Pusei Latvijas iedzīvotāju sociālās aktivitātes aizvadītajos piecos gados ir samazinājušās

To vidū, kuriem sociālās aktivitātes ir samazinājušās, visvairāk ir iedzīvotāji vecumā no 30 līdz 39 gadiem (56%), kā arī gados vecākie iedzīvotāji vecumā no 60 līdz 74 gadiem (51%). Šādu atbildi apstiprināja 53% Latgalē un Vidzemē dzīvojošie, 49% respondenti no Rīgas, bet pārējos reģionos tā atbildēja vidēji 45%.

To, ka sociālās aktivitātes ir pieaugušas, visvairāk (23%) atzinuši jaunieši vecumā no 18 līdz 29 gadiem. Vecuma grupā 30-49 gadi sociālo aktivitāšu palielināšanās bijusi vērojama vēl uz pusi mazāk respondentu vidū, 50-59 gadu vecumā tikai 7% atzinuši, ka vairāk sākuši apmeklēt pasākumus, tikties ar draugiem, radiem u.tml., bet 60-74 gadu grupā to apstiprinājuši tikai 3%. Rīgā dzīvojošie respondenti ir aktīvākie, atzīstot, ka aizvadītajos piecos gados viņus sociālās aktivitātes pieaugušas. 

39% uz aptaujas jautājumu “Kā aizvadīto piecu gadu laikā vērtējat savas sociālās aktivitātes – sabiedrisku pasākumu apmeklējumi, tikšanos ar draugiem, radiem, kolēģiem, domubiedriem?” atbildējuši, ka tās palikušas nemainīgas. 45% no šādi atbildējušajiem respondentiem ir vecumā no 60 līdz 74 gadiem, kas ir visvairāk starp visām vecuma grupām. Savukārt reģionu griezumā lielākais īpatsvars ir Pierīgā dzīvojošie (45%), kā arī Latgalē dzīvojošie (43%).

Noskaidrojot atbildes uz jautājumu, cik lielā mērā iedzīvotāji piekrīt apgalvojumam, ka jūtas vientuļi, nesaprasti, neraugoties uz to, ka viņu sociālā dzīve ir aktīva, lielākā daļa (60%) norādījusi, ka tam nepiekrīt vai drīzāk nepiekrīt. Pilnībā šim apgalvojumam piekrīt tikai 7% un 20% respondentu norādījuši, ka drīzāk piekrīt. No vecuma grupām, kuri apstiprinājuši, ka drīzāk tā varētu būt, ka jūtas vientuļi, lai arī viņu sociālā dzīve ir aktīva, visvairāk – 30% atbildējuši vecumā no 18-29 gadiem.

“Aizvadītie pieci gadi sakrīt ar daļu no Covid-19 pandēmijas laika, kad sociālās aktivitātes klātienē bija ierobežotas, un tas noteikti atsaucas arī uz sabiedrības labsajūtu un veselību šodien. Ārsta praksē var novērot, ka sociāla izolācija un vientulība nenoliedzami ir saistīta ar zemāku fizisko aktivitāšu līmeni, mazkustīgu dzīvesveidu, arī mazāku augļu un dārzeņu uzņemšanu uzturā, ar uzvedību, kas negatīvi ietekmē sirds un asinsvadu arī smadzeņu  veselību, piemēram, ir pētījumi, kas atklāj būtisku iespējamību saistībai starp vientulību un smēķēšanas paradumu,” komentējusi Inga Orleāne, interniste, dienas stacionāra vadītāja “Veselības centru apvienībā”.

“Satraucoši, ka bērni un jaunieši, kuri savā ikdienā mazāk ir vienaudžu vidū, mazāk sporto, ir mazkustīgāki,  ātri var iedzīvoties problēmās, kas ar mazkustīgumu saistītas. Viens no šādiem faktoriem ir liekais svars. Lai būtu vesela sabiedrība, lai izvairītos no papildu riskiem sirds un asinsvadu veselībai, ir svarīgi vienam otru atbalstīt, saskatīt riskus un nepieļaut sociālu izolētību nevienā no vecumu grupām.”