēgvārdus, tieši viņu piedāvātā viltus saite meklētājā tiek uzrādīta kā pirmā.

2.Mānīgā adrese

Rūpīgi pārbaudiet, kas tieši ir ierakstīts lapas adreses joslā. Bieži vien viltotām internetbankas lapām adreses nebūt nav līdzīgas īstajai internetbankai. Bet mēdz būt gadījumi, kad atšķiras tikai viens vai divi simboli.

Ja neesiet pārliecināti, ka adrese ir īsta, labāk pieslēgties internetbankai, izvēloties pieslēgšanās pogu oficiālajā bankas mājaslapā.

3.Drukas kļūdas

Kritiski izvērtējiet lapas vizuālo izskatu. Lai gan krāpnieki spēj izveidot lapas, kas ir tuvu oriģinālam, lapas nav identiskas – klonētajā lapā ir kļūdas, ko, ieskatoties rūpīgāk, var pamanīt. Jāpievērš uzmanību tekstam, krāsai, dizainam, ka arī kontaktinformācijas esamībai. Ieteicam arī pārbaudīt lapa redzamo datumu un laiku, salīdzinot to ar reāllaiku.

4.Pieejamie autentifikācijas rīki

Ir vērts pārbaudīt, vai autorizācijas lapa piedāvā iespēju pieslēgties ar dažādām autorizācijas metodēm. Īstajai internetbankai var pieslēgties ar dažādiem rīkiem (Smart-ID, kodu kalkulatoru, eID karti, mobilo lietotni). Savukārt viltotājās lapās krāpnieki lielākoties atstāj tikai vienu, krāpniekiem vajadzīgo pieslēgšanās opciju. Tapāt svarīgi atcerēties, ka, lai pieslēgtos internetbankai, nav nepieciešams PIN2 – tikai PIN1.

5.Pamēģiniet pārslēgt valodu

Ir vērts pamēģināt, vai internetbankas lapā ir iespējams izvēlēties valodu. Ja valodu nevar mainīt vai valoda nemainās, visdrīzāk, lapa nav īsta.

6.Nestrādājošas hipersaites

Internetbankas pieslēgšanās lapā nav daudz aktīvo saišu, tomēr, lai pārliecinātos, ka lapa ir īsta, ieteicams pārbaudīt, vai saites darbojas un vai atvērās atbilstošās lapas. Ja saites nedarbojas, visdrīzāk, internetbankas lapa ir viltota.