Ādažu novada pensionāru biedrība: jo vairāk dara, jo vairāk izdara ^{Apriņķis.lv}

Sākums 2011. gadā

Janvāra pirmajā nedēļā pensionāru biedrība savējiem atgādināja, ka tās darbā nekas nav mainījies, “tā turpina tikpat aktīvi domāt par šī gada pasākumiem, uz kuriem jūs aicināt, ar kuriem priecēt, cerot uz senioru aktīvu dalību un atbalstu”. Pirmā šī gada kopā sanākšana jau aizvadīta gan pārrunās, gan noskatoties filmu “Plostnieki”. Vērtējot aizgājušo gadu – tas bijis labs, pasākumiem piesātināts. Kopā braukuši ekskursijās, sportojuši, svētkus svinējuši, dejojuši un dziesmas dziedājuši.

Sarunas sākumā Biruta Krūze akcentē būtiskāko par Ādažu novada pensionāru biedrību. Tā dibināta 2011. gada 22. jūnijā, bet darbs noticis vēl pirms tam. Vienkārši sabiedriskā labuma organizācijas statuss biedrībai iešķirts 2012. gada 25. aprīlī, un tas paver plašākas iespējas. Biedrības mērķis ir veicināt Ādažu novada pensionāru dzīves kvalitātes uzlabošanu, iesaistīt novada pensionārus līdzdalībai pilsoniskajā sabiedrībā, organizēt kultūras, sporta un atpūtas pasākumus pensionāriem, kopt un attīstīt rokdarbniecības un mājamatniecības tradīcijas, aktīvi līdzdarboties novada domes organizētajos pasākumos, aktīvi iesaistīties novada kultūras dzīvē, iesaistīties dažādu projektu izstrādāšanā un ieviešanā, sadarboties ar pašvaldību, ar valsts un sabiedriskām organizācijām, ar komercfirmām un privātpersonām, lai piesaistītu sponsoru un labvēļu ziedojumus un mērķdotācijas biedrības mērķu sasniegšanai.

Bet kas aiz tā slēpjas?

Pensionāriem nav iemesla sūdzēties

“Biedrībā ir simtu piecdesmit biedru, un to skaits drīzāk palielinās, nekā iet zudumā. Cilvēku interese ir ļoti liela. No tiem simtpiecdesmit daļa ir ļoti aktīva, citi – iesaistās pasākumos. Mums, pensionāriem, dzīve ir aktīva. Biedrība vairāk vai mazāk izpilda senioru vēlmes. Mēs gribam uzzināt, ko viņi vēlas, un, ievērojot viņu vēlmes, rīkojam pasākumus. Nav jēgas kaut ko organizēt, ja nebūs, kas atbalsta,” stāsta Biruta Krūze.

Viņa uzreiz noraida tādu stereotipu, ka seniorus interesē tikai paša dārziņš vai televizora skatīšanās. “Nekādā gadījumā! Mūsu cilvēki nesēž tikai mājās un neravē dārzu. Tagad seniori var dzīvot sev, darīt to, kas viņiem patīk. Nē, mums nav īdētāju, vismaz starp biedrības biedriem ne. Protams, viņi dara savu iespēju un spēju robežās – arī ravē, jo daudziem ir dārziņš. Bet ne tikai rušinās dārzā. Galvenais ir radīt iespēju. Ādažu novadā iespējas ir dotas, vajag tās izmantot Mūsu seniori nevar sūdzēties. Galvenais, ka ir spēja darīt, interese iesaistīties un darboties. Un mums ir aktīvi un darboties griboši seniori.”

Ja ap sirdi skumji kļūst...

Vai tiešām novada seniorus nekas nenomāc? Biruta Krūze aizdomājas: “Katra mēneša trešajā trešdienā ir lielā biedrības sapulce, kad sanāk apmēram piecdesmit cilvēku. Tad aicinām lektorus, 21. februārī būs sapulce, un lektors runās par civilo aizsardzību. Jā, mēs sekojam līdzi aktualitātēm. Kā citādāk? Nevar dzīvot atrauti. Aicinām arī domes pārstāvjus, gandrīz katrā sapulcē ir kāds, kurš kaut ko interesantu izstāsta. Mums ir laba sadarbība ar pašvaldību.

