Kā rīkoties X stundā? (1.daļa) ^{Apriņķis.lv}

Šā gada janvārī stājās spēkā Valsts civilās aizsardzības plāna atjaunotā redakcija, kurā veiktas vairākas izmaiņas. Sakarā ar pēdējo gadu ģeopolitiskajiem notikumiem, īpaši Krievijas izraisīto kara Ukrainā, aktualizētajā plānā ir atjaunoti pasākumi, kas attiecas uz sabiedrības drošību kara apdraudējuma gadījumā.

Apzinās vecās un veidos jaunas patvertnes

“Piemēram, plānā ir iekļauti pasākumi, kas saistīti ar patvertņu un tām pielāgojamo būvju apzināšanu, remontu, aprīkošanu un pārbaudi, kā arī mobilizējamajiem civilās aizsardzības formējumiem, – to skaita un uzdevumu noteikšana nozarēs un pašvaldībās, materiāltehniskā nodrošinājuma noteikšana, apmācību un mācību organizēšana, iesaiste ugunsgrēku dzēšanas un glābšanas darbu veikšanā,” skaidro Iekšlietu ministrijā.

Atbilstoši aktualizētajam Valsts civilās aizsardzības plānam:

• 2024.gadā tiks izstrādāts normatīvais regulējums par patvertņu izveidošanu un būvniecību;
• līdz 2025.gadam (ieskaitot) tiks apzinātas vecās patvertnes un tām pielāgojamās būves;
• līdz 2025.gadam (ieskaitot) patvertnes un tām pielāgotās būves tiks aprīkotas ar attiecīgām norādījuma zīmēm;
• līdz 2025.gadam (ieskaitot) tiks izveidots un uzturēts pašvaldībā esošo patvertņu un tām pielāgoto būvju saraksts.

Vienlaikus jaunajā Valsts civilās aizsardzības plānā paredzēts, ka 2024. gadā tiks pārskatīts normatīvais regulējums par mobilizējamajiem civilās aizsardzības formējumiem un sagatavoti nepieciešamie grozījumi.

Papildināta informācija par kontrolētu iedzīvotāju masveida evakuāciju

Jaunajā Valsts civilās aizsardzības plānā ir papildināta informācija par kontrolētu iedzīvotāju masveida evakuāciju un pārvietošanu militāra iebrukuma, katastrofas vai to draudu gadījumā, kā arī noteiktas vadlīnijas evakuācijas punktu izveidei un pulcēšanās vietu noteikšanai evakuācijas gadījumā.

Kā skaidrots civilās aizsardzības plānā, iedzīvotāju masveida evakuācija un pārvietošana ir veicamo pasākumu kopums situācijās, kad apdraudējuma ietekmēto iedzīvotāju skaits pārsniedz atbildīgo pašvaldību un valsts institūciju ikdienas spējas reaģēt un iedzīvotāju kontrolētai pārvietošanās īstenošanai vajag veikt papildu pasākumus, kuri nav noteikti citos normatīvajos aktos un rīcības plānos un kuru neveikšana var radīt apdraudējumu cilvēku veselībai un dzīvībai, sabiedriskajai drošībai un kārtībai.

Aktualizētajā Valsts civilās aizsardzības plānā noteikts, ka evakuēto uzņemšanas un izvietošanas koordinēšanas nodrošināšanai tiek izvērsti evakuācijas punkti, kuros tiek nogādāti vai novirzīti evakuētie pirms to izmitināšanas. Saskaņā ar plānu evakuācijas punkts ir droša un ērti pieejama vieta (telpas ēkā vai norobežota teritorija atklātā vietā), kas atrodas pašvaldības administratīvajā teritorijā un ir īpaši izveidota, lai nodrošinātu iedzīvotāju evakuāciju un pārvietošanu militāra iebrukuma, katastrofas vai to draudu gadījumā. Evakuācijas punkts darbojas saskaņā ar vadlīnijām evakuācijas punkta izveidei un darbībai, pulcēšanās vietu noteikšanai masveida evakuācijas gadījumā. Vadlīnijas atrodamas Valsts civilās aizsardzības plāna 35. pielikumā un ir izstrādātas, lai sniegtu pašvaldībām ieteikumus evakuācijas punkta izveidei un darbības nodrošināšanai, kā arī pulcēšanās vietu noteikšanai pašvaldības administratīvajā teritorijā masveida evakuācijas gadījumā.

Precizēta informācija par iedzīvotāju apziņošanas kārtību

Valsts civilās aizsardzības plānā ir precizēta arī informācija par iedzīvotāju apziņošanas kārtību ar sabiedrisko mediju starpniecību.

Turpmāk iedzīvotāji varēs saņemt informāciju par katastrofu vai to draudiem, rīcību un veicamajiem pasākumiem šādos elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos: “Latvijas Radio 1”, “Latvijas Radio 2”, “Latvijas Radio 3”, “Latvijas Radio 4”, “Latvijas Radio 5” un “Latvijas Radio 6” (“Radio Naba”), Latvijas Televīzijas LTV 1 un LTV 7 kanālā. Komercmedijiem informācijas pieejamību nodrošinās ziņu aģentūra LETA.

Kas cilvēkiem jāzina krīzes gadījumā

Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Igors Rajevs skaidro, ka šādi jautājumi jāadresē novadu vadībai un pašvaldību Civilās aizsardzības komisijas vadītājam. Tāpat pieejamam internetā būtu jābūt katra novada civilās aizsardzības plānam. Rajevs mudina iedzīvotājus plānu atrast un ielūkoties, kas tur teikts.

“Svarīgākais iedzīvotājiem principā ir zināt divas lietas: uz kurieni jūs dodaties, ja notiek kāda krīze, kur ir šī drošā pulcēšanās vieta (civilās aizsardzības plānā tas ir rakstīts, to es jums garantēju), un otra lieta, ko ir svarīgi zināt, – informācijas avots, kur jūs varat smelties informāciju, kurai jūs varat uzticēties un par kuru būs attiecīgais cilvēks, kas atbildēs.”

Tāpat Rajevs atgādina, ka krīzes situācijā būs ļoti daudz dezinformācijas: “Būs apzināti mēģinājumi dezinformēt cilvēkus, lai viņi rīkotos nepareizi. Tāpēc šīs divas lietas – kur pulcēties un kur dabūt informāciju – ir kritiski svarīgas! Un, ja jums nav laika izlasīt visu civilās aizsardzības plānu, atrodiet šīs divas lietas, un ar to sākumam pietiks.”

Cik gatavas apdraudējumiem ir Pierīgas pašvaldības?

Sekojot Rajeva ieteikumiem, “Rīgas Apriņķa Avīze” šos divus vienkāršos jautājumus – kur pulcēties un kur iegūt informāciju – uzdeva Pierīgas pašvaldību pārstāvjiem. Turpinājumā publicēsim saņemto atbilžu esenci.