Panākumu recepte: topošā pavāra prakses pieredze "Michelin" atzītā restorānā ^{Apriņķis.lv}

Pēc pamatizglītības iegūšanas Krimuldas vidusskolā puisis nolēma turpināt iegūt vidējo profesionālo izglītību Valmieras tehnikumā. Pavāra profesiju Kaspars izvēlējies mērķtiecīgi, jo, kā pats saka: “Ģimenē esmu pavārs otrajā paaudzē!” Puiša iedvesmas avots ir mamma, kura darbojas ēdināšanas jomā. Arī Kasparam pašam bijusi vēlme iemācīties gatavot. Turklāt, ja kaut kas neizdotos, vienmēr padomu varētu prasīt pieredzes bagātajai mammai. Kasparam šķitis svarīgi arī tas, ka, dzīvojot tehnikuma dienesta viesnīcā, viņš jau būtu apguvis ēst gatavošanas prasmes pamatus.

Izglītošanās tehnikumā, apgūstot pavāra profesiju, jau gandrīz finiša taisnē – Kaspars mācās 4. kursā. Viņš ir drosmīgs un mērķtiecīgs jaunietis, ko apliecina puiša vēlme izmantot Valmieras tehnikuma sniegtās iespējas un doties uz ārzemēm. Lai pilnveidotos profesionālajā jomā, Kaspars jau 2. kursā devās savā pirmajā starptautiskajā “Erasmus+” praksē uz Dāniju.

“Pirmajā “Erasmus+” praksē savā profesijā ieguvu milzīgu dzinuli un lielu potenciālu izaugsmes iespējām. To man sniedza šī pirmā prakse, strādājot komandā ar šefpavāriem. Savukārt aizvadītā gada nogalē devos uz “Michelin” zvaigznes restorānu “Eleven” Lisabonā Portugālē. Tur pavadīju sešas neaizmirstamas nedēļas,” stāsta topošais pavārs. Kaspars atceras, ka sākotnēji lielākais izaicinājums bijis iekļaušanās jaunajā vidē. Piedzīvota arī ilgošanās pēc mājiniekiem. Taču, tiklīdz sācies nopietns darbs, Kaspars sapratis, cik liela slodze ir augstas klases šefpavāriem.

“No šiem profesionāļiem ieguvām ļoti labas praktiskās iemaņas. Lai sevi apliecinātu, jau prakses sākumā visi kursabiedri uzlikām augstu latiņu, jo nenobijāmies uzņemties lielu slodzi. Strādājām dažādās “stacijās”, piemēram, sagatavojām siltos un aukstos ēdienus, kā arī konditorejas izstrādājumus. Praktizējoties konditorejas produktu izstrādē, gatavoju broa – tradicionālo portugāļu kukurūzas maizi –, dažādus saldējuma veidus un arī desertus no šokolādes krēmiem. Sarežģītākais bija šokolādes muss. To gatavojot, masu pildīju silikona formiņās, ko pēc tam vajadzēja saldēt. Šo procesu nācās atkārtot vairākas reizes, tas bija laikietilpīgs darbs.

Ikdienā strādājām ar ļoti atsaucīgiem, zinošiem un iedvesmojošiem cilvēkiem. Viņi veltīja savu laiku, lai iemācītu mums darba tehniku, jo pavāra profesijā svarīga ir pati mazākā nianse,” par praksē apgūto un pieredzēto stāsta Kaspars. Viņš atzīst, ka, dzīvojot Portugālē, bijusi valodas barjera. Jārēķinās, ka vietējie portugāļi nerunā angliski, tāpēc latviešiem bijis jāatrod risinājums, lai komandā veiksmīgi sadarbotos. Kaspars ir gandarīts, ka kolēģi bijuši atbalstoši un pretimnākoši, jo saspringtajā darba rutīnā praksē esošajiem studentiem veltījuši daudz sava laika jaunu prasmju ierādīšanai.

Atgriežoties mājās no Portugāles un izvērtējot piedzīvoto, Kaspars atzīst: “Neticēju, ka spēju tik daudz pavārmākslas jomā. Protams, tas viss ir nācis ar laiku un pieredzi, strādājot dažādu restorānu virtuvēs. Profesija prasa lielu koncentrēšanos un pacietību. Tas noteikti šo gadu laikā mani ir mainījis kā personību. Ir uzlabojušās arī manas komunikācijas spējas. Sarunājoties ar citiem kolēģiem, jūtos brīvāk. Praksē apguvu daudz jaunu tehnoloģiju un ēdienu recepšu un guvu idejas, ko ikdienā izmantot arī savā uzturā. Vēl vairāk par pavāra profesijas veiksmīgo izvēli pārliecinājos, mācoties 2. kursā, kur satiku cilvēku savā īstajā vietā – šefpavāru Andreasu Danielsenu no Dānijas. Viņš ļāva man kļūdīties, lai es iemācītos.

Esmu iepazinis dažādas kultūras, redzējis un piedzīvojis ikdienu citā valstī. Zinu, ka Portugāles virtuvē daudz lieto jūras produktus – zivis, vairāk gan baltās. Mums bija iespēja gatavot sarkanās garneles, izmantojot marinētu ābolu un burkānu, kas papildināts ar apelsīnu sulas želeju. Man pašam visvairāk garšoja cūkas pavēdere ar kartupeļu biezeni, kuram bija kūpinājuma garša. Kā piedeva klāt vārīti un sviestā apcepti mini dārzenīši,” atklāj Valmieras tehnikuma 4. kursa audzēknis Kaspars Šekstello.

Atskatoties uz tehnikumā aizvadītajiem četriem gadiem, Kaspars teic, ka viņš ne tikai pilnveidojis sevi profesionālajā jomā, bet arī kļuvis patstāvīgāks un atbildīgāks. Kaspars novērtē arī visas iespējas, ko viņam sniedzis tehnikums, – zināšanas pieprasītā profesijā, kā arī iespēju satikt cilvēkus, kas ļāvuši pilnveidoties un profesionāli augt. “Atmiņā ir daudzi spilgti momenti, kas mani izveidoja par cilvēku, kāds tagad esmu. Atceros, ka šefpavārs Andreass prakses vietā man teica: “Nav jābaidās no kļūdām. Vienkārši ir jākļūdās, lai mācītos.” Šādas prakses ikvienam sniedz drošības un realitātes sajūtu uzņēmumos, komandas savstarpējās attiecībās un liek domāt, ka tev kā praktikantam ir jābūt svarīgai daļai no šīs komandas,” ir pārliecināts topošais pavārs.

Domājot par nākotni, Kaspars teic, ka viens no tālākajiem karjeras attīstības ceļiem pēc tehnikuma absolvēšanas varētu būt studijas medicīnas jomā, lai savu nākotni varētu saistīt ar uzturu un sportu. Viņš pieļauj, ka nākotnē vēlētos būt fizioterapeits vai privātais treneris, kur ļoti noderētu iegūtās zināšanas par sabalansētu un pilnvērtīgu uzturu un prasme pagatavot gardu maltīti.