Par to, vai ceļš ir apledojis, pirms braukšanas visbiežāk pārliecinās Pierīgas autovadītāji
- Autors: Apriņķis.lv
Foto - arhīvs
Vairāk nekā puse (53%) autovadītāju atzīst, ka mīnus grādos, uzsākot braukt, nepārbauda, vai ceļš ir apledojis. 32% no tiem apzinās, ka to vajadzētu pārbaudīt, 18% to nedara, jo uzskata, ka vienmēr brauc uzmanīgi, bet 3% uzsver, ka apledojuma pārbaude nav būtiska. 46% autovadītāju, braucot mīnus grādos, vienmēr pārbauda apledojumu – iesākumā strauji piebremzējot vai uzgāzējot, liecina “Carlsberg 0.0 atbildīgas braukšanas indeksa” dati.
Salīdzinot ar pērnā gada aptaujas datiem, to autovadītāju skaits, kuri pārbauda ceļa apledojumu, ir nedaudz pieaudzis – pērn to darīja vien 42%, šogad tie ir jau 46%. Jau vairākus gadus pēc kārtas aptaujas dati apliecina, ka ceļa seguma stāvokli biežāk pārbauda vīrieši – pērn šādu atbildi sniedza 47% vīriešu un 38% sievietes, bet šogad 50% vīriešu un 40% sievietes.
Attiecībā uz apledojuma pārbaudi pirms braukšanas uzsākšanas apzinīgākie ir autovadītāji vecumā no 50 līdz 59 gadiem (51%) un vecumā no 60 līdz 74 gadiem (50%). Raugoties reģionu griezumā, apledojuma pārbaudi visretāk veic rīdzinieki (37%), bet visbiežāk Pierīgas (53%) un Vidzemes autovadītāji (51%).
“Ziemas apstākļos ceļa segums ir ļoti mainīgs, tāpēc autovadītājiem noteikti jāseko līdzi āra gaisa temperatūrai, lai saprastu vai apledojums ir iespējams. Ceļa stāvokļa noteikšana, pirms brauciena uzsākšanas, ļauj autovadītājam laikus noskaņoties un pielāgot braukšanas stilu konkrētajiem apstākļiem, lai kontrolētu situāciju visa maršruta garumā. Liela nozīme ir prasmei kontrolēt automašīnu dažādu segumu apstākļos, bet to var apgūt tikai praktizējoties,” skaidro Drošas braukšanas skolas direktors Jānis Vanks.
“Svarīgi atcerēties, ka apledojums uz ceļiem veidojas arī intensīvas snigšanas apstākļos, jo tad sniega kārta uz ceļa tiek piebraukta un no apakšas pakūst, bet, temperatūrai pazeminoties – sasalst. Tāpat apledojums bieži veidojas augstākās vietās, kas pakļautas vējam un atdziest visātrāk, piemēram, uz tiltiem un viaduktiem. Pilsētās visbiežāk apledojums veidojas ielu krustojumos, līkumos un uz nobraucamiem ceļiem.”