No zvejnieka laivā līdz kokam kambīzē – mums garšo zivis! ^{Apriņķis.lv}

Salacas pusē viss turas uz dienas lomu

Kurš gan nav kaut reizi bijis uz kuģa, kur kambīzē saimnieko kuģa pavārs koks! Šis no holandiešu valodas aizgūtais vārds ir starptautiski atpazīstams un identificējams ar kuģa virtuves pirmo personu. Nu kambīzes ir arī uz sauszemes. Piemēram, Salacgrīvā, kur jau gadiem virtuves brīnumi top kambīzē "Pie Laša kundzes", kas gardēžiem piedāvā "Dienas lomu" – tikko no zvejniekiem iepirktas reņģītes, butes vai no Burtnieka atceļojušu zandartu. Kā zināms, jūrā to dabūt tīklos ir arvien lielāks retums, ko varam saukt arī par īpašu veiksmi. Igaunijas pierobežā vispār zīmīgi internacionālie ēdvietu nosaukumi – tā Salacgrīvā mājo kambīze, bet uz pašas valstu robežas ir "Ikla kantine", kur kantīnes vārds piešķirts ietilpīgam diennakts bistro, ko tik ļoti iecienījuši lielo tūristu autobusu pasažieri. Ja neesat vēl tikuši līdz latviešu jūrnieku Mekai Ainažiem, der iegriezties "Kuivižkrogā" pie Krišupītes grīvas, kur arīdzan dabūnams kas tikko no vietējo zvejnieku loma, arī atpūtas kompleksa "Kapteiņu osta" restorānā ir degustējamas jūras veltes. Visu gadu, neraugoties uz salu un sniegu, Ainažu pievārtē strādā kafejnīca "Pļavas", bet pašā pilsētas centrā, dažus desmitus metru no leģendārā Jūrskolas muzeja, īpaši latviska atmosfēra jūs patīkami pārsteigs viesnīcas "Priedes māja" kafejnīcā. Protams, viss atkarīgs no zvejnieka veiksmes, bet, ja esat nonācis īstajā laikā vietā, kur uz pannas tiek likts pašmāju zandarts vai sauja reņģu, ticiet vai ne, bet jūs jau esat savam ceļojumam piekrastē ieguvis ne ar ko nesalīdzināmu pievienoto vērtību. Ja vēl koks ir runātīgs, un pārsvarā gadījumu tā ir, tad dienai ir bonuss un pozitīvas emocijas garantētas.


Ventas nēģi tiek labi uzņemti arī Carnikavas krāsnīs, jo ne vienmēr pietiek ar Gaujas devumu.

Ar Livonijas garšu mutē ceļasomā

Sekojot kulinārajam ceļam "Livonijas garša", ceļotājiem ir iespēja iepazīt Livonijas laika (13.–16. gs.) ietekmi uz mūsdienu latviešu un igauņu ēdieniem, kur garšas pieredzi papildina stāsti par ēdienu izcelsmi un pagātni. Kā saka projekta "Livonijas kulinārais ceļš" autori, "Livonijas garša" ir ceļojums, kurā mūsu vēsture skatāma tepat uz galda. Kulinārā tūrisma reģiona atpazīstamību veido produkti, kas tur tiek audzēti, ražoti vai citādi iegūti. Mūsu gadījumā Carnikavā tie ir Gaujas nēģi, kam kopš 2015. gada piešķirta ģeogrāfiskās izcelsmes norādes zīme "Carnikavas nēģi". Laikā no 1. augusta līdz 1. februārim ar murdiem Gaujas lejtecē pie ietekas zvejotiem nēģiem un Carnikavas meistaru rokās apstrādātiem apaļmutniekiem tiek piešķirta šī izcelsmes zīme, kas produktu padara starptautiski nozīmīgu. Šo zīmi patlaban izmanto astoņi nēģu zvejnieki un cepēji; pazīstamākie ir SIA "Krupis", kā saimnieki Zigrīda un Eduards Skaveneci savā sētā jūs vienmēr aizvedīs garšu ceļojumā, lai arī cik dārgi tolaik būtu Carnikavas nēģi. Šis stāsts vien ir tā vērts, lai katrs pats pārliecinātos, cik "Krupja" nēģi ir gardi un sātīgi. Vairāk par trim uzreiz neēdiet , jo kuņģim tā ir smaga barība! Gaujas apkārtnē nēģu ķeršanas un gatavošanas tradīcijas saglabājušās no 17. gadsimta, kad muižā tos cepa, veda uz lielpilsētu un turēja par tāspuses simbolu. Mūsdienās nēģus cep arī uz oglēm grilā, tāpat "Krupī" radīts divu veidu nēģu suši, ko īpaši iecienījusi jaunā paaudze.

