Uz Ventspils šosejas no Varkaļiem līdz Spuņciemam sāks darboties vidējā ātruma kontroles posms

Vidējā ātruma kontrole Latvijā tiek ieviesta, lai uzlabotu satiksmes drošību. Kā liecina statistika, biežākais smago ceļu satiksmes negadījumu (CSNg) veids ir sadursme, un sadursmju iemesli ir nepareizi autovadītāju lēmumi pie stūres, pārgalvīgi manevri, kuru sekas pastiprina liels ātrums. Citu valstu pieredze liecina, ka posmos, kur tiek ieviesta vidējā ātruma kontrole, CSNg skaits samazinās. 

Vidējā braukšanas ātruma kontroles sistēma ir automātiska mērīšanas sistēma, kas veic ātruma mērījumu, balstoties uz noteikta ceļa posma nobraukšanai patērēto laiku. Posma sākumā un beigās ir uzstādīts aprīkojums, kas fiksē laikus, kad transporta līdzeklis iebrauc ceļa posmā un izbrauc no tā, un aprēķina vidējo ātrumu, ar kādu šis posms ir šķērsots. Ja sistēmas reģistrētais transportlīdzekļa vidējais ātrums ir lielāks par šajā posmā maksimāli atļauto, tā īpašnieks saņems sodu.

Vidējā braukšanas ātruma kontroles sistēma papildus veiks arī reģistrēto transporta līdzekļu tehniskās apskates, autoceļu lietošanas nodevas samaksas un OCTA samaksas kontroli, vēsta "Latvijas Valsts ceļu" pārstāvji. 

Kā ziņots, vidējā braukšanas ātruma kontroles sistēmu kopumā šogad ieviesīs 16 valsts ceļu posmos. Tā jau darbojas uz: Tallinas šosejas (A1) no Siguļiem līdz Lilastei (14,1.–20,1.km); Vidzemes šosejas (A2) no tilta pār Vējupīti Siguldā līdz Augšlīgatnei (54,5.–62,3. km); Valmieras šosejas (A3) no tilta pār Līčupi līdz Stalbei (36,3.–38,7. km); Rīgas apvedceļa (Salaspils–Babīte; A5) no Stūnīšiem līdz Jaunmārupei (23,1.–28,6.km); reģionālā autoceļa Cēsis–Vecpiebalga–Madona no Jaunkleķeriem līdz Krustakrogam (P30; 22,1.–29,0.km); vairākos Daugavpils šosejas (A6) posmos - aiz tilta pār Aivieksti Pļaviņās līdz mājām "Banderi" (133,5.–139,2. km), no Krustpils līdz Stūrniekiem (150,2.–159,7.km) un no Kokneses līdz Stukmaņiem (102,4.–116,0. km).

Ātruma kontroles sistēma jau darbojas arī uz: Bauskas šosejas (A7) no Tilderiem līdz Iecavai (25,3.–40,1. km); Jelgavas šosejas (A8) no Spodrām līdz krustojumam ar Parka aleju Elejā (50,0.–69,2. km); uz Liepājas šosejas (A9) - no pagrieziena uz Kalnciemu līdz krustojumam ar autoceļu Jelgava–Tušķi–Tukums (P98; 26,1.–38,0. km) un no krustojuma ar autoceļu Tebra–Kazdanga–Cildi (V1200) līdz Silkalniem (157,3.–169,7.km); uz valsts galvenā autoceļa Krievijas robeža–Rēzekne–Daugavpils–Lietuvas robeža no Kovališkiem līdz Rušeņicai (A13; 81,8.–88,5.km). Karte ar visiem vidējā ātruma posmiem ir pieejama šeit.

Projektēšanas gaitā tika precizētas iekārtu uzstādīšanas vietas, kas mainījās no sākotnēji plānotajām, ņemot vērā dažādus tehniskos aspektus, norāda "Latvijas Valsts ceļu" pārstāvji. Divos posmos šīs korekcijas bija būtiskākas: Tallinas šosejas (A1) posma sākums tika mainīts no 13,44 km uz 14,1 km, lai visā posmā būtu vienāds atļautais braukšanas ātrums - 90 km/h; Bauskas šosejas (A7) posma sākums mainīts no 24,24 km uz 25,3 km sakarā ar Ķekavas apvedceļa būvdarbiem. 

Tāpat ziņots, ka vidējā braukšanas ātruma kontroles sistēmu atbilstoši iepirkuma rezultātiem uzstādīja PS "Fima Group" par līgumcenu 1 261 155,87 eiro (bez PVN). No tās ap 900 000 eiro (bez PVN) paredzēti vidējā ātruma kontroles sistēmas ierīkošanai 16 posmos, bet ap 360 000 eiro (bez PVN) – sistēmas uzturēšanai triju gadu periodā 2023.–2025.gadā. Pēc līguma beigām sistēmas uzturēšana tiks īstenota par valsts budžeta līdzekļiem.

Projekta īstenošanai Ceļu satiksmes drošības padomē 2021. un 2022.gadā piešķirti līdzekļi 1 050 000 eiro apjomā. Realizējot projektu, pagājušajā gadā tika ieguldīti 57 581,56 eiro (ar PVN): iepirkumu rezultātā izstrādāti elektrotīkla pieslēgumu būvprojekti par 36 118 eiro (ar PVN), ko veica SIA "Elko"; AS "Sadales tīkls" veikusi elektrotīkla pieslēgumu ierīkošanu 26 vietās, kas izmaksāja 21 463 eiro (ar PVN), vēsta "Latvijas Valsts ceļu" pārstāvji.

PS "Fima Group" bija jāveic reģistrācijas iekārtu projektēšana, izbūve un aprīkojuma uzstādīšana, datu apmaiņas servisu izstrāde informācijas nodošanai Ceļu satiksmes drošības direkcijai, kā arī visu iekārtu un sistēmas verificēšana. Lai veiktu iekārtu verificēšanu, SIA "Latvijas Nacionālais metroloģijas centrs" bija jāizstrādā jauna metodika, kurai bija nepieciešams saņemt akreditāciju tiesību aktos noteiktajā kārtībā, jo līdz šim Latvijā vidējā ātruma kontroles sistēma nav darbojusies.