Foto: Babītes novadā piemin Ziemassvētku kaujās kritušos

M. Mitenbergs atgādināja par tā laika notikumiem, karavīru upurēšanos savas tēvzemes labā, civilo iedzīvotāju palīdzību un atsaucību ievainoto karavīru aprūpē, kā arī stāstīja par brīnumainiem izglābšanās gadījumiem un liecībām, kas par to vēsta un glabājas Latvijas Kara muzejā, informē Babītes novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Ilze Aizsila.

Svētbrīdī Nacionālo bruņoto spēku kapelāns Raimonds Krasinskis atgādināja, ka Dievs mums ir devis šo zemi, lai mēs būtu nomodā, un katru gadu tikšanās Antiņu kapsētā ir kā pienākums, kā vēstures stunda, tā uzmundrina mīlestību pret savu zemi, un tā ir iespēja vēlreiz pārdomāt savu aicinājumu, kāpēc mēs esam šeit. "Katra mūsu dzīve ir vērtība Latvijai. Pieminot karavīrus, mēs pieminam viņu devumu šai zemei."

Babītes novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Andrejs Ence aicināja pieminēt kapsētā guldītos varoņus, iztēloties, kā latviešu strēlnieki pirms 102 gadiem jutās. Brienot lielā salā pa dziļu sniegu, viņi spēja parādīt kaujas māku un drošsirdību, par kuru brīnījās visi. Pat vācu virspavēlnieks esot salīdzinājis astoņus latviešu strēlnieku pulkus ar astoņām spožām zvaigznēm virs Krievijas debesīm. Strēlnieki parādīja izcilu varonību. Tā ir dokumentēta gan filmās, gan grāmatās. Jāpulcējas šajā vietā katru gadu, lai paaudžu paaudzes šo svēto vietu neaizmirstu, atzīmēja priekšsēdētājs.

Nacionālo bruņoto spēku Apvienotā štāba priekšnieka vietnieks, brigādes ģenerālis Imants Ziediņš uzsvēra, ka karavīriem ir lepnums un gods pieminēt latviešu strēlniekus un ka mūsu karavīros ir drosmes un pārliecības par sevi gēns, ko karavīri ir pierādījuši gan vēlāk atbrīvošanas cīņās, gan šajā atceres dienā. Viņš arī norādīja, ka varam lepoties ar karavīriem, kas pilda uzdevumus starptautiskajās misijās un ar pārliecību sargā mūsu valsts drošību.

Kā vēsta I. Aizsila, klusuma brīdī Zemessardzes 17. pretgaisa aizsardzības bataljona zemessargi kritušos strēlniekus godināja ar zalvēm, pēc kurām sekoja ziedu un svecīšu nolikšana. Klātesošie Antiņu kapsētas apkaimē varēja iepazīties ar SIA “Rīgas meži” apsaimniekotajiem objektiem – medikamentu noliktavā izveidoto ekspozīciju par Ziemassvētku kaujām, kā arī, dodoties pa ierakumiem, aplūkot strēlnieku zemnīcas.

"Šie atceres mirkļi ir nozīmīgi ne tikai novada, bet visas Latvijas mērogā, jo, pieminot strēlnieku varonību un mīlestību pret savu zemi, novērtējam Ziemassvētku kauju lomu vēstures lappusēs, kas bija vienas no lielākajām un sīvākajām I pasaules kara kaujām Eiropā no 1916. līdz 1918. gadam. Turklāt tajās pirmo un vienīgo reizi uzbrukumā pēc vienota kaujas plāna gāja visi latviešu strēlnieku pulki – aptuveni 25 līdz 30 tūkstoši latviešu. Kopējie kara zaudējumi – 9000 cilvēku. Antiņu kapsētā atdusas aptuveni 3800 karavīru," stāsta pašvaldības pārstāve.