Liela nozīme produkta popularizēšanai ir ikgadējiem Nēģu svētkiem, kas Carnikavā notiek jau kopš 1991. gada. Tad Gaujas krastos var iepazīt dažādas ar nēģu zveju saistītas tradīcijas un nogaršot gan nēģu zupu no lielā katla, gan upmalā mieloties ar nēģu maizītēm. Savi Nēģu svētki ir arī Salacgrīvai, kur trijos Salacas un uz viena Svētupes tača notiek visādas aktivitātes, katram apmeklētājam ļaujot ienirt ceļinieku burzmā, garšot nēģu pastēti un kūpinātus nēģus, un te gatavo arī marinētus nēģus skandināvu gaumē, ko vairāk iecienījuši Igaunijas Narvas puses nēģu ēdāji.

Stāsti par Livonijas kulināriju var kalpot kā iedvesma kulinārā piedāvājuma izveidošanai – tā nebūt nenozīmē tikai viduslaiku virtuvi. Piemēram, pirmā latviski sarakstītā pavārgrāmata (1795. gadā!) vēl arvien glabā daudzas viduslaiku receptes. To laiku mantojums ir arī tāda mielasta forma, kas paredz bagātīgi klātus galdus, uz kuriem visi ēdieni tiek pasniegti vienlaikus – brangi cepeši (arī zivis) uz ievērojama izmēra traukiem. Arī apzeltīts laša cepetis piederas pie Livonijas garšu ceļojuma.

Piekrastnieku motorlaivas bieži vien kļūst par ceļojošu kambīzi saulrieta faniem.

Kurzemnieki aicina uz meistarklasēm

Liepājas promenādē īstu kambīzi var atrast bez ilgas meklēšanas – tā ir SIA "Virkavi R" Vecajā ostmalā atvērtajā restorānā "Spīķeris 53". Senajā ostas noliktavas ēkā Aigars Laugalis līdzās zivju apstrādes ceham, kur tiek filetētas svaigas vietējo zvejnieku atvestās zivis, iekārtojis lielisku jūras velšu restorānu ar pašbrūvēto alu "PUTA" un aizraujošiem liepājnieku stāstiem. Ražotnē tiek gatavoti dažādi zivju produkti – kūpinājumi un zivis garšvielu sālījumā, kas atpazīstami ar preču zīmi "ZIVIZ zivju izstrādājumi". Tos iespējams arī iegādāties Liepājā trešdienās un sestdienās tirdziņā "Andelland". Savukārt restorānā jūs uzrunās vismaz pieci zivju ēdieni, kā arī mainīgā ēdienkartē iekļautās vietējo zvejnieku sezonāli noķertās un krastā pārvestās zivis.

Citviet Liepājā, Ezermalas ielā, IK "Saiva-1" rīko meistarklases vietējo zivju produktu apstrādē. Ēvalda Urtāna vadītie komerciālie zvejnieki kopš 2005. gada Liepājas ezerā un Baltijas jūras piekrastē nodarbojas ar zivju pētniecību un vides izglītību, rīkojot nometnes skolēniem un lekcijas studiju programmām. Viņi ir gatavi piedāvāt kvalitatīvas un svaigas zivis – līņus, plaužus, līdakas un asarus, kā arī dāvā iespēju interesentiem doties līdzi zvejā ezerā vai jūras piekrastē. Ēvalda vadītā biedrība "Latvijas Zvejnieku federācija" līdzdarbojas vietējos un starptautiskos zivsaimniecības projektos Eiropas Savienībā.

Turpat netālu, Roņu ielas promenādē, uzņēmīgā Karīna Borova atvērusi savu veikalu un kafejnīcu. SIA "BOROFFISH" 50 metrus no pludmales jūs gaidīs ar siltiem zivju ēdieniem, ko var baudīt uz vietas vai saņemt līdznešanai, bet ražotnē top zivju konservi un kūpinājumi, kas noderēs kā ciemakukulis mājiniekiem.

Vai jūs zināt, kas ir kuģis grilbārs? Aizrautīgo ceļotāju Agitas un Jāņa Freimaņu izveidotais zivju grilbārs ir Liepājas promenādē radies jauna koncepta ēdināšanas uzņēmums. Tas katru dienu aicina nobaudīt svaigi zvejotu vietējo zivju ēdienus izbraukumos jūrā vai ostas akvatorijā. Kuģis "Zivju grilbārs" rosina ikvienu piedalīties aizraujošā zvejas pasākumā "Burā un zvejo Liepājā", kas ļauj piedzīvot braucienu ar īstu piekrastes zvejas kuģi, ko aptver senatnes aura, būt kopā ar vīriem, kurus izsenis sauc par jūras vilkiem, vērot tīklu celšanu un nogaršot svaigāko dienas lomu. Šāds brauciens Baltijas jūrā ilgst aptuveni trīs stundas un sagādās emocijas ilgākam laikam, lai atkal tiktos vētru un dzintara pilsētā zem liepām starp ezeru un jūru.

Dzintars Zanders zvejnieku saimniecībā "Zītari" gatavo delikateses no reņģēm un vimbām – zivju kotletītes želejā, kas nu kļuvušas par iecienītu vasarnieku ēdmaņu.

Mājas labumi piejūriešu gaumē

Rīgas līča Kurzemes krastā labi pazīstams zīmols ir "Cīrulīšu mājas labumi". SIA "Rožkalns" saimnieces Guntas Rožkalnes uzņēmums Kaltenē dibināts 2018. gadā, un kā Latvijas simtgades lolojums tas augstu tur savu ražojumu kvalitātes latiņu. Gunta piedāvā dažādus produktus – zivis, galvenokārt siļķes, kas pagatavotas dažādās mērcēs, marinādēs un salātos, mājas vīnu, ievārījumus un citus gardumus no pašu dārzā lasītām ogām un puķēm. Te ir lieliskas, rosinošas degustācijas, ko gan vajadzētu pieteikt iepriekš, lai galdā celtu pašbrūvēto vīnu un zivju gardumus. Tad arī uz ugunskura tiks vārīta zivju vai dārzeņu zupa, taps brētliņu sacepums, pienā vārīsies reņģes un lielajā katlā jauks "Raganu putru". Klāt piekožot dažnedažādas siļķu uzkodas, tā vien gribēsies skaidra ūdens malku, jo, kas ēd sālītu siļķi, tam drīz slāpst.

Savukārt Mērsraga pagasta zvejnieku saimniecība "Vilnis" vilina ar pēc sentēvu metodēm kūpinātām jūras veltēm, ko var nopirkt vietējā zivju namiņā Upesgrīvā. Saimniecības īpašais piedāvājums ir līča asaris ar ķiploku pildījumu. Saimnieki ir saņēmuši Mērsraga pašvaldības Atzinības rakstu par zvejniecības tradīciju turpināšanu.

Kam plekste, kam bute, bet Oskaram Mitenbergam Rojā ir SIA "Dižbute". Viņš ir zvejnieks ar ilgu gadu pieredzi jūras zvejā, tādēļ ar savu runāšanu vienmēr aizrauj klausītājus, kuri ilgojas pēc tālumu romantikas un īstiem zvejnieku stāstiem. Būdams īsts sava aroda meistars, Oskars ir gatavs rādīt, kā pagatavojamas un kūpināmas zivis, kā no tām top garda zivju kulinārija, ko servēt viesiem svētku galdā. Mērojot ceļu tālāk, uzrunā veikaliņa "Zivju bode" saimnieki Anda un Jānis Maslobojevi Rojā. 2019.gada pavasarī viņi izveidoja savu uzņēmumu SIA "Stagarēni", kurā nodarbojas ar zivju apstrādi mājas apstākļos.

Īsta zvejniekciema garša un smarža vilināt vilina pie Ata Simsona Mērsragā, kur tradicionāli tiek kūpinātas Dižjūras un Mazjūras zivis. Turpat netālu arī Liene Birne piedāvā mājās kūpinātās zivis, jo uz Kolkas šosejas Mērsragā vienmēr ir liels pieprasījums. Te cieņā lielās zivju plates izbraukumiem un svinībām, ko saimnieki veido bagātīgas un ar aizrautību. Tā vien šķiet, ka kambīze ir katrā mājā, un arī īsts koks piekrastē nav ar uguni jāmeklē...

Zvejniekciema "Aizvējos" iedibinājuši Luču svētkus, un to viesi ir gatavi maksāt pat zušu cenu.

Baltās kāpas bruņinieki

Netālu no tūristu iecienītās Baltās kāpas mājvietu radusi "Saulkrastu zvejnieku apmetne", kas vieno tāspuses piekrastes jūras vīrus. Šķiet, viņi tad arī nosaka toni šajā senajā zvejvietā, jo ik pa gabalam vecā Tallinas šoseja izmet pa norādei uz kādu krogu vai sezonas pasēdētavu. Dagnija Bižāne aptuveni 200 metrus no Saulkrastu pludmales atvērusi krodziņu "SALTWATER", kur vietējo zvejnieku krastā vestais loms pārtop pamatēdienā, burgeros, salātos un uzkodās, ko veiksmīgi papildina saldumsaldi deserti. Vasaras sezonā te bieži sastop ģimenes ar bērniem, jo šis ir mazajiem draudzīgs ēdināšanas uzņēmums. Uzņēmējs Uldis Vizbulis Ainažu ielā mūs uzrunā pludmales bārā "MARE TERASE". Šī liedaga kafejnīca savos 15 pastāvēšanas gados iemantojusi atpūtnieku atzinību, jo galdā vienmēr tiek celts Saulkrastu un Zvejniekciema piekrastnieku loms, kas bagātināts ar interesantām piedevām un zaļumiem, vienmēr liek priekā nodrebēt ceļotāju un pludmales viesu garšas kārpiņām. Šķiet, ar Zvejniekciema "Aizvējiem" reti kurš tūrists vairs būtu īpaši jāiepazīstina. Līgas Vaideres ģimenes uzņēmums arī darbojas vairāk nekā 15 gadus, kur viesu namā un kafejnīcā īpaši jūtams kūrortpilsētas patinētais šarms. Te ir iespējams ne tikai baudīt gardumgardus vietējo zivju ēdienus, bet arī piedalīties tradicionālajos apkaimes svētkos, piemēram, svinēt Goda dienu lucītim. Luču svētkus Līga pamanījās noorganizēt pati pirmā Vidzemes jūrmalā. Jūs taujāsiet – kur tad paši lucīši? To gan labāk zinās zinātnieki un pētnieki – viedie ihtiologi un zivju resursu sargi.

Saulkrastos esot visvairāk saules piejūrā. Vai tas tiešām tā, pārbaudiet paši jau šajā pludmales sezonā! Guvuši veselīgu iedegumu, atrodiet sev vēlamu kambīzi, kur koks – nu gluži kā uz kuģa – vairos jūsu prieku un labsajūtu ar jūras veltēm, ko veduši krastā īsti jūras vilki. Vakarā grāmatu plauktā atrodiet ainažnieka Riharda Valdesa slaveno romānu "Jūras vilki" par Reņģuciemu un baudiet šo mirkli piejūrā – tas ir skaists!


Materiāla veidošanu projekta "Piekrastes tūrisms – drošs izaicinājums zvejnieku kapacitātei" ietvaros atbalsta Latvijas Zivju fonds