Menu
 

Aptauja: katrs desmitais Latvijas iedzīvotājs ir iekritis finanšu krāpnieku lamatās un zaudējis naudu

  • Autors:  Apriņķis.lv
“SEB bankas” Drošības pārvaldes vadītājs Mārcis Pelcis. Foto - publicitātes “SEB bankas” Drošības pārvaldes vadītājs Mārcis Pelcis. Foto - publicitātes

14% Latvijas iedzīvotāju ir iekrituši krāpnieku lamatās, tostarp, gandrīz katrs desmitais ir zaudējis izkrāpto naudu, savukārt 5% cietušo ir izdevies izkrāptos naudas līdzekļus atgūt, liecina “SEB bankas” aptaujas dati. 28% no aptaujātiem paši nav kļuvuši par krāpnieku upuriem, tomēr viņu ģimenes vai draugu lokā ir vismaz viens cilvēks, kurš ir cietis no finanšu krāpnieku aktivitātēm un ir pazaudējis savu naudu.

Nepilna trešā daļa jeb 30% no apkrāptajiem ir zaudējuši līdz 50 eiro, savukārt 22% no aptaujātiem kiberkrāpnieku viltību dēļ ir zaudējuši vairāk nekā 500 eiro. 18% upuru izkrāpti no 51 līdz 100 eiro, bet katra desmitā krāpnieku upura zaudējums mērāms no 101 līdz 200 eiro.

Par to, ka krāpnieku viltību dēļ zaudēta summa virs 500 eiro, biežāk norāda respondenti vecumā no 40 līdz 49 gadiem, ka arī tie, kuri ir vecāki par 60 gadiem.

“Pozitīvi vērtējams tas, ka vairāk nekā puse jeb 58% Latvijas iedzīvotāju nekad nav iekrituši krāpnieku lamatās, kā arī personīgi nepazīst nevienu, kurš būtu kļuvis par krāpnieku upuri. Tomēr redzam, ka krāpnieku aktivitāte nemazinās un katru mēnesi iedzīvotājiem tiek izkrāpta ievērojama naudas summa. Mūsu aptauja arī parāda, ka tikai puse respondentu noteikti spētu atpazīt, ka ar viņiem ir sazinājies krāpnieks, savukārt otra puse varētu iekrist krāpnieku slazdos un zaudēt naudu. Tāpēc jāturpina sabiedrības izglītošana, jābrīdina un jāskaidro par jaunajiem krāpnieku paņēmieniem,” aptaujas rezultātus komentējis “SEB bankas” Drošības pārvaldes vadītājs Mārcis Pelcis.

Kā liecina Finanšu nozares asociācijas apkopotie dati, pirmajos trīs mēnešos Latvijas četru lielāko banku klientiem izkrāpti 2,8 miljoni eiro, klientiem pašiem apstiprinot bankas maksājumus, savukārt novērsto krāpšanas gadījumu apmērs sasniedz 2,1 miljonu eiro. 47% gadījumu iedzīvotāji uzķērušies uz investīciju krāpnieku viltībām, 36% gadījumu saistīti ar telefonkrāpniecību, tostarp, viltotiem kredītiem, komisiju maksājumiem utt., savukārt 17% bijuši cita veida krāpšanas gadījumi.

Pieslēdzieties, lai rakstītu komentārus
atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.