2022. gadā nabadzības riskam bija pakļauti 22,5 % iedzīvotāju, vismazāk – Rīgā un Pierīgā
- Autors: Apriņķis.lv
Grafika - CSP
2022.gadā Latvijā nabadzības riskam bija pakļauti 419 tūkstoši jeb 22,5 % iedzīvotāju – tikpat, cik 2021. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) 2023. gadā veiktās iedzīvotāju aptaujas dati. Šo iedzīvotāju rīcībā esošie ienākumi bija zem nabadzības riska sliekšņa.
Visvairāk (40,1 %) nabadzības riskam bija pakļauti vecākā gadagājuma iedzīvotāji vecumā no 65 gadiem. Īpaši nabadzības riskam bija pakļauti vientuļie vecākā gadagājuma iedzīvotāji (67,8 %). Tāpat augsts nabadzības risks bija starp pilngadīgiem bezdarbniekiem (53,9 %) un mājsaimniecībām ar vienu pieaugušo un apgādībā esošiem bērniem (29,6 %).
Pagājušajā gadā, palielinoties rīcībā esošajiem ienākumiem, pieauga arī nabadzības riska slieksnis, sasniedzot 563 eiro mēnesī vienas personas mājsaimniecībai (2021. gadā – 513 eiro mēnesī). Mājsaimniecībām ar diviem pieaugušajiem un diviem bērniem līdz 14 gadu vecumam nabadzības riska slieksnis 2022. gadā sasniedza 1182 eiro mēnesī (2021. gadā – 1077 eiro mēnesī).
Pēc CSP datiem, vislielākais nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars bija Latgalē (37,4 %), bet vismazākais – Rīgā un Pierīgā (16,2 %). Vidzemē nabadzības riskam bija pakļauti 28,7 %, Kurzemē – 27,5 % un Zemgalē – 25,2 % iedzīvotāju.
Pērn nabadzības risks pieauga mājsaimniecībām ar diviem pieaugušajiem un trim vai vairāk apgādībā esošiem bērniem (no 17,1 % 2021. gadā līdz 19,5 % 2022. gadā). Tāpat nabadzības risks pieauga vienas personas (līdz 64 gadiem) mājsaimniecībām – no 28,9 % 2021. gadā līdz 29,8 % 2022. gadā.
Savukārt nabadzības risks samazinājās mājsaimniecībām ar diviem pieaugušajiem un vienu bērnu (no 15,1 % 2021. gadā līdz 10,2 % 2022. gadā) un diviem pieaugušajiem bez bērniem (no 22,8 % 2021. gadā līdz 20,7 % 2022. gadā). CSP informācija liecina, ka pārējām mājsaimniecībām nabadzības risks saglabājās bez būtiskām izmaiņām.