Notāru dienās iedzīvotāji visvairāk interesējušies par nekustamā īpašuma un mantošanas darījumiem

Notāru dienās zvērinātu notāru birojos un pa telefonu pēc bezmaksas konsultācijām vērsušies 1799 iedzīvotāji. Jautājumu lokā galvenokārt bijuši ar nekustamo īpašumu un mantošanu saistīti temati: dāvinājuma un pirkuma līgumi, testamenti, mantojums, kā arī pilnvaras, uztura līgumi utt. Taču cilvēkus nodarbina arī citi satraucoši jautājumi, piemēram, kā rīkoties potenciālas vardarbības situācijā kontekstā ar laulības šķiršanu vai cik droši ir sūtīt naudas un labklājības izcelsmes izpētei nepieciešamos dokumentus e-pastā, vēsta LZNP.

Notāri uzteic cilvēku aktivitāti, vēršoties pēc juridiska padoma pie speciālista. Kā liecina pētījumu centra SKDS veiktā aptauja, vairāk nekā 80% Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka viņu zināšanas juridiska rakstura jautājumos ir vājas vai pat ļoti vājas, tomēr gadījumos, kad nepieciešama juridiska rakstura palīdzība, katrs sestais iedzīvotājs cenšas tikt galā paša spēkiem, un tā jau ir problēma.

Pērn zvērinātu notāru birojos kopumā veiktas 510 189 darbības. Visvairāk – 96 726 gadījumos – iedzīvotāji notāriem lūguši apliecināt nostiprinājuma lūgumu, ko var uzskatīt par tādu kā nekustamā īpašuma darījuma “pavadrakstu”, bet pašu pirkuma vai dāvinājuma līgumu notāriem lūgts sastādīt vien 10% gadījumu.

Kā norāda LZNP priekšsēdētājs Aigars Kaupe, tas labi ilustrē iedzīvotāju juridiski bīstamos paradumus. Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju dodas pie notāra noformēt nostiprinājuma lūgumu jau pēc tam, kad darījuma dalībnieki vienojušies par visām darījuma detaļām, sastādījuši un parakstījuši līgumu (nereti tikai vienai pusei par labu).

Lai darījums būtu drošs, pusēm vispirms vajadzētu doties pie notāra, kurš pārbaudītu visu ar darījumu saistīto informāciju, sastādītu līgumu, maksimāli izslēdzot juridiskos riskus abām pusēm, un tikai tad tiktu noformēts nostiprinājuma lūgums. Turklāt, ja notārs pats  būs taisījis līgumu, tad viņš pats arī parūpēsies par nostiprinājuma lūgumu un cilvēkam par to nebūs nedz jādomā, nedz jāmaksā.

“Ir svarīgi, lai cilvēki saprastu, ka viņiem noteikti jādodas pie notāra, ka pavirša un vieglprātīga rīcība nav pieļaujama un ka pašu zināšanu trūkums jālīdzsvaro ar profesionāļa zināšanām. Šobrīd – digitālajā laikmetā – tas ir vēl svarīgāk nekā iepriekš, jo līdz ar dažādu tehnoloģiju attīstību attīstās arī krāpnieku radošums un veidi, kā, izmantojot tehnoloģijas, apkrāpt iedzīvotājus,” uzsver Aigars Kaupe.