Izstrādātas vadlīnijas potenciālo patvertņu minimālajām tehniskajām prasībām

“Izstrādājot vadlīnijas un uzsākot potenciālo patvertņu apsekošanu, esam spēruši būtisku soli Latvijas civilās aizsardzības un iekšējās drošības stiprināšanā. Būtiski uzsvērt, ka tas ir tikai viens no pasākumiem, kura uzdevums ir aizsargāt iedzīvotājus ne tikai militāra iebrukuma, bet arī citu apdraudējumu, kā, piemēram, bīstamu ķīmisku vielu un radiācijas avāriju gadījumā. Pie šī mēs neapstājamies, jo turpinām darbu pie tā, lai arī fizisku un citu juridisku personu īpašumā esošās patvertnēm piemērotās ēkas varētu iekļaut vienotā sistēmā un tās izmantot nepieciešamības gadījumā,” skaidro VUGD priekšnieka vietnieks Ivars Nakurts.

Pēc vadlīniju apstiprināšanas plānots veikt potenciālo patvertņu vietu apsekošanu, apzīmēšanu un kartēšanu. Process norisināsies divos paralēlos etapos, kuru norisei būs nepieciešams arī pašvaldību atbalsts. Sākotnēji VUGD amatpersonas apsekos pašvaldību un valsts īpašumā esošās būves, kurām ir pazemes stāva daļa, kā arī bijušās civilās aizsardzības aizsargbūves. Savukārt, pašvaldību būvinspektoriem un civilās aizsardzības speciālistiem plānots uzticēt cita veida būvju (piemēram, daudzdzīvokļu ēkas u.c.), kurām ir pazemes stāva daļa, apsekošanu.

Patvertņu vai vietu, kur patverties, uzdevums būs mazināt ietekmi no sprādziena triecienviļņa, šķembām, siltumstarojuma vai radiācijas piesārņojuma. Vadlīnijas iekļauj ne tikai vispārīgās minimālās tehniskās prasības, bet arī papildu ieteikumus patvertņu ierīkošanai veselības aprūpes, sociālās aprūpes ēkās un izglītības iestādēs.

Ja saskaņā ar vadlīnijām, ēkas pazemes stāva daļa atbildīs noteiktajām prasībām, pie ēkas ieejas/-ām ēkas īpašniekam būs jāizvieto zīme, kas nosaka, ka šeit atrodas patvertne:

Noslēdzoties apsekošanai un pēc zīmju uzstādīšanas, iedzīvotāji ar sev tuvākajā apkārtnē esošajām patvertnēs varēs iepazīties interaktīvā kartē, kas tiks uzturēta un atjaunota, atbilstoši veikto apsekošanu rezultātiem, skaidro VUGD.

“Aicinām apzināties, ka spēcīga civilās aizsardzības sistēma ir iespējama tikai tad, ja tās veidošanā un stiprināšanā iesaistās katrs indivīds, veicot noturības pasākumus un kopīgu drošības kultūru Latvijā. Valsts un pašvaldības veic savus uzdevumus, bet arī iedzīvotājiem ir jābūt gataviem pareizai rīcībai apdraudējuma gadījumā. Un nav nozīmes, vai tas ir ilgstošs elektrības pārrāvums, plūdi, postoša vētra vai militārs iebrukums, katram iedzīvotājam ir jābūt pārliecībai, ka viņš zina, kā pareizi rīkoties, un jāspēj nodrošināt savas mājsaimniecības pastāvēšana bez ārējas palīdzības vismaz 72 stundas,” turpina I.Nakurts.

“Kā to panākt? Pirmkārt, iepazīstieties ar VUGD vai 112.lv tīmekļvietnē esošajiem ieteikumiem rīcībai dažādos apdraudējumos. Otrkārt, kritiski izvērtējiet un sagatavojiet savu mājsaimniecību 72 stundu pastāvēšanai iespējamā elektrības, sakaru, ūdens un citu būtisku resursu pārrāvuma gadījumā. Un visbeidzot, iepazīstieties ar valsts un savas pašvaldības civilās aizsardzības plānu”.

Vadlīniju izstrāde noteikta Ministru kabineta 2024. gada 9. janvāra sēdē atbalstīto risinājumu civiliedzīvotāju aizsardzības veida – patveršanās patvertnēs – ieviešanai un tā sasniegšanai noteiktajiem uzdevumiem.