Reizi mēnesī katrs var piedalīties sapulcē, tādējādi cilvēki nejūtas atstumti, var uzzināt arī to, kā katram gājis, kas notiek pašvaldībā. Tie, kas nāk uz sapulcēm, nav nomākti vai neapmierināti ar dzīvi.” Iespējams, kāds kreņķis kādreiz gūst virsroku, bet, kā saka pensionāru biedrības vadītāja, “kļūst vieglāk, ja var aprunāties”. Viņa ir novērojusi, ka arī seniori, kas dzīvo vieni, mēdz regulāri apmeklēt ikmēneša sapulces. “Ir pagājis mēnesis, ir sakrājies pārrunājamais, un cilvēki labprāt sarunājas. Ja zinām, ka kāds ir viens, piezvanām, aprunājamies, lai cilvēks nejustos pamests un atstumts.”

Ko katrs vēlas

Novadā ir dažādas interešu kopas. Piemēram, rokdarbniecēm ir savas sarunas un savs darāmais, un tāda darbošanās novērš domas no nebūšanām. Ir senioru deju kolektīvs “Dēka”, sieviešu ansamblis “Gaujmalas lakstīgalas” un vīru ansamblis Gunāra Freidenfelda vadībā. Tam pagaidām nosaukuma nav, bet tas arī nav svarīgākais. “Ansamblī dzied četri vīri, ļoti labi dziedātāji,” uzteic Biruta Krūze. Gan dziedātāji, gan dejotāji ir novada pensionāru biedrības biedri. Dejotāji kolektīvā uzņēmuši jaunus biedrus – tie esot potenciālie biedri, smej Biruta Krūze. Stāstot par dejotājiem, viņa atceras, ka tautastērpi gādāti gan ar pašvaldības finansiālo atbalstu, gan piedaloties projektā, dāmas arī pašas darinājušas nepieciešamo, piemēram, priekšautus un blūzes.

Dejotājiem esot liela slodze, bet tā nešķiet, skatoties fotogrāfijas, kurās redzami “Dēkas” vīri un sievas. Visi priecīgi un aizrautīgi. Šis senioru deju kolektīvs dibināts 2013. gadā pēc Ādažu novada pensionāru biedrības iniciatīvas ar mērķi pievērst novada ļaudis aktīvam dzīvesveidam un iesaistīt novada sabiedriskajā dzīvē tos, kuri varbūt vēl nebija atraduši sev tīkamāko nodarbi. Un tolaik senioru deju kolektīva Ādažos nebija. Nosaukumu izdomājuši dejotāji, jo tas atbildis dejotāju garam, noskaņojumam un dzīvesveidam. Sākumā dejotāji paši cītīgi mācījušies soļus un dejas, jo ļoti gribējies sevi parādīt labi, iepriecināt skatītājus, iepazīt dejošanas kolēģus Latvijā un citās valstīs. Laiku pa laikam “Dēkas” dalībniekiem piepalīdzējis kāds zinošāks palīgs, līdz par kolektīva vadītāju kļuva Liene Gailāne.

Runājot par dejošanu, Ādažu novadā ir arī senioru līnijdeju grupa “Varavīksne”.

Senioriem bijusi iespēja mācīties datorkursos.

Biruta Krūze uzteic arī skaisti iekārtoto atpūtas un sporta laukumu, kur sportiskākie spēlē volejbolu, basketbolu, petanku, met šautriņas, notiek stafetes. Uz terases tiek rīkoti pasākumi, piemēram, ielīgošana.

Svētki un tradīcijas

Novada senioriem ir ilgus gadus veidotas tradīcijas. “Pirmie svētki gadā mums ir Lieldienas. Tās svinam atbilstoši tradīcijām, piedalās gan vietējie mākslinieki, gan kāds uzaicināts mākslinieks. Šogad piedalīsies Varis Vētra,” stāsta Biruta Krūze. “Protams, ir arī ielīgošana. Tā parasti notiek atpūtas un sporta laukumā. 

Rīkojam senioru sporta svētkus. Tajos piedalās kolektīvi no tuvākās apkaimes, no Engures, Baldones, visus pat nevaru nosaukt. Sportot ierodas arī seniori no Kauņas un Tartu. Ar viņiem mums ir ilga sadarbība. Mēs braucam pie viņiem, viņi – pie mums. Sporta svētki ir vērienīgi, šogad tie notiks 14. septembrī. Tas ir liels pasākums – igauņi, lietuvieši mūsu vietējie sportisti... Parasti kuram ugunskuru, vārām putru. Esam iegādājušies laivas, ar tām braucam pa Gauju, pa kanālu.

5.oktobrī svinam Senioru dienu. Uzcepam lielu kūku un cienājam visus ar kūku, vīnu un augļiem. Ir arī koncerts.

Gada nogales svētki ir Ziemassvētki Ādažu Kultūras centrā. Tad savu māku rāda visi mūsu pašdarbnieki, un pieaicinām muzikantus, lai cilvēkiem prieks. Pasākums Ziemassvētkos ir ļoti pieprasīts, zāle ir pilna. Aiz durvīm neatstājam nevienu. Ja no visiem simt piecdesmit biedriem ikdienā aktīvāki ir kādi piecdesmit līdz septiņdesmit, tad Ziemassvētkos mēdz sanākt pat visi. Lieldienās sapulcinām vidēji septiņdesmit cilvēkus, bet tas ir saprotams, jo pavasarī visi ir noilgojušies pēc svaiga gaisa un rušinās savos dārzos.

Seniori labprāt dodas ekskursijās, kuras rīkojam trīs reizes gadā. Atsaucība ir liela. Mūs atbalsta dome, un izmantojam biedru naudu. Četras reizes gadā devāmies uz teātra izrādēm, bet šogad vēl neesam braukuši, jo tepat Ādažos ir labas izrādes. Faktors, ar ko jārēķinās, ir biļetes cena. Laba izrāde Rīgas teātros maksā trīsdesmit eiro. Jādomā, kurš to var atļauties. Bet, ja gribētāji ir, mēs organizējam, lai var aizbraukt.

Protams, piedalāmies vietējos pasākumos, un to ir tiešām daudz.”

Tikai kopā! 

Biruta Krūze piekrīt, ka vajag kādu, kurš nemitīgi urda un kurbulē pārējos, tomēr uzsver, ka Ādažu novada pensionāru biedrībā darbs notiek komandā. “Neviena lieta netiek darīta individuāli. Kopā apspriežamies, kopā darām, sadalām pienākumus. Mūsu cilvēki ir pat ļoti atsaucīgi. Ir pensionāru padome, kurā darbojas divpadsmit cilvēku. Katrs atbild par savu jomu, viņiem ir palīgi. Katrs zina, kas darāms.”

Biruta pati atstāj enerģiska cilvēka iespaidu. Kad pirmoreiz sazvanāmies, lai vienotos par intervijas laiku, viņa piekodina, ka vakarā dodas uz mēģinājumu. Rodas iespaids, ka brīva laika viņai ir maz. “Tā ir, bet man patīk. Patīk būt kustībā un darīt cilvēkiem labu, ja es to varu izdarīt. Ja nevaru, tad neķeros klāt. Iesākt jau var jebko, bet to vajag novadīt līdz mērķim,” savu nostāju raksturo Ādažu novada pensionāru biedrības vadītāja. Latvijas simtās dzimšanas dienas priekšvakarā – 2018. gada novembrī – Ādažu Kultūras centrā tika godināti tie ādažnieki un novadā strādājošie, kuri ar savu dzīvi, darbu un ieguldījumu Ādažus padara īpašus, un vienā no nominācijām – “Sabiedriskā darbība” – apbalvojumu saņēma Ādažu novada pensionāru biedrības ilggadējā vadītāja Biruta Krūze.

#SIF_MAF2023
Par publikācijas saturu atbild laikraksta "Rīgas Apriņķa Avīze" redakcija.