CSP: Visgarākais paredzamais mūža ilgums – Pierīgas iedzīvotājiem Apriņķis.lv
- Autors: Apriņķis.lv
Paredzamais mūža ilgums reģionos 2022.gadā (gadi). Grafika – CSP
Visgarākais paredzamais mūža ilgums ir Pierīgā dzīvojošiem vīriešiem (71,3 gadi) un sievietēm (80,4 gadi), visīsākais Latgalē – vīriešiem 67,1 gads un sievietēm 77,2 gadi, secināts Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) publicētajā informatīvajā apskatā “Demogrāfija”. Ilgāks paredzamais mūžs raksturīgs reģionos ar lielāku gados jaunu iedzīvotāju skaitu un zemāku mirstību.
2022.gadā jaundzimušo vidējais paredzamais mūža ilgums bija 74,4 gadi, vīriešiem – 69,4 gadi, bet sievietēm – 79,3 gadi. Latvijā gada laikā paredzamais mūža ilgums pieaudzis vidēji par 1,3 gadiem, savukārt Latvijas reģionos mūža ilgums visvairāk pagarinājies Latgalē – par 2,5 gadiem, kam seko Zemgale ar pieaugumu par 2,1 gadu, Kurzeme un Rīga ar 1 gadu, Pierīga ar 0,9 gadiem un Vidzeme ar 0,3 gadiem.
Pagājušajā gadā Latvijā piedzima 15 954 bērni – par 1466 jeb 8,4 % mazāk nekā 2021.gadā, kas ir zemākais rādītājs pēdējo simt gadu laikā. Visvairāk bērnu piedzima Rīgā (30,1 % no kopējā dzimušo skaita) un Pierīgā (24,2 %).
Pēc CSP datiem, augstākie dzimstības rādītāji 2022.gadā bija Pierīgas un Vidzemes reģionā – 46 dzimušie uz 1000 sieviešu reproduktīvajā vecumā (15 līdz 49 gadi), zemākie dzimstības rādītāji – Rīgā (35 dzimušie uz 1000 sieviešu).
Paaudžu maiņu raksturojošais rādītājs – summārais dzimstības koeficients – Latvijā pērn bija 1,47, kas ir tālu no vēlamā bērnu skaita (2,1–2,2) normālai paaudžu nomaiņai. Pēdējo reizi summārā dzimstības koeficienta vērtība 2,2 Latvijā bija 1986.-1987. gadā, kad piedzima 42 tūkstoši bērnu gadā, un tas bija lielākais dzimušo skaits kopš 1946.gada. Eiropas Savienībā 2021.gadā summārais dzimstības koeficients bija 1,53 (robežās no 1,13 Maltā līdz 1,84 Francijā).
Latvijas reģionos pēdējā gada laikā novērota summārā dzimstības koeficienta krišanās, visvairāk tas samazinājās Pierīgā – par 0,19, bet pieauga tikai Vidzemes reģionā (par 0,05), vēsta CSP.
