Aptauja:izklaides trokšņu problemātika pastāv; iedzīvotāju centieni mainīt situāciju nav efektīvi
- Autors: Apriņķis.lv
Ilustrācija - pixabay.com
Aptaujā par izklaides trokšņu radītajām neērtībām tiesībsargs triju nedēļu laikā kopumā saņēmis 643 iedzīvotāju ziņas. Pārliecinoši lielākais vairākums ziņojuši par Rīgas valstspilsētu (69,7%), kam seko Bauskas novads, Liepājas un Jūrmalas valstspilsētas, kā arī Aizkraukles un Ķekavas novadi.
Tiesībsarga birojā informēja, ka pārliecinoši lielākais skaits jeb 80% respondentu atzīmējuši, ka ir saskārušies ar izklaides troksni savā apdzīvotajā vietā. Teju 90% respondentu norādījuši, ka izklaides troksnis ir ietekmējis viņu naktsmieru – no tiem 65% “regulāri”, bet 25% “dažreiz”. Tikai 10% norādījuši, ka viņus izklaides troksnis neietekmē.
Visbiežāk iedzīvotāji ziņo par āra terašu radīto troksni (44 %), kam seko bāri (31%), naktsklubi (28%), kafejnīcas (24%) un viesu nami (7%).
Tikai pusē gadījumu iedzīvotāji norāda, ka ir vērsušies pēc palīdzības šajā jautājumā. Kā galvenos iemeslus problēmas nerisināšanai respondenti norādījuši neticību tam, ka situācija varētu mainīties, kā arī nesakārtoto tiesisko regulējumu, norāda birojā.
Savukārt tie iedzīvotāji, kuri centušies risināt trokšņu problemātiku, visbiežāk vērsušies pēc palīdzības pašvaldības policijā, daži vērsušies arī pie uzņēmumu vadības un darbiniekiem, kā arī ēku īpašniekiem. Iedzīvotāju sniegtās atbildes rāda, ka 60% gadījumos viņu darbība nav palīdzējusi situāciju atrisināt, bet 36% atbildējuši, ka situācija uzlabojusies vien uz īsu brīdi (piemēram, uz konkrēto nakti).
Kā lielākos iemeslus, kāpēc problēmu neizdodas atrisināt, iedzīvotāji min nesakārtoto tiesisko regulējumu, izklaides vietu interešu pārsvaru pār iedzīvotāju interesēm un pašvaldību nevēlēšanos iesaistīties situācijas risināšanā.
Kā labākos risinājumus situācijas uzlabošanā iedzīvotāji nosauc pienākumu izklaižu vietu īpašniekiem nodrošināt trokšņu slāpējošus risinājumus, valsts līmenī noteikt maksimāli pieļaujamo izklaides trokšņu līmeni, pašvaldībās noteikt tās teritorijas, kurās izklaides ir pieļaujamas, un to, ka izklaides uzņēmējdarbībai būtu jāsaņem valsts vai pašvaldības atļauja uz atrunātiem noteikumiem, piemēram, nosakot izklaides vietai konkrētu darba laiku.