Iedzīvotāji fiziskās aktivitātes uzskata par svarīgāko ieradumu labas veselības uzturēšanai ^{Apriņķis.lv}

Aptaujā par nozīmīgākajiem ieradumiem lai veselībai 17% respondentu atbildējuši, ka tās ir regulāras fiziskās aktivitātes, savukārt 16% kā svarīgākās norādījuši regulāras veselības pārbaudes informēja "Mēness aptiekas" pārstāve Līga Ribkinska.

Fiziskās aktivitātes par svarīgāko veselības ieradumu vīrieši atzinuši divas reizes biežāk nekā sievietes. Visvairāk - 25% - ar fiziskajām aktivitātēm veselības labā nodarbojas jaunieši vecumā no 18 līdz 29 gadiem, nedaudz mazāk - 21% - iedzīvotāji vecumā no 30-39 gadiem. Taču no senioriem tikai 8% tās atzinuši par būtiskām.

Visvairāk fizisko aktivitāšu "fanu" ir Vidzemē un Rīgā - attiecīgi 24% un 22%, nedaudz mazāk - 17% - Pierīgā, Kurzemē - 14% un Zemgalē - 13%. Paradumu savas veselības labā nodarboties ar fiziskajām aktivitātēm par vērtīgu vismazāk atzinuši iedzīvotāji Latgalē - tikai 7%.

Uz jautājumu "Kurš no ieradumiem, jūsuprāt, ir svarīgākais veselībai?" vēl 15% atbildējuši, ka uzturas svaigā gaisā, 7% - lieto veselīgu uzturu, 6% - regulāri vēdina telpas, 2% - ir sociāli aktīvi. 25% no respondentiem norādījuši, ka viņu veselībai svarīgi ir visi atbilžu variantos pieminētie ieradumi, savukārt 6% atzinuši, ka tas ir cits ieradums.

"Norstat" aptauja februārī veikta, uzdodot jautājumus ar atbilžu variantiem 1001 iedzīvotājam vecumā no 18 līdz 74 gadiem.

Pasaules fizisko aktivitāšu dienā ģimenes ārste Jekaterina Āboliņa iedzīvotājus mudina uz aktīvāku fizisko slodzi, kas liek "nedaudz iesvīst". "Pavasaris ir piemērots laiks daudzveidīgām fiziskām aktivitātēm, un katram cilvēkam jāatrod savam organismam piemērota intensitāte un regularitāte," norāda "Veselības centru apvienības" ģimenes ārste Āboliņa.

Ģimenes ārste praksē pārliecinājusies, ka ir populāri par pietiekamām fiziskām aktivitātēm uzskatīt dienā nostaigātus 10 000 soļu, kāpšanu pa kāpnēm, dārza darbus, taču tas būtu uzlūkojams kā minimālā profilakse, nevis pilnvērtīgas fiziskās aktivitātes.

"Piemēram, Pasaules Veselības organizācija rekomendē mērenas vai aktīvas sporta nodarbības, kuru laikā cilvēks kaut nedaudz iesvīst, un katru dienu vai vismaz piecas reizes nedēļā tām vajadzētu veltīt 40-60 minūtes," norāda Āboliņa.

Savukārt veselības pārbaudi vajadzētu veikt vismaz reizi gadā, un nepieciešamības gadījumā izmeklējumus turpināt, atzīmē ģimenes ārste.

Saistībā ar veselības pārbaudēm viņa kā problēmu norāda ārsta izrakstīto papildu pārbaužu neveikšanu un uzsver, ka šāda pieeja nav ilgtermiņa risinājums. "Jebkuru slimību vieglāk un efektīvāk var ārstēt sākuma stadijā, rezultāts būs efektīvāks, mazāks risks, ka tā ilgstoši atstās iespaidu uz veselību. Īpaši, ja runājam par sirds un asinsvadu, onkoloģiskajām slimībām," skaidro Āboliņa.