Uz Vidzemes šosejas sāks darboties vidējā ātruma kontroles posms

Kā informē VSIA “Latvijas Valsts ceļi” Komunikācijas daļā, abos posmos tiks kontrolēts vidējais ātrums, OCTA, tehniskā apskate. Uz Vidzemes šosejas kontroles posma sākumā pie tilta pār Vējupīti – arī vinjetes.

Vidējā ātruma kontrole Latvijā tiek ieviesta, lai uzlabotu satiksmes drošību. Kā liecina statistika, biežākais smago ceļu satiksmes negadījumu (CSNg) veids ir sadursme, un sadursmju iemesli ir nepareizi autovadītāju lēmumi pie stūres, pārgalvīgi manevri, kuru sekas pastiprina liels ātrums. Citu valstu pieredze liecina, ka posmos, kur tiek ieviesta vidējā ātruma kontrole, CSNg skaits samazinās.

Vidējā braukšanas ātruma kontroles sistēma ir automātiska mērīšanas sistēma, kas  veic ātruma mērījumu, balstoties uz noteikta ceļa posma nobraukšanai patērēto laiku. Posma sākumā un beigās ir uzstādīts aprīkojums, kas fiksē laikus, kad transportlīdzeklis iebrauc ceļa posmā un izbrauc no tā, un aprēķina vidējo ātrumu, ar kādu šis posms ir šķērsots. Ja sistēmas reģistrētais transportlīdzekļa vidējais ātrums ir lielāks par šajā posmā maksimāli atļauto, tā īpašnieks saņems sodu. Vidējā braukšanas ātruma kontroles sistēma papildus veiks arī reģistrēto transporta līdzekļu tehniskās apskates (TA), autoceļu lietošanas nodevas samaksas un OCTA samaksas kontroli, norāda “Latvijas Valsts ceļu” pārstāvji.

Vidējā braukšanas ātruma kontroles sistēma šogad tiks ieviesta 16 valsts ceļu posmos:

• Tallinas šoseja (A1) – no Siguļiem līdz Lilastei (14,1.–20,1.km);
• Vidzemes šoseja (A2) – no tilta pār Vējupīti Siguldā līdz Augšlīgatnei (54,5.–62,3.km);
• Valmieras šoseja (A3) – no tilta pār Līčupi līdz Stalbei (36,3.–38,7.km);
• Rīgas apvedceļš (Salaspils–Babīte; A5) – no Stūnīšiem līdz Jaunmārupei (23,1.–28,6.km);
• Daugavpils šoseja (A6): no Kokneses līdz Stukmaņiem (102,4.–116,0.km); aiz tilta pār Aivieksti Pļaviņās līdz mājām “Banderi” (133,5.–139,2. km); no Krustpils līdz Stūrniekiem (150,2.–159,7.km);
• Bauskas šoseja (A7) – no Tilderiem līdz Iecavai (25,3.–40,1.km);
• Jelgavas šoseja (A8) – no Spodrām līdz krustojumam ar Parka aleju Elejā (50,0.–69,2.km);
• Liepājas šoseja (A9): no pagrieziena uz Kalnciemu līdz krustojumam ar autoceļu Jelgava–Tušķi–Tukums (P98) (26,1.–38,0.km); no krustojuma ar autoceļu Tebra–Kazdanga–Cildi (V1200) līdz Silkalniem (157,3.–169,7.km);
• Ventspils šoseja (A10): no Varkaļiem līdz Griķiem (24,1.–30,8.km); no pagrieziena uz Tīreļu taku līdz pagriezienam uz Smārdi (44,9.–52,4.km); no Gulbju ezera līdz pagriezienam uz Usmu (135,0.–140,8.km);
• valsts galvenais autoceļš Krievijas robeža–Rēzekne–Daugavpils–Lietuvas robeža – no Kovališkiem līdz Rušeņicai (A13) (81,8.–88,5. km);
• reģionālais autoceļš Cēsis–Vecpiebalga–Madona – no Jaunkleķeriem līdz  Krustakrogam (P30) (22,1.–29,0.km).

Projektēšanas gaitā tika precizētas iekārtu uzstādīšanas vietas, kas mainījās no sākotnēji plānotajām, ņemot vērā dažādus tehniskos aspektus. Divos posmos šīs korekcijas bija būtiskākas:

• Tallinas šosejas (A1) posma sākums tika mainīts no 13,44 km uz 14,1 km, lai visā posmā būtu vienāds atļautais braukšanas ātrums 90 km/h;
• Bauskas šosejas (A7) posma sākums mainīts no 24,24 km uz 25,3 km sakarā ar Ķekavas apvedceļa būvdarbiem.

“Latvijas Valsts ceļu” pārstāvji atgādina, ka katram posmam atsevišķi tiks veikta verificēšana (mērījumu precizitātes pārbaude un kļūdas noteikšana). Tās gaitā katra posma garums tiks precīzi izmērīts, izmantojot Latvijas Nacionālā metroloģijas centra rīcībā esošās attāluma mērīšanas ierīces, un norādīts verificēšanas sertifikātā, lai vidējais braukšanas ātrums tiktu aprēķināts korekti un bez kļūdām. Karte ar visiem vidējā ātruma posmiem ir pieejama šeit.