Aptauja: 55% iedzīvotāju kliedē garlaicību ar grāmatām vai filmām, 45% dodas pie dabas
- Autors: Apriņķis.lv
Foto - pixabay.com
Vairāk nekā puse iedzīvotāju (55%) norāda, ka visbiežāk kliedē garlaicību, lasot grāmatas un skatoties filmas, 45% dodas pie dabas, liecina AS “Aldaris” un pētījuma centra “Norstat Latvija” veiktā aptauja. Trešā populārākā atbilde ir “pavadu laiku ar draugiem”, to norādījuši 33%. Vēl 28% atzinuši, ka, lai izvairītos no garlaicības, apmeklē kultūras pasākumus, 27% ceļo, bet 18% sporto.
Salīdzinot, kā ar garlaicību cīnās vīrieši, un kā – sievietes, iespējams secināt, ka vīrieši biežāk izvēlas sportot (24% vīriešu un 13% sieviešu), bet sievietes biežāk apmeklē kultūras pasākumus (30% sieviešu un 26% vīriešu), kā arī lasa grāmatas un skatās filmas (64% sieviešu un 46% vīriešu), liecina aptaujas autoru dati.
Analizējot, kā garlaicību kliedē cilvēki dažādās vecuma grupās, redzams, ka vecumā no 18 līdz 29 gadiem cilvēki biežāk izvēlas sportot (29%), vecumā no 40 līdz 49 gadiem – baudīt kultūras aktivitātes (31%), no 50 līdz 59 gadiem – ceļo (34%), vecumā no 30 līdz 39 gadiem – dodas pie dabas (51%), vecumā no 18 līdz 29 gadiem – tiekas ar draugiem (45%), bet vecumā no 60 līdz 74 gadiem – 64%.
Daudzi eksperti nodala vairākus garlaicības veidus: vienaldzības, samērīgā, meklējošā, reaģējošā un apātiskā garlaicība. Katram veidam ir atšķirīgs psihiskā uzbudinājuma līmeni - no mierīga līdz ļoti lielam satraukumam. Vienaldzības garlaicība lielākoties ir tad, kad cilvēki jūtas atslābuši un noguruši, bet joprojām dzīvespriecīgi. Samērīgās garlaicības stāvoklī cilvēki vēlas kaut ko darīt, taču nezina, ko tieši, tāpēc viņu domas bezmērķīgi klīst apkārt.
Meklējošā garlaicība iestājas tad, kad cilvēkam sāk apnikt kāds no iepriekšējiem stāvokļiem un viņš cenšas atrast kādu nodarbi. Šo garlaicības veidu pavada negatīvākas emocijas un cilvēki jūtas nemierīgāki. Reaģējošo garlaicību visbiežāk mēs piedzīvojam mācībās vai darbā, kad atrodamies kādā neinteresantā sapulcē vai lekcijā. Savukārt apātisko garlaicību izjūtam, kad mums ir pārāk maz pozitīvo un arī pārāk maz negatīvo emociju.