Saeimas komisija atbalsta grozījumus par lēmumu pieņemšanas atvieglošanu daudzdzīvokļu māju pārvaldīšanai
- Autors: LETA
Foto - arhīvs
Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija trešdien atbalstīja pirms otrā lasījuma grozījumus Dzīvokļa īpašuma likumā, kas paredz sekmēt efektīvāku daudzdzīvokļu dzīvojamo māju pārvaldīšanu, atvieglojot lēmumu pieņemšanas procedūru.
Komisija iepriekš šajos grozījumos saskatīja vairākus problēmjautājumus, kurus padziļināti skatīja Mājokļa jautājumu apakškomisijā, darba grupai izstrādājot priekšlikumus.
Kā norādīja Ekonomikas ministrija (EM), grozījumi nepieciešami, jo līdz šim daudzdzīvokļu mājās lēmums par veicamajiem atjaunošanas vai nepieciešamajiem remontdarbiem tika pieņemts ar 50%+1 mājas īpašnieku balsi. Taču tas neveicināja operatīvu lēmumu pieņemšanu gadījumos, kad lielākā daļa mājas iedzīvotāju neiesaistās ēkas apsaimniekošanā.
EM piedāvā pilnveidot regulējumu par dzīvokļu īpašnieku balsojumu, nosakot, ka gadījumā, ja kopsapulce nav lemttiesīga jeb reģistrācijas sarakstā reģistrētie dzīvokļu īpašnieki nepārstāv vairāk nekā pusi no visiem dzīvokļu īpašumiem, tad to var sasaukt atkārtoti.
Ja kopsapulce ar to pašu darba kārtību tiek atkārtoti sasaukta mēneša laikā, tā ir lemttiesīga, ja dalībnieku reģistrācijas sarakstā reģistrētie dzīvokļu īpašnieki pārstāv vairāk nekā vienu trešdaļu no visiem dzīvokļu īpašumiem. Proti, vienai trešajai daļai ir jāpiedalās balsošanas procesā.
Komisija šodien atbalstīja priekšlikumu, kas nosaka, ka, lai pieņemtu lēmumu atkārtotā kopsapulcē, nepieciešams, lai par attiecīgo lēmumu nobalso vairāk nekā puse no atkārtotajā kopsapulcē pārstāvēto dzīvokļu īpašumu skaita.
Lielākās domstarpības bija par priekšlikumu, kas paredz, ka dzīvokļu īpašnieku kopība nav tiesīga pieņemt lēmumus atkārtotā kopsapulcē vai atkārtotā aptaujā par pārvaldniekam uzdoto pārvaldīšanas darbību uzdošanu vai atsaukšanu, kā arī lēmumus, kuru pieņemšanai saskaņā ar šā panta nosacījumiem vai dzīvokļu īpašnieku kopības nolemto nepieciešams lielāks balsu skaits par vienkāršu balsu vairākumu no visiem dzīvokļu īpašumiem.
EM Mājokļu politikas departamenta direktors Mārtiņš Auders sēdē pauda, ka minētais priekšlikums ir visplašākais piedāvājums, jo paredz lielākas iespējas dzīvokļu īpašniekiem lemt par kopīpašumā esošās daļas jautājumiem atkārtotā sapulcē.
Taču Juridiskais birojs joprojām iebilst, ka dzīvokļu īpašnieku kopības mazākums var lemt par mājai svarīgiem jautājumiem, kas tostarp paredz finansējumu.
Birojs jau iepriekš aicināja sašaurināt likumprojektā paredzēto atkārtotā sapulcē izskatāmo jautājumu loku un konkrēti noteikt, ka mazākums drīkst izlemt tikai tādus jautājumus pēc kā ir fundamentāla nepieciešamība. Juridiskā biroja ieskatā, ir risks pārkāpt Satversmi, kas nosaka tiesības uz īpašumu.
Deputāts Ingmārs Līdaka (AS) akcentēja, ka grozījumu mērķis bija risināt konkrētu problēmu, ļaujot mazākumam lemt par mājā notiekošo.