Internetu regulāri lieto 91,4% Latvijas iedzīvotāju; visaugstākais regulāro lietotāju īpatsvars – Pierīgā

Salīdzinot ar 2022.gadu, interneta pieejamība Latvijas mājsaimniecībās pieaugusi par 1,7 procentpunktiem. Visplašāk internets pieejams Pierīgas un Rīgas reģionos – attiecīgi 95,2% un 94,3% mājsaimniecību, turpretī Latgales reģionā šis rādītājs ir zemāks – 86,2%. Internets pieejams 93,9% pilsētu mājsaimniecību (salīdzinot ar 2022.gadu, pieaugums par 1,1 procentpunktiem), un 90,3% lauku mājsaimniecību (kritums par 2,3 procentpunktiem). Tāpat internets biežāk pieejams mājsaimniecībās ar bērniem (99,4%), kamēr mājsaimniecībās bez bērniem – 92,4%.

Šogad, salīdzinot ar pagājušo gadu, par 1,4 procentpunktiem pieaudzis regulāro interneta lietotāju, t.i. to, kuri internetu lieto vismaz reizi nedēļā, īpatsvars, sasniedzot 91,4%. Desmit gadu laikā tas ir pieaudzis par 20,2 procentpunktiem. Pēc CSP informācijas, vislielākais regulāro interneta lietotāju īpatsvars ir starp cilvēkiem ar augstāko izglītību (97,8%), kamēr iedzīvotāju grupā ar vidējo izglītību – 88,7%, bet ar pamatizglītību – 83,4%.

Visaugstākais regulāro interneta lietotāju īpatsvars ir Pierīgā (93,9%), kamēr Kurzemē – 93,1%, Rīgā –93,0%, Zemgalē – 91,0%, Vidzemē – 89,0%, bet Latgalē – 83,3%. Pilsētās dzīvojošie internetu lieto biežāk (92,6%) nekā laukos dzīvojošie (87,9%).

Jauniešu vecuma grupā (16-24 gadi) regulāro interneta lietotāju īpatsvars sasniedzis 100,0%, 25-54 gadu vecumā grupā – 97,6%, bet 55-74 gadu vecumā grupā - 80,6% iedzīvotāju.

CSP dati liecina, ka iedzīvotāji internetu izmanto dažādām aktivitātēm. Populārākās no tām ir internetbankas un elektroniskā pasta lietošana, ko izmanto attiecīgi 83,6% un 81,5% iedzīvotāju, bet ziņas ziņapmaiņas lietotnēs sūta 79,2% iedzīvotāju. Sievietes biežāk nekā vīrieši internetā meklē ar veselību saistītu informāciju (attiecīgi 64,4% un 39,5%).

Atšķirības vērojamas arī dalījumā pēc izglītības līmeņa – cilvēki ar augstāko izglītību gan biežāk lasa ziņas, avīzes vai žurnālus tiešsaistē (83,6%), gan meklē ar veselību saistītu informāciju (69,7%), kā arī vairāk iesaistās tiešsaistes konsultācijās, parakstās vai balso par pilsoniskām vai politiskām iniciatīvām (22,8%), kamēr cilvēki ar pamatizglītību to dara daudz retāk, attiecīgi – 47,6%, 27,0%, 5,4%.

Atšķirības interneta lietošanā ir arī vecuma grupās. Jauniešu (16-24 gadi) populārākās aktivitātes internetā ir ziņu sūtīšana ziņapmaiņas lietotnēs (95%), sociālo tīklu lietošana (93,6%), savukārt senioru (65-74 gadi) – internetbankas lietošana (53,9%), ziņu portālu, avīžu vai žurnālu lasīšana tiešsaistē (53,4%).

Šāgada aptaujā iedzīvotājiem tika jautāts par mācību aktivitātēm internetā. Gandrīz ceturtā daļa iedzīvotāju jeb 24,0% izmanto mācību materiālus tiešsaistē (piemēram, mācību video, vebināri, elektroniskās mācību grāmatas u.c.). 17,2% iedzīvotāju sazinās ar skolotājiem, pasniedzējiem vai skolēniem, studentiem tiešsaistē, izmantojot audio vai vizuālos rīkus (piemēram, “Zoom”, “MS Teams” u.c.). 12,8% iedzīvotāju apgūst kursus tiešsaistē (piemēram “coursera.org”, “openmind.lv” u.c.).

Iespēju mācīties internetā visvairāk izmanto jaunieši (16-24 gadi) – 54,3% lieto mācību materiālus tiešsaistē, 51,1% sazinās ar skolotājiem, pasniedzējiem vai citiem skolēniem, studentiem tiešsaistē.

51,9% iedzīvotāju norādīja, ka piekļuva informācijai, ko par viņiem glabā valsts, pašvaldību iestādes vai sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji (piemēram, Fizisko personu reģistrs, “latvija.lv”, “e-veseliba.lv”"), 36,5% iedzīvotāju veica pierakstu vai rezervāciju, izmantojot valsts, pašvaldību iestāžu vai sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju tīmekļa vietnes vai lietotnes, savukārt 27,3% lejupielādēja vai izdrukāja veidlapas personīgiem mērķiem no valsts, pašvaldību iestādēm vai sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem. Vairāk nekā puse (54,1%) iedzīvotāju norādīja, ka paši iesnieguši nodokļu deklarāciju, kamēr 15,3% to palīdzēja izdarīt cita persona.

Aptaujā pirmo reizi tika jautāts par elektroniskās identifikācijas lietošanu. 70,1% iedzīvotāju pēdējo 12 mēnešu laikā ir izmantojuši elektronisko identifikāciju (piemēram, eID, eParaksts, autentifikācija, izmantojot internetbanku u.c.), lai pieslēgtos tiešsaistes pakalpojumiem. Visbiežāk iedzīvotāji izmanto elektronisko identifikāciju pakalpojumiem, ko piedāvā privātā sektora pakalpojumu sniedzēji (57,2%), nedaudz mazāk pakalpojumiem, ko sniedz valsts, pašvaldību vai sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji Latvijā (56,9%) un vismazāk (7,2%) pakalpojumiem, ko sniedz valsts, pašvaldības vai sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji citā Eiropas valstī.

Iedzīvotāju īpatsvars, kuri iegādājās preces vai pakalpojumus internetā, 10 gados pieaudzis gandrīz divas reizes – no 31,7% 2013.gadā līdz 62,0% 2023.gadā. Gada laikā izmaiņas ir niecīgas – pieaugums par 0,3 procentpunktiem. Visbiežāk iedzīvotāji internetā iegādājas apģērbus, apavus vai aksesuārus (56,2%), elektropreces vai sadzīves tehniku (23,6%), ēdienu ar piegādi no restorāniem vai citiem ēdināšanas uzņēmumiem (22,9%), kosmētiku, skaistumkopšanas produktus (22,4%).

2023.gada aptaujā bija iekļauti jautājumi par interneta "viltus ziņām". Nedaudz vairāk par pusi (50,4%) interneta lietotāju norādīja, ka tīmekļa vietnēs vai sociālajos tīklos ir sastapušies ar informāciju vai saturu, ko viņi uzskatīja par nepatiesu vai apšaubāmu. No tiem 34,0% norādīja, ka informācijas vai satura patiesību ir pārbaudījuši, bet lielākā daļa (66,0%) to nedarīja. 91,7% no iedzīvotājiem, kuri veica informācijas vai satura patiesuma pārbaudi, šim nolūkam galvenokārt izmantoja citas tīmekļa vietnes, 31,6% norādīja, ka patiesuma noskaidrošanai reālajā dzīvē diskutējot ar citiem, bet 19,4% sekoja interneta diskusijām par atrasto informāciju vai saturu.

Galvenais iemesls, kāpēc informācijas vai satura patiesuma pārbaude netika veikta, ir jau esošas zināšanas, ka informācija, saturs vai avots nav uzticams (šādi norādīja 80,8% no iedzīvotājiem, kuri neveica informācijas vai satura patiesuma pārbaudi), savukārt 5,8% atzina, ka viņiem pietrūkst prasmju, lai pārbaudītu informācijas vai satura patiesumu, vēsta CSP.