Ar interesi par dzīvi. Olaines aktīvie seniori Apriņķis.lv
- Autors: Antra Gabre
Senioru biedrība “Liepas” iesaistījās Teterevu fonda programmā “Pats savam saimes galdam”. Foto – Olaine.lv un senioru biedrības “Liepas”
Olaines novada senioru biedrības “Liepas” vadītāja Ārija Spuņģe smaidot piekrīt, ka ir šīs biedrības trīsarpus simtu biedru kurbulis, tomēr justos vēl priecīgāka, ja zinātu, ka ar laiku kāds turpinās viņas uzsākto. Viņa visu paspēj, bijusi spiesta pati daudz ko apgūt, toties tagad var sacīt: “Ja izdodas, tas, protams, sagādā gandarījumu; ja jūti, ka līdzcilvēki atbalsta un reizēm ir pateicīgi par to, ko dari, gandarījums ir vēl lielāks.” Viņas darbu līdzcilvēki novērtējuši – ieteikuši apbalvošanai par sevišķiem nopelniem valsts, sabiedriskajā, kultūras, zinātnes, sporta un izglītības darbā. Šogad 4. maijā Ārija Spuņģe saņēma Atzinības krustu un Atzinības krusta pirmās pakāpes goda zīmi.
Piebildīsim, ka ar Atzinības krustu apbalvo par izcilu Tēvijas mīlestību un par sevišķiem nopelniem valsts, sabiedriskajā, kultūras, zinātnes, sporta un izglītības darbā. Par nopelniem uzskatāma uzticīga un uzcītīga kalpošana valsts vai pašvaldības dienestā, priekšzīmīga un godīga darba izpilde, ikviena sabiedriska kalpošana, tautas gara, pašdarbības un saimniecisko spēku attīstīšana.
Ienācēja no Tukuma
Ārija Spuņģe dzīvo Olainē kopš 1960. gada, kad tā vēl nebija pilsēta, tikai kūdras fabrikas ciemats ar barakām. Vienā no tām mita arī Tukuma vidusskolas absolvente Ārija un viņas vecāki, līdz 1968. gadā ģimene saņēma dzīvokli jaunuzceltā mājā. Viņas vecāki pārnāca dzīvot un strādāt uz Olaini, jo tēvs pēc atgriešanās no izsūtījuma Karagandā atrada darbu Olaines kūdras fabrikā.
“Mani vecāki dziedāja korī, tēvs aktīvi darbojās pensionāru padomē, iespējams, tāpēc saņēmām dzīvokli. Jā, bija izsūtīts uz Karagandu. Mums visiem tāpēc bija šķēršļi, tā vēsture ir smaga. Atceros, braucu komandējumā uz Ļeņingradu un vecākus paņēmu līdzi. Pieteicu viesnīcā, bet viņus tur nepierakstīja, jo ieraudzīja, ka tēvam pase izdota Karagandā. Tas bija pazemojoši. Pati biju apmetusies pie kolēģes, viņai nācās pieņemt arī manus vecākus. Bija vēl daudz brīžu, kad jutāmies nelāgi,” stāstījumu iesāk Ārija Spuņģe.
Klātesošā keramika
Ārija Spuņģe studēja keramikas tehnoloģijas specialitātē Politehniskā institūta Ķīmijas fakultātē un strādāja mākslas keramikas darbnīcā Rīgā. Savulaik Olainē dibinājusi bērnu keramikas pulciņu “Rūķīši”, kas darbojās deviņpadsmit gadus. Tolaik tika īstenota viena no viņas iecerēm – rīkot olimpiādes tā laika Rīgas rajona veidošanas pulciņu dalībniekiem.
Ar keramiku saikne nav zudusi nu jau Olaines Amatniecības un mākslas centrā, kur, viņas veidota, darbojas keramikas darbnīca. Lai tā varētu rasties un pastāvēt, Olaines novada senioru biedrības vadītāja rakstījusi projektus. Un, skat, izdevās – nopirka i krāsni, i materiālus un izejvielas, i virpu un citu darbam nepieciešamo. Tagad par tradīciju kļuvusi Olaines keramiķu izstāde, bet viņu darbus var apskatīt biedrības telpās. Vienā no oktobra otrdienām, kad senioru biedrības telpās, kā ierasts, rosās olainieši, keramikas darbnīca ir pilnum pilna, un tur top jauni darbi, ar kuriem, iespējams, tiks pārsteigti nākamās izstādes apmeklētāji.
Pati Ārija kopš 1979. gada ir tautas daiļamata meistare un 2003. gadā Amatniecības kamerā ieguvusi keramiķa amata meistara diplomu. “Izdomāju, ka jāmācās,” viņa kodolīgi saka.
Viens labs pirmais alts
Ja cilvēks ir apveltīts ar dotībām un talantiem, tad – bagātīgi. 1969. gadā Ārija Spuņģe sāka dziedāt ne tikai Latvijā vien zināmajā sieviešu korī “Dzintars”. Viņa atsauca atmiņā daudzos koncertceļojumus, emocijas un piedzīvojumus, savu dalību trīspadsmit starptautiskos konkursos, kaut gan muzikālās izglītības viņai nav. Kora “Dzintars” vadītāja Ausma Derkēvica pārbaudījusi Ārijas balsi un teikusi, ka “mums tagad būs viens labs pirmais alts”. Ārija ilgus gadus dziedājusi korī “Dzintars” un suac to par ļoti piesātinātu laiku. Pēcāk dziedājusi Olaines jauktajā korī “Dziesma”.
Muzejs no nekā
Kurš spēj daudz celt, tam liek daudz nest – šo teicienu var attiecināt arī uz Āriju Spuņģi, ilggadēju Olaines Vēstures un mākslas muzeja vadītāju. Viņa nenoliedz: “Man darbaspējas bija diezgan lielas un varbūt arī šobrīd ir, tāpēc daudz ko darīju.”
Muzeja dibināšanu rosinājis kādreizējais Olaines domes priekšsēdētājs Ojārs Kienkass, kurš Ārijai sūkstījies, ka neesot neviena enerģiska cilvēka, kurš varētu veidot muzeju. Viņa teikusi: “Ja nav, tad es piesakos.”
Muzejs tapis pilnībā no nulles, telpas remontētas, ekspozīcija pašu spēkiem meklēta un vākta. Oficiāli muzejs atklāts 1997. gada 14. februārī, kad pilsēta atzīmēja trīsdesmit gadu jubileju. Bet vairākus gadus Ārija Spuņģe bija gan muzeja, gan senioru biedrības vadītāja.
Dibini biedrību!
Arī senioru biedrības vadīšana nav bijusi Ārijas Spuņģes mērķis. Uz to viņu mudinājis kādreizējais Olaines mērs Jānis Pavlovičs – teicis, lai Ārija dibina biedrību. “2010. gadā nodibināju arī,” viņa lakoniski saka. Biedrības mērķi ir pensionāru sociāli ekonomisko tiesību un interešu aizstāvēšana un pārstāvēšana; materiālās un garīgās labklājības veicināšana; pensionāru iesaistīšana demokrātiski aktīvas sabiedrības procesos; dzīves kvalitātes uzlabošana un aktivitātes palielināšana. Vienkāršāk sakot, tas nozīmē – lai seniori var iziet ārpus sava dzīvokļa, lai viņiem ir, ar ko parunāt, lai viņi jūtas vajadzīgi, iemācās kaut ko jaunu un uzlabo veselību.
Tagad seniori pulcējas katru ordienu. Var tikai satikties un parunāt, var uzspēlēt novusu, izmantot trenažieri vai iemācīties kaut ko līdz šim nezināmu, piemēram, tā dēvēto aukstā porcelāna tehniku vai īpašu papīra mākslu kvilingu. Ārija Spuņģe ar prieku atceras, ka senioriem tika piedāvāta iespēja gleznot ar pirkstiem. Nodarbību apmeklēja vairāk nekā trīsdesmit cilvēku, kuri izbaudīja prieku apgūt kaut ko jaunu.
Kopš biedrības dibināšanas Ārija uzrakstījusi daudz projektu. Tādā veidā iegūti līdzekļi tam, ko mūslaiku smalkā valodā varētu dēvēt par senioru daļēju labbūtību – lai cilvēks justos apmierināts ar dzīvi ja ne pilnībā, tad vismaz tik daudz, ko spēj panākt pats.
“Problēmas katram savas, kāds par tām stāsta, cits nestāsta. Bet jāuzklausa katrs, un man gribas palīdzēt un atbalstīt, tāpēc intensīvi meklēju internetā iespējas. To ir daudz un dažādas. Atceros, bija izsludināts projekts – senioriem piedāvāja dāvanu kartes 50 eiro vērtībā. Bija vairāki nosacījumi tiem, kuri gribētu uz šo naudu pretendēt. Es izziņoju savējiem, lai piesakās. Viena mūsu seniore šo naudu dabūja – uzrakstīju projektu, un viss sanāca,” pieredzē dalās Ārija Spuņģe.
“Iesaistos, kad redzu, ka var izdarīt. Tā bija arī ar Teterevu fonda programmu “Pats savam saimes galdam”.” Tās mērķis ir dot iespēju grūtībās nonākušiem cilvēkiem sagādāt pārtiku ne tikai sev, bet arī apdāvināt citus. Ārijas Spuņģes uzrakstītais projekts ļāva iesaistīties šajā programmā un pēcāk dalīties ar izaudzēto. “Septembrī sarīkojām izstādi, un tur notika dalīšanās ar izaudzēto produkciju līdzcilvēkiem, kuriem nebija iespēju pašiem kaut ko izaudzēt,” rezumē Ārija Spuņģe.
Tagad tiek īstenots jauns projekts – Aktīvo senioru skola, kur olainieši var apgūt krāsu un skaņas terapiju, izglītoties par to, kā uzlabot veselību, vingrot un piedalīties dažādās lekcijās.
Senioru biedrībai ir izveidojušās tradīcijas – tās biedri vismaz divas reizes gadā dodas ekskursijās, ko plāno Ārija Spuņģe. Tie, kuri var atļauties, dodas tālākos braucienos uz ārzemēm. Īpaši iecienīta ir ikgadējā Olaines novada senioru sporta diena septembrī, kur cilvēki labprāt iesaistās un ir pat guvuši panākumus Latvijas mērogā. Tiek rīkotas jubilāru balles un Ziemassvētku balle. “Mums ir riktīgas balles ar dzīvo mūziku, es gatavoju apsveikumus, pati vadu. Dažreiz man jautā, kur es to visu iemācījos. Dzīve piespiež! Man arī ir problēmas ar redzi, bet tik un tā daru. Paņemu ķīkeri un lasu, ja citādi neredzu! Ja neviens neko nedarīs, tad nekā arī nebūs. Tas man no mammas. Viņa nodzīvoja līdz 97 gadiem un vēl pēdējā dzīves gadā dārzā strādāja. Ar redzi jau bija slikti, bet tik un tā visu darīja pati. Es pēc horoskopa esmu Zirga gadā dzimis Auns, tas nozīmē – jāstrādā. Visu laiku meklēju, ko varētu izdarīt. Jābūt aktīvam!” saka Ārija Spuņģe.
#SIF_MAF2023
Par publikācijas saturu atbild laikraksta "Rīgas Apriņķa Avīze" redakcija